Bavarijas Latviesu vestnesis, August 20, 1949

              Sodīts (Hirejo lieiu solmnie»
cisku krizi Vdcijo un ieteic
tai uzticēt milzu būves Afrilca
Sestdien. l«49. g. » . aniusML
Parte (1).Hitlera ,»trelfii valsts*'
finaneu ģēnijs Hjalmars Sachts kādā
preses intervijā atklājis savus plā-
, H^VScijas saimidedsko gr&t!bu no-
VSraanāl un padomju iespaidu neitrā-
IMianal Vu^ aicina rietumvalstis,
un }o sevi^i ASV, uzUcēt Vācijai
milzu būves projektu reālizēSanu at-palikulajos
kontinentos, samaksājot
w tmr darbu un materiāliem no
fCttda Udžekļiem, kaā lādiem nolfl-kiem
atvēlēti prezidenta Trdmena
ttelbl Konktātl Sachts min Āfrikas
tttksneSalno apgabalu apfldeņošanu
im Indijas elektrifieēSanu* Runājot
Ba(d&tft vārdiem: ^So projektu reāli-lUana
«garantētu ne tikai Vācijas
fttpniecfbaā ražojumu noietu, bet
ImUblnfittt jaunUiS tirgus visai Hie-tumalropas
produkcijai/*
d^Undesmit divi gadus vecais
victt imanSu lietpratējs, kas tikai
VMA il mtoeilem atbrīvots n6 le-
Ikdclittma, sakās jau tik pamatīgi^ lipēUila paiaulee saimniecības sta-tokUf
ka sarakstījis par io savu
pttnu veselu grāmatu. Viņi tajā iz­saka
pārliecību, ka, uzticot Vācijai
aprādītos darbus, Amerik^ nodddu
ttMklitAjam vaira nebūtu Jāatbalsta
ttbi sāimnieclbat jo tā ātrā laikā
nostātbs pati uz savām kājām. »Vie-
IMM ASV atkarājās Itmantot šis
liwwgfii iespējas rietumu pasaules
MiniAlicldto grtttibu novērianal.
AiMdcil j ā ā p ^ i sava bma paS**
vmBJI vēstura laikmeta un jāuzņe-mis
WitmiaolskA vadoņa pienākums.
lUdrili'los uzdevumus pildīja Ang^*
Iļla» tagad pi«āflds Amerikas laiks.^
H jiti vistuvākā klkā nepielietos
draltUcus ndaakļus» Vācija jau vis-tttvtkos
gados nonfika ārkārtīgi grū*
tl sitvcUt tieU ārējo tirgu trūkuma
dēt* Ja Vācijai «e Urgi nerastos,
mi tti dilves standarta tamdēļ paze-lūfilnltos.
tad tas noilmē tliā prātā
dalt vādaius padomju apkampl^os,**
gaaonl Sachts. ^Vācijai jāatrod no»
lita aavai produkcijai un teohnls»
Um dnāSanfim tā vienkārSā j^vfr»
ruma dēļ, ka tai vajadzīgi līdzekļi
Uēlfi pārtikas Importa samaksai/*
JUtilē tedmiskie darbi atpalikuma-loa
apgabalos palīdzēšot celt art to
lidzivotflju dzīves līmeni.
'Sava plSna komentārā Sachts uz­sver,
ka viņa projektam nav nekā
kopēja ar kādreizējām koloniālām
metodēm, nlniperlfillsma dienas bei-plls,
un pagājufii tie laiki, kad vie­nā
nSdja varēja kalpināt otru ar
liMas varai līdzekļiem, Vn es per«
Idttfgl ar Sēdu attīstību esmu visai
«pmierlnēts,'' piemetinājis Sachts.
