1949-08-20-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
.''rii'i'''''-'.'?: , -i il • at Jm kopš otrā Da«,,i raga b r i U e s , ^ ^ Z otamu šausmu levēia« 5*^ « vairāk n^lTZu i & Spāks allaž bijis ceaS Nefflaw8tamafl paliks vinamS ^ ^ « } a Padomju eavtenS Mtotfģo politiku, Sākdams T ^nu.verdlem: „MolotovakZ 9 Ir ao Jums bSl,'' ^ jpfka-druknajā mm enej^jaun vitāiitste.'S ā z l ^ v i ņ j līdzīgs vecajam (S tenj. .Godkārīgais un ārkSrtlgl^ •^tii'ķfidā pārbaudījums, patin. --l«Ja ,,glua tāpat, kš to M vecm ar saviem «Uokajles i^n»«m.<' Sl« viņa paSrocigals le. Thsto vēl tagad glabājas; StiSta i . teaes aaņaļos, kas var tepotlej v ;e8#u,tipdu Ievērojamu pol% iKad 1699. g. piedadma Pols m, -•'vectēvs Pols Zansons un vtu I J M l s Zansons bija ]Ķ ļu vadoņi. Ŗpik^ mw lacs; bet viņa māte, p& polt ik&s pārliecības, sociāliste; i(j$Ny B«i}ģiift8 parlaments, MHei >tippo U2r «laveno. dSlu bljiulli> , ļ&: savu advokāta pnū, M ļQtu par Beļģijas valdības hiM. <>fi&l|b8mes ministra viņi nSca par iviļiJinistru; par viņa rakiliiiii [«diuk aina, kas rlsii^jusies m.i ^viņaija rītā, kad'vlņa kalMI i^^cdS ieradās hitlerislcis Vidu Itaiis fon Bllovs-Svante un taliijii liiMm -ofidālo kara pieteiktijia ttoļ^I"'viņam uzbrēca SpSlcs. ,^1» jcerējtunu ea nevēlos uzklausīti» ia rinu, Mdus zaimus Hitlers Bellai Vēlas uz^jl^eģt. Šoreiz runSšu« tpriatSu — vācieties pie velnal I a&ianiierināms nad rfjaa* īpas" pretinieks, SpSks caii jidju un Spāniju, kur viļam M-Jāslapstās no Franko joudjtt 4Sca Anglijā. Kad viņš 18«. «•» Bldlbus galva atgriezās mmj^ m bija jau izstrādāts karS tās zemes atdzīvināšanas m Spāri visam kUeļspraaJ^ .reāUsts. ViņS srl paradījis M»^ iubSnias veiksmes _ saiītfriM»» kutSjumu^ atrisināšana.- Bepa»^ Vriiā Eiropas zeme, kas pIe<Wvo« iplaukumu pēc kara. 1946.'g. St.āku tevelēja paŗj, bnsaptdces prezidantu. Tur Wļ Umo reizi kļuva ālals'beļģis,. kas a^eji ^ S . railami Pa^Ja^e^^n iš runas spējas, bet ^ taW un'uzskatus, ķoci^dj W apzīmēt, kā ar vārdiem-Pt"» Jkais infemacioaālisms. ^ ptkaitot senioru VinstonuW K p jaunākajiem Eiropas & tke ūEs irnoepvaiesn naā, ckiajus abpu^teujgiosS ^ ,1s Anrl. Spāks. Ta f^v^S # Eiropas, padome StraJ^^ļ Ce^ ^ēlēšabli apsveica aplausi* ^ es6t teicis. IcatīķMV p^eiz esot spēiif J ŗjtika^ UU mseksdodtrpi ieutnif.af^fSjŗ adatutadJs^tI»^ >ra uz nerv em". 1»'X«ku ŗidzinājumu Eiropas^Poļgelibi Uējos strīdos un "sair tāks to pierādījis jau IJ^P^ ' valstu konferences. J J ļ ^> paš parlamentu ' 5 patla; feidrs priekšstats: - f SdiiH»»* ^^tam jākļūst Pf,yrunļ /l? vienkāršs, Pr?^^*^^^ēj8>«st s To izveidot bus 5, tad, ja visas tas E'roP ^ , Tādu parlamentu f f ^ t J l l 10 interešu ^zstave anai ŗ ^ ©ropa vispār varēt;, , p >* ris sastādīs f^^ļ'ļm^fļ , kurai vajadzīgs, bf^^ ^„S^ lomei iesniegs sa ak ^ »^ ķkaititi visi tie, upur^^t ^otf fopas valsts gativa labā." lATVU , utvian Newspapet pMj^ onder BDCOM avU ^Min Dtvislon AutborisattOD ^S>a «NDP 19«. PubUaher Zuļ Editon Vaīsdeman Lani-fZa. DP Camp Brlangen, ^OratunldtS*- L Prtnter: irjļļļt A trng^fflier. Ludnigs- Lgg