' Sadhts domā, ka lielā salmnieeli^ā
Iņrlze Vācijā iestāsies Jau pirms 1952.
lāda. ja laikā neizdosies rast tai
ļvetlldzekļus. Preēu apmaiņa arPa-aomlu
savienību un tās satelītiem
nakad navarēSot apmierināt Vācijas
Vajadzības, jo Maskava ar nolūku
eentUlotles turēt 8o apmaiņu iespēja*
ml liviB līmeni Kamēr puse Vācl-lai
būs padomju ietekmes stairā,
tikmēr padomju poIRlka darīs visu,
lāl tlēāl kaitētu pārējai Vācijas da«
ļaL No otras puses, ja Vācijai dos
mpēju pālai disponēt par saviem
Jllvieht krājumiem un produkciju»
radīsies ārkārtīgi asa konkurence
itarp viņu un pārējām rletumval*
atlm. Lai to novērstu, apzināti jā­rada
ventilis, kas Io produkciju no­virza
ui apgabaliem, kur II konku-fenee
nelzpauKas.
Lldālgi Anglijai, Vācijai jāeksportē
pavt ralojuml, lai vispār varētu dzī­vot
Savas grāmatas ievadā Sachts
Uiiver» ka viņi Ugl gaidījis, lai kāds
eita vācu saimnieciskais lietpratējs
nāktu ar plašāku projektu par Vāci-
|as saimniecības nākotnes organizē-linu.
Nesagaidījis neviena nopietna
prt<dcilikuma, viņi tagad esot izlķl-riei
iepazīstināt pasauU ar saviem
ieskatiem, jo arviet\ vēl skaitot sevi
par vienu no nredzamškiem salm-
* niecības Uetpratējiem pasaules mē­rogā/'
A P C E Ļ O
lOHIlONAS UN BOBIAS POMAS f A E roUfISKO
Vatikāns ir labi initormēts par
stāvokli Baltijas valstis un ļoti at»
iiuiclil nostāja^ par šo tautu ciņu,
stKiilIja igauņu žurnālistiem bij.
val|l|t prezidents Augufls Rej^ kas
nmm atgriezās Stokholmā no gara
o^ļoluma pa Eiropu, kur vii;^, $e^
vliķi Lona(Hiā un Homān sastapās ar
daudziem valst8\rīriem un politi^
ķim. Speciālā audiencē A. Reju pie­ņēma
ari pāvesti Fijs Ķū.
liondona valda vispārīgs ie­skats,
ka tuvāko gadu laikā nav
sj^g^fd&ma mUltāra sadursme aust-a
rietumu itarpl« Ja neno-
;aa ārkārtīgs. Tui*' valda par­ka
padomju bkiks naiedro-iesākt
karu, Jo tā izredses
hšM to kā uavarētājam] ir ļoti ap-šaiublmas.
DamohratUkllIs rietumu
taiiitdi turpretim Ir pārllc miermUI»
gi n^kaņota^ lai uziāktili karu, Lon-danl
gan ari nelolo nakādaa cart»
bas, ka austrumu un'rlatiimu attldc-smtt
varētu pakāptmlskt kļūt nor»
mlttiii vai pat draudzīgie, padomju
savtinlba pati gādājusi par to» lai
atMģajflt pomlskajāi aprlndla
vailri nevarētu rasties n<idcādas mll«
n l p llūsljaa.
Noļietna problēma patļlaban Irtas
apirtlkUs, Īsi trauksmei simptomi
Savienoto valstu sidmnietiilskajā dzī­vē
nepārvērstos vispārējā saimnie­cības
kmĶ ko padomju blx^
valstsvīri pareģo un gaida Jau sen.
Vaida tomēr vispārīgas domas, ka
komunistu cerības arī iajā siņā ne­piepildīsies.
Ministrs A. Rejs Londonā sasta­pies
ar! ar vairākiem Baltijas tau­tu
draugim. ViņS stāsta: ,JŠādā po­litiskā
klubā iepazinos ar prof. Sa-voriju,
kas ir vittis no UelākaJlem
Baltijas tautu draugiem Anglijā. Iz­lietoju
izdevību, lai patiktos vi­ņam
par stingro nostāju, ko viņi iz­rādījis
angļu i^^lnamfi, aizstāvot
Baltijai tautu tiesības. Londonā
starp citu es varēju aM^rlesties arī
ar trijiem Baltijas valstu sūtņiem,
ko pie se^ bija aldnājiš mūsudip-lomātlskaii
pārstāvli A. Torma.*"
Ar! Romas apmeklējumā A. Re­jam
bUufli izdevība sastaptie ar
vairākiem politiķiem» to vidū ar
ārUettt ministrijas vadītājiem darbi-biniekim
Ilgākas sarunas A. R^am
bUuiai Vatikānā. Reljs sastaides ari
ar Uetuvas ārlietu ministru Lozo-raltli
kaa dzīvo Romā, Kopi 1940. g.