B»nie»«jt. ļ«. PubUShed ^veekl7. ClrcnlaUonU.000 UiTma NEWSPAPEB Nr. 84 (S08) SestcL, 1949. g. 20. augustā. ļ2xak tr^dloiās un sestdienās Izdevējs: LatvleSu Centrāla Ko-mlteja; Galvenais redaktors: V Liambergs; gaiv, red. vietnieki. M CuUtls un A. Klāvsons. Re-daktorl: A. BolStelns. Fr. Igal» j . Jēkabsona, B. Ķīselis, H. MlndenbergB, A. Ozols E. Ralstere, L. Svarcs, Redakcijas adrese: EssUngen/N.» Uhiand- 8tr. 8, teL 17339. R U N A : SO ZEMJU PĀRSTĀVJIEM JĀREZERVĒ VIETAS EIROPAS PADOMĒ vienkāršs, bet t i e š i i z š ķ ī r ē j a i s gads. Ja to zaudējam, iad varbūt nekad vairs neatgusim. Vls- Strssburgā (I). Savā aŗ nepa-detibu gaidītajā runā Vinstons ftrčlls pag. trdfdiienu nevien skāra aktuālo jautājumu par Vācijas uzņemšanu Eiropas padomē, bet jaruzsvaru pieminēja ari vēl nebrīvībā smokošās Austie- Biropas valstis,, tetdcot tām i»e-zerv? t viņu vietas padomē. Kā Jau atzīmēt», CerClls Ieteica Vācijas pieaicilnāša-oal sasaukt pado** iņes ārkārtējlīi $e- 2ju. »Viens no praktiskajiem apsvērumiem, kādēļ mSs steidzinijim Eiropas padomieg sasaukšanu, bija tas, ka mēs to uzskatījām paj iedarbīgu un varbūt p^t vienīgo līdzekli panākt brīvas un demokrat. Vācijas sadarbību a:r rietumu (ļemokratijām. Pāragri vēl spriest par IlietiLunvācijas vēlēšanu Imfikumiem, he% cilc tie pārskatāmi, viņi mums vsir iedvest vienīgi jaunas cerības." M§8 nevaram ilķtrties šā mēneša beigSs, turpināja Gerčils, nekā ne- IMĀjrOtļSl Vildjaji; Beta. Mēs ni^va-tm pieļaut, ka šis jautājums paliek vS veselu gadu neatrisināts. Var rasties apstākļi, ka šis gads nav V I N S T O N S C E R C I L S S T R A S B U R G A: „Elropa ir Jāapvieno, bet kā mēs to panāksim?" labāk jau būtu, ja mēs Vācijas jaunās valdības pārstāvjus varētu šeit apsveikt jau šajā sesijā, bet man saka, ka tas techniski neiespējams. Mums jāmeklē cits ceļš, un, ja tāds nav atrodams, tad ministru komiteja aicināma iespējami tuvā laikā sasaukt padomes ārkārtēju sesiju tieSL šā jautājuma atrisināšanai. Noteikts lēmums par Vācijas pieaicināšanu cienīgi vainagotu pašreizējo sesiju Rēķinās ar izlīgumu Vašingtonas un Maskavas starpā Vašingtona (M). — Pirmdienas vakari Staļins ārlietu ministra Višin-aka klātienē Kremlī pieņēma ASV jauno vēstnieku paskavā admirāli Elenu Kirku. Atgriezies vēstniecībā, admirālis smaidot ijstelcies: „Nevaru Jums šovakar neko pastāstīt par šo 8avu apmekli^umu, Kremlī, bet visai Iespējams, ka man būs sakāms kaut kas rīt." Politiskajās aprindās Vašingtonā un Londonā tomēr Jau dienu vēlāk cirkulēja valodas, ka Kirkam- ar va- | reno padomju valstsvīru bijusi sva- Jfīga apspriede, Francijas ārlietu ministrijai tuvu «tāvošais laikraksts Le Monde sacījās zinām, ka admirāļa Kirka viiuitei pie Staļina varētu būt daudz lielāka nozīme nekā pašreiz to var parcidzēt. Kad šis valodas pieņēmās aizvien plašumā, ad-mlr^ a. apmeklējumam Kremlī treš- Maskavcl var pirkt pat desas ^āga (F). Viduslaikos Eiropā bija populārs teiciens — E x otflente ^ ^(Gaisma nalc no austrumiem). So veco teicienu ar lielu centibu ^hiem tagad no Jauna mēģina