Loaoraitlm nodotai Uatuvai biJ. de-mokratiikās
r^blikai nUnlstru
prezidēta un valsts pr^denta i^ln-varas.
Apsplisto toutu pretesio franču verli|umi
Vienota fronte no Igaunijas lidz Rumānijai
Parīzes laikraksta L*Aurore, kad
dtbblts kā franču nacionālas pre-testn)
a8 orgāns vācu okupācijas lai­kā
un ari tagad savās slejās turpina
dņu pret totalitārismu uia^-par cil­vēka
tiesībāmi savā 18% 1* numurā
trli slejas veltījis DoUtiilikajai un
bruņotajai pretestībsLi viņļpus dzeks
priiklkara. MCetrus gadus mēs,
Iraniu pagridniekii dhtjlmiei pret
vācIeSiemi mūsu tautas apspie­dējiem.
Četrus gadus viņ­pus
dzelzs priekškara nenorimst
mUJonu ciņa ar padomju okupan­tiem,''
ar lādu saliddnājumu sā­kas
l'raniu publicista raksts. ^MŪ-au
pagridniekus viņu cīņās stipri­nāja
cerība un pat nesatricināma
pārlKtciba par sabtedroto> armiju
toeijabeg^rtno uzasini.
Bihltiei^u, ukraiņu, poļu» rumāņu
un vtlu eitu turienes tautu pre»
Itestibas cīnītājiem lādu ccorlbu nav»
Vienīgais, kas viņiem piMilidz no­teikti
zināms, ir izredze liuist savu
pretinieku rokās ilgi pirms viņu
dzimtenes kādreiz iespējamās at-brlvdiianas/*
„Daudz runāts un rakstīts par
frančti pretestības kustības cīnītā­jiem,
un to viņi ari pelnljuli. Par
Austrameiropas tautu cīņiim tur­pretim
runā ļoti maz, m tomēr
no visām Eiropas malām Ik dienas
pienāk jaunas ziņas, kas ļauj kon-struiit
puslīdz pilnīgu ainu par bal*
tielu, poļu un balkāntauta cīņām
pret padomju varu.''
Tālāk L'Aurore raksti sīkāki
analizēta pretestība atsevišķās val<»
Sils. itTāpat, kā tas bija fiiie mums
Franoljā. tagadējai pretestībai viņ­pus
dielzs prieklkara ir srelzē na­cionāla
un politiska nokrāsa. Ver-dzinātls
tautas tur reizē nīst oku-ipantu
un viņa nodibināto režīmu.
Tāpat kā Frandljā, pirmos pretestī­bas
mtmu dibinājuši Itaravīri/'
Prtijil varot atiķirt tirl kulturālo un
politisko pretestību no militāri bru­ņotā^
kaa uz terroru atbild ar ter-roru.
Abi novirzieni rlkofas pēc
Londonas centra norādījumiem. La­bi
organizēti ari ukraiņi, kas par
galvono savas darbības lauku izvē-llijueies
Karpatu kalnāju, Ziemeļ-nimllniju
un Slovākiju. Ciechoslo-vaki]
a$ pretestības kustliba vēl
KAS )AUNS AUSTRALIIĀ
Melburnas laikraksts The Sun (3.
8.) apraksta latvieSa Jāņa OslSa gai­tas.
Osītis braucis par mechahniķi.
uz kāda zviedru kuģa AprīU, iero­doties
Melburnas ostā, viņi kūļi
patvaļīgi pametis un sameklējis
darbu kādā motoru fabrikā. Kā ne­legālu
ieceļotāju policija viņu vēlāk
tomēr apcietinājusi, un tiesa nolē­musi
izraidīt atpakaļ.