at- «al iegalvot Prāļjas prese. Cecho-slovakijas komjaunatnes orgānā Mlada Fronta kāds Miroslavs Glad- «i]s ziņo, cik jauka dzive esot Mas- Kāvā, 26, jūlijā publicētajā rakstā Gladkijs mēģina iegalvot, ka 200 5^1» padomju cilvēku esot nesalīdzināmi labāka dzive nekā jebkurā cietā Rietur:ieirDpa<? valsti. Maskavā varot visu ptrkt. Visas preces© esot jažotas no piirŗnžķingām izejvielām. Slavenais Krievijas saldējums Eski- 1^0 esot nesalīdzināmi labāks par Francijas un Savienoto valstu saldējumiem. Umv(!rmagos (universālveikalos) esot Itāda zeķu, manufak- "jrS^, desu, papirosu un šņabju bagātība, ka ,4itiperiālisti" aiz skaudības nobālētu, ja visu to redzētu. Veikali esot atvērti līdz pl. 8 va- *jrā, un tie esiot nepārtraukti cilvē- «em pārpiMitl. dien preses konferencē garāku komentāru veltīja arī ASV ārlietu ministrs Dīns Ečesons. ^ Konferences pirmajā daļā viņš paziņoja, ka amerikāņu militārā pārvalde Vācijā savu darbu izbeigs jau šoruden, kad sāks darboties jaunā vācu valdība. „Mēs vēlamies vāciešiem atstāt pilnīgu rīcības brīvību par savām Iekšējām lietām, tāpat kā to esam darījuši līdz šim," teica Ečesons. Tad Baltlmore Sun pārstāvis ārlietu ministram jautāja: „Mister Ečeson, ko ar Staļinu runāja admirālis Klrks?" Pēc BBC informācijas. Savienoto valstu ārlietu ministrs nevarējis neatbildēt uz šo jautājumu. Ečesons esot burtiski paskaidrojis: „Admirālis Kirks ar Staļinu runāja par nomas un aizdošanas līgumu, jo mēs vēlamies no Padomju savienības saņemt atpakaļ savus kuģus." Paskaidrojuma turpinājumā Efesons esot piebildis, ķa Kirks ar Staļinu pārrunājis arī Amerikas balss raidījumus. Admirālifeļ esot norādījis, ka krievi traucējot amerikāņu radio staciju darbību. Kā uz šo piezīmi reaģējis Staļins, to Ečesons nepateica. Kā zināms, kara laikā Savienotās valstis pēc kongresa lēmuma piešķīra Padomju savienībai'"" gandrīz neierobežotus kredītus, par ko Maskava saņēma munīciju, ieročus lun pārtikas līdzekļus. Kad Vācija kapitulēja, Maskava bija parādā Vašingtonai vairākus miljardus dolāru. Lielā parāda nolīdzināšana līdz šim vienmēr atdūrās uz krievu negatīvo izturēšanos. Informētas aprindas apgalvo, ka četru ārlietu ministru konference Londonā tikai tāpēc esot^ izjukusi, ka Molotovs nevēlējies diskutēt ar toreizējo ASV ārlietu ministru Maršalu par nomas un aizdošanas līgumu. Ečesbna trešdienas paskaidrojumam preses konferencē BBC diplomātiskais pārstāvis ļVa-šingtonā veltī lielu ievērību. Pēc viņa domām Kirka vizīte pie Staļina varētu nozīmēt, ka attieksmes starp Padomju savienību un Savienotajām valstīm jau tuvākā nākotnē ievērojami uzlabosies. uh būtu svarīgs ieguldījums pasaules miera un Eiropas drošības labā." Pēc šā ierosinājuma Vācijas lietu kārtošanai, Cerčils pievērsās citam, Ja ne vēl svarīgākam kompleksam. „Tagad es gribu runāt par tfi saukto tukšo sēdekļu problēmu. Desmit cienīgas vecās Eiropas galvaspilsētas pašlaik atrodas viņpus dzelzs aiz-' kara. Liela mūsu kontinenta daļa saslēgta važās. Turienes cilvēki itin kā izglābušies no nacionālsociālisma vienīgi