BljuSajiem DP, kas ieradusies
Austrālijā ar pirmo transportu, ob-li^
tā darba līguma laiks izbeigsies
S§[ novembrī. Imigrācijas departa­ments
paskaidrojis, ka tiem visiem
izsniegs pastāvīgās (zilās) uzturēša­nās
atļaujas.
fiipslendas slimnīcas māsu skolas
pirmā kursa pārbaudījumos ievērī­bu
izpdtoījusies latviete Velta Pole,
kas pārbaudījumos ieguvusi otro
Vietu. Gada laikā pēc ierašanas
Ausirālijā viņa sekmīgi pārvarējusi
valodas grūtības un sasniegusi izci­las
sekmes mācībās.
I Bij. Rīgas Strazdumuižas diegu
' fabrikai^ techniskais vadītāji Hugo
Misiņš tūliņ pēc ierd.^anās Austrāli­jā
dabCIjis darbu angļu firmā, kam
agrāk piederējusi minētā fabrika.
Firmas nodaļa Melburnā siiigādājusi
Misiņam dzīvokli un samaksājusi
Udmašlnas braucienu no Betherstas
m jauno darba vietu»
Laik raksts The Herald atjlmē Lat-vijas
konservatorijas vijoļu klases
pirofesora Rūdolfa Miķelsiona ie­braukšanu
Adelaidē. Tas pisits laik­raksts
sniedz informāciju, ka Vikto­rijas
Stata svarīgās darba nozarēs
strādl jm 3250 vīriešu un 1250 sie-vliedUp
kas ieradušies no Eiropas DP
nom<itnl5m. Ieceļotāji lielā mērāpa-līiazljušl
novērst darba roku trūku-niiu
slimnīcās.
HalivortS, Viktorijas Statā, atklāta
pirmā ispeciālā skola Imigrantu bēr-nienii^
kurā mācas 250 audzēltņi 6—16
g. v<2!cumā. Skolas nolūks siagatavot
bērnus mācībām parastajās Austrā­lijas
skolās.
jauna, un tai no t^^ša sākuma Jā­darbojas
gaužām gtūtos apstākļos,
jo komunisti pēc piedzīvojumiem
oitāi zemēs kļuvuši visai tramīgi
un uzmanīgi
Par pretpadomju kustību Baltijai
valstis tranēu autors libakās, ka tā
ari tur sasniegusi apml^rus, kas uz­trauc
Kremļa varas vīrus. Sevilķi
t|ktlvl esot lletuvleSi, kiiru partizāni
II gada sālcumā pat manīti poļu
SJlēzijā. Daži viņu Vadoņi guvuši
Jau leģ^dāru slavu savu tautiešu
un ienaidnieku vidū. Tā bieli pie­minot
kādu Zaliasis Velnias Zaļo
Velnu kas neesot notverams un
kura motorizētās vienības ātri pār­vietojoties
no viena Lietuvas ap­riņķa
otrā. Lietuviešu pretestības
kustība savus kalngalus «sasniegusi
1947. gadā, kad komunistiem tās
apspi^anai bija Jāmobilizē 6 di'
vīzijas^
Austrumeiropas pretestības kustī­bas
mugurkauls, pēc franēu autora
rīcībā īsoSajām ziņām, »sot tās
starptautiskie sakari. No Igaimijas
līdz Rumānijai nodibinājusies vie­na
koordinēta fronte ar labi izvei­dotu
informācijas tiklu. Raksturī­gas
ir ši raksta beigas, kurā Izpau­žas
reizē rietumu simpātija pret ko­munistu
verdzināto Austrumeiropu,
kā arī visām lielām tautām īpatnē­jais
egoisms: JNfeviena no pieminē­tajām
zemēm nekad nevarēs pašas
spēkiem vien nomest padomju jū­gu.
Bet Ja reiz izceltos treSals pa­saules
kaļ4, no kā tomēr jāvairās
visiem snēklem --^ neraugoties uz
Io mocekļu tautu grūto likteni—tad
pieredzi bagāto partizānu un pre­testības
organizāciju palīdzība sa­biedrotajiem^
būs visāl svarīga."
glUlMIIMlIMfflIllH '
Ko raksta braiu tautas prese
ASV lietuviešu kultūras archīvs,
kura īpašumā ir plaši materiāli par
Lietuvas un Amerikas lietuviešu
dzīvi, nodomājis tos papildināt ar
materiāliem par Eiropas lietuviešu
DP. Archlva vadītājs P. Juras pie­solījis