tādēļ, lai tūliņ pēc tam kristu pretēja ekstrēma, komunisma rokās. Tie itin kā izdarījuši ceļojumu no ziemeļpola uz dienvidpolu: pēc gara brauciena tie atkal atrodas sniegā un ledū, aukstu un griezīgu vēju yarā. Katram gadījumam mums būtu jāsagatavojas šo zemju pārstāvju pieaicināšanai. Viņu demokrātiskās brivibas ttem nolaupītas, bet ar laiku viņi tās atkal ii(f-teikti atgōs. Sā lieta padomē apsverama pavisam nopietni, un es solu atbalstīt visus tos, kas jau ierosinājuši atstāt ^ažus sēdekļus brīvus, lai padome kādreiz vēlāk varētu reprezentēt visu Eiropu." ļ • • Pēc*^CerCila runas, un beidzoties vispārējām debatēm, angļu konservatīvo delegāti iesniesdza ministru komitejai oficiālu priekšlikumu, sasaukt decembri vai janvārī ārkārtēju padomes sesiju. Pats Cerčils ceturtdien atstāja Strasburgu, lai dažas dienas atpūstos franču Rivjerā. padome ceturtdien noorganizēja vairākas komisijas, izstrādāja to darbības instrukcijas', bet piektdien sāka debatēt jautājumā par cilvēka tiesību aizstāvēšanu. 47 deputāti ierosināja izstrādāt par šim tiesībām īpašu konvenciju, bet to aizsardzībai nodibināt augstāko Eiropas tlestu Preses komentāros par Eiropas padomes darbību pēdēlāa dienās iestājis lūzums, sevišķi pēc Gerčilia nmas angļu un franču prese, kas sākumā uz Strasburgu lūkojās ja ne tieši skeptiski, tad tomēr ar zināmām šaubām, tagad kļuvusi daudz optimistiskāka. Sis optimisms izpaudās ari pazīstamā BBC komm^tā-tora Lindleja Frēzera vērtējumā, kas koncentrējams dažos vārdos: ^.Domstarpības, kas līdz šim Izpaudušās Strasburgā, ir veselīgas attīstības pazīmes." News Cbronlcle pēc galveno debašu noslēguma sniedza ievadrakstu, dodot tam pat tik optimistisku virsrakstu, kā Beidzot piedzimusi vienība. Rakstā konstatēts, ka Eiro- 'pas padomes deputāti klusuciešot vienojušies nestāvēt uz vietas, bet darboties un sadarboties pēc vislabākās apziņas. The Times turpina aizstāvēt savu pārliecību, ka arī Eiropas vienība sasniedzama vienīgi i demokrātiskiem līdzekļiem. No svara ne tikdaudz balsošanas iznākumi Strasburgā, cik nacionālo parlamentu lēmumi par atteikšanos no zināmām tiesībām par labu Eiropas vienībai, Daily Telegraph atzīst, ka Vācija gan pieaicināma kopīgā darbā, bet pirms tam jāiegūst pārliecība, ka pati vācu tauta vēlas sadarboties ar rietumu demokrātiju. L i berāļu Manchester Guardian'am nav iebildumu pret Cerčila ierosinājumu, bet tas tāpat prasa zmāmas garantijas un ieteic nepārsteigties. Par Cerčila runas otro daļu, kupā viņš pieskārās Austrumeiropas sasāpējušām problēmām, līdz redakcijas slēgšanai ārzemju komentāru vēl nebija. Kādam nolūkam tik liela armija! , Vašingtona (F). — Trešdien ASV tautas pārstāvju namā sākās debates par militāriem kredītiem Atlantijas pakta signatārvalstīm. Kā z i nāms, prezidents Trūmens pieprasījis kongresam līdzekļus 1.450 milj. dolāru apmērā. Debašu sākumā tautas pārstāvju nama ārlietu komisijas priekšsēdis teica garāku uzrunu, kurā norādīja, ka Padomju savienībai pašreiz ir ap 200 divīziju liela armija. „Sie karavīri," teica ārlietu komisijas priekšsēdis, „nav iesaukti tikai tāpēc, lai rīkotu parādes." Spriežot pēc debatēm, ārzemju preses pārstāvji domā, ka kongress Rietumeiropas apbruņošanai paredzētos līdzekļus piešķirs. Pieaug krievu aktivitāte BALTIJAS JŪRAS OSTĀS Amerikāņu armijas laikraksts The Stars and Stripes (17.8.) no jauna ziņo par pastiprinātu padomju militāro gatavošanos 300 km garajā Baltijas Jūras plekrasties Joslā. Pamatojoties uz UP aģentūras informāciju, laikraksts starp citu norāda, ka Pinemindes apgabalā krievi atveduši atpakaļ no PSRS kādreizējās vācu raķešu šāviņu izmēģinājumu iekārtas. 'Rostokas, Vismaras, GrjBifvaldes un Vememindes ostās norit intensīvi bagarēšanas un paplašināšanas darbi, kā ari agrāk nogremdēto vācu kuģu' remonti Visa SI krievu .aktivitāte, kā parasts, norit lielā slepenībā, bet labi informētās amerikāņu oficiālās aprindas izteikušās, ka neesot pamata sevišķām bažām, jo krievu noslēpumainība ietilpstot viņu parastajā rutīnā. Ziņas par slepeno ieroču izmēģinājumiem bez tam jāuzņemot ar zināmu rezervi, jo tās parasti nākot no netiešiem avotiem. Pēc amerikāņu domām padomju rosība Baltijas jūras ostās izskaidrojama galvenokārt ar trim faktoriem: 1) krievi mēģina intensīvizēt Austrumvficijas tirdzniecību ar citām zemēm, 2) Baltijas jūras ostās iespējami lēti krievu flotes remonti, un 3) minēto ostu izbūve ievērojami atvieglina repa-rāciju preču transportu uz Padomju savienību. Par Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijām plašu rakstu ievietojis beļģu laikraksts Maas en Roerbode (22. 7.), aplūkojot deportāciju gaitu kopS kara beigām. Raksta ievietots avīzes pirmajā lappusē, un satur daud2{ konkrētu datu par baltiešu vajāšanām. Noslēgumā beļģu laikraksts atzīmē, ka šobrīd deportāciju vilnis nedaudz aprimis, jo padomju varasvīri gribot jaunievestajiem kolhozu, strādniekiem vispirms dot izdevību pierast pie Jaunajiem apstākļiem Baltijas zemēs. V-2 šāviņu bāzes Vācijas austru Stuttgarter Nachrichten publicējusi kāda no austrumjoslas izbēguša vācu raķešu speciālista ziņojumu, ka boļševiki patlaban ierīkojot vairākas pret RiettMneiropas valstīm vērstas V-2 izšaušanas bāzes. Bez tam esot uzsākti bij. vācu V-2 izmēģinājumu stacijas atJaunoSanas darbi Pi-nemlndē. Tālāk raķešu ieroču lietpratējs paskaidroja, ka viņš itlB ga-dds piespiedu kārtā atradies padomju dienestā un nesen apmeklējis „Padom]u centrālinstitūtu V-2 bumbu pētīšanai" Maskavā. Agrāk viņā strādājis kā V-2 dtsperts vācu armijai tm 1946. g, kopā ar vairākiem vācu techļiiķiem aizsūtīts uz Krievir Ju. P^gāJuSo mēnesi viņam piešķirts īss atvaļhiājums, ko tas čīkstējis pavadīt Austrumvācijā ar noteikumu pieteikties Pinemindē. Tad ar! viņam radusies izdevība izbēgt uz Rietumvāciju. No lietpratēja ziņojuma izriet, ka viņam bijusi iespēja ieskatīties dokumentos par paredzēto V-2 izšaušanas bažu Ierīkošanu Vācijas au-strumjoslā. Vairākas speciāli šim nolūkam ieceltas padomju komisijas jau uzsākušas nepiedeSanos priekšdarbus, lai vajadzības gadījumā, dažas minūtes pēc pavēles saņemšanas vsļrētu iedarbināt V-2 izšaušanas ierīces. Esot izstrādāti plāni stacio-nētu un pārvietojamu bažu izbūvei Visā Austrumeiropā jau esot ierīkotas bāzes 1—3 baterijām. Tālāk eksperts apgalvoja, ka pašlaik uzsākti darbi 5 bažu ierīkošanai ik 3 baterijām. Padomju joslā Vācijā jau esot pilnīgi ierīkotas četras. divas no tām Meklēnburgā un Penc-linā, starp Anklamu un Volgastu, Tās vērstas pret Dienvidzviedriju» Šveices laikraksts Der Bund raksta* ka Baltijas jūras vidusposmā, starp Gotlandi, Bornholmu un Po-merānijas piekrasti, notiekot krievu gaisa un jūras spēku manevri. Dienu un nakti jūras un gaisa patruļas apsargājot „maģiskā trīsstūra" robežas, lai nevienam neļautu iekļūt sarkanās flotes manevru joslā. Liels skaits kuģu atrodas nepārtrauktās šķietamās cīņās. Ap 80 ātrlaivu nosprosto aizliegtās Joslas dienvidus un austrumu robežu. No Vismfiras līdz Vamemindei pastāvīgi dežūrē ap 80 ātrlaivu. Jūras Udotāju vienības no Austrumprūsijas, Kurzemes un padomju okupācijas joslas, dažnedažāda tipa ātru zemūdeņu atbal-» stā, sarga ziemeļu, rietumu un dienvidrietumu piekrasti. Aiz 81 aizsargžoga operē krievu galvenā flote. Par Baltijas jūras flotes admirāļa ku^, pēc 10 gadu būves, nozīmēts 40.000 t bruņukuģis SovjetskiJ Sojuz. Redzēts vēl viens tāda paša lieluma kuģis. Flotes apbruņojums atbilst vismodeniākajām prasībām. Uz kuģiem redzamas ka-tapulta ierīces, bruņu kuģis apgādāts ar radartomi. Poļu un krievu okupētaj ās piekrastes joslās sērijām būvē un izmēģina jaunu zemūdeņu tipu, uzlabotu vācu „Schnorchel XXr' modeli. Tās zemūdens ātrums ir 25 jūras jūdzes, bet virsūdens ātrums līdz 30 jūras jūdzēm. Amer^as balss Stāsta Kružina piedzTvoļ umiem Lalvijā Vašingtona (D). — „Padomju vara Latvijā balstās tikai uz durkļiem," rakstīts kādā grāmatā, kas iznākusi Savienotajās valstīs. Sai grāmatai ir zīmīgs virsraksts — „13 izbēgušie". Grāmatas autori ir kādreizējie Padomju savienības cilvēki, kuriem laimējies atstāt Krieviju. Amerikas balsī nolasītajā vēsturiskajā apskatā spīkers citēja kādu nodaļu, ko sarakstījis leitnants Pēteris Kružins. Jaunais padomju virsnieks attēlo stāstu, kas mtmis visiem labi pazīstams. 1936. gadā viņš esot bijis komjaunietis. Tajā laikā Padomju savienībā sākušās Uelās tīrīšanas. Tā kā gadu vēlāk bija paredzētas vēlēšanas Augstākajā padomē, NKVD Kružinu apžēlojusi, jo trūcis propagandistu. .,Mol šurin zdorovo umer" (mans svainis spēcīgi nomira), kādā sapulcē Kružinam paskaidrojis viens kolhoznieks. „Kas būs, ja es rakstīšu viņa vārdu^" Kružins kolhozniekam tomēr neietelcis rakstīt svaiņa vārdu. 1940. gadā jaunais propagandists jau bijis leitnants. Rudenī viņš nosūtīts uz Latviju un stacio-nēts Rīgā. Kad 1941. gada 20. jū-nijā sācies karš ar Vāciju, Kružlna kazarmās (Grīziņkalnā) esot notikusi slepena sapulce. Pulka komandieris, kura vardu padomju leitnants nemin, esot burtiski teicis: „Padomju vara Latvijā turas tikai uz durkļiem. Jums jārīkojas tā, lai šo varu mēs Varētu paturēt arī uz priekšu." Savas odisejas turpinājumā leitnants Kružins ironiski piebilst, ka visas padomju avīzes tai laikā z i ņojušas vienīgi par sarkanarmijas panākumiem. Patiesībā tomēr esot bijis tā, ka krievi atkāpušies, bet vācieši gājuši uz priekšu. No Rīgas Kružins ticis Novgorodā, kur ievainots. Kādā dienā viņa istabā ienācis nodaļas ārsts un pateicis: „Vā-cieši klāti Glābjaties, kas varat'" Tā kā Kružins bijis tikai viegli ie-vamots. viņš izskrējis uz ielas un mēģinājis apturēt kādu smago automobili, kurā sēdējuši N K V D ļaudis. Mašīna tomēr neesot apstājusies. Ar lielām grūtībām Kružinam laimējies tikt uz priekšu. K'ā-dā pievakarē viņš sasniedzis krievu irontL „Ti ņemeckij aģent," bijis pirmais teiciens, ko viņam uzbļāvis ķads polltruks. „Labāk jautā, ko es edu 4 dienas," esot atcirtis Kružins. Pēc dažām dienām, kad bija beigušās pratināšanas, viņu iedalījuši 60. soda bataljonā. Tas bijis 1942. gadā. Kružina frontes sektorā vāciešiem pēkšņi izdevies kāds caurrā-viens. Jaunais padomju leitnants nemucis pārējiem līdzi, bet nostādījis kāda ceļa krustojumā savu lož- (Turpinājums 8. Ipp.). ' •...I--: iii
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 20, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-08-20 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490820 |
Description
Title | 1949-08-20-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
.''rii'i'''''-'.'?:
, -i il •
at
Jm kopš otrā Da«,,i
raga b r i U e s , ^ ^ Z
otamu šausmu levēia« 5*^
« vairāk n^lTZu i &
Spāks allaž bijis ceaS
Nefflaw8tamafl paliks vinamS
^ ^ « } a Padomju eavtenS
Mtotfģo politiku, Sākdams T
^nu.verdlem: „MolotovakZ
9 Ir ao Jums bSl,'' ^
jpfka-druknajā
mm enej^jaun vitāiitste.'S
ā z l ^ v i ņ j līdzīgs vecajam (S
tenj. .Godkārīgais un ārkSrtlgl^
•^tii'ķfidā pārbaudījums, patin.
--l«Ja ,,glua tāpat, kš to M
vecm ar saviem «Uokajles
i^n»«m.<' Sl« viņa paSrocigals le.
Thsto vēl tagad glabājas; StiSta i .
teaes aaņaļos, kas var tepotlej v
;e8#u,tipdu Ievērojamu pol%
iKad 1699. g. piedadma Pols m,
-•'vectēvs Pols Zansons un vtu
I J M l s Zansons bija ]Ķ
ļu vadoņi. Ŗpik^ mw
lacs; bet viņa māte, p& polt
ik&s pārliecības, sociāliste;
i(j$Ny B«i}ģiift8 parlaments, MHei
>tippo U2r «laveno. dSlu bljiulli>
, ļ&: savu advokāta pnū, M
ļQtu par Beļģijas valdības hiM.
<>fi&l|b8mes ministra viņi nSca par
iviļiJinistru; par viņa rakiliiiii
[«diuk aina, kas rlsii^jusies m.i
^viņaija rītā, kad'vlņa kalMI
i^^cdS ieradās hitlerislcis Vidu
Itaiis fon Bllovs-Svante un taliijii
liiMm -ofidālo kara pieteiktijia
ttoļ^I"'viņam uzbrēca SpSlcs. ,^1»
jcerējtunu ea nevēlos uzklausīti»
ia rinu, Mdus zaimus Hitlers Bellai
Vēlas uz^jl^eģt. Šoreiz runSšu«
tpriatSu — vācieties pie velnal
I a&ianiierināms nad rfjaa*
īpas" pretinieks, SpSks caii
jidju un Spāniju, kur viļam M-Jāslapstās
no Franko joudjtt
4Sca Anglijā. Kad viņš 18«. «•» Bldlbus galva atgriezās mmj^
m bija jau izstrādāts karS
tās zemes atdzīvināšanas m
Spāri visam kUeļspraaJ^
.reāUsts. ViņS srl paradījis M»^
iubSnias veiksmes _ saiītfriM»»
kutSjumu^ atrisināšana.- Bepa»^ Vriiā Eiropas zeme, kas pIe |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-08-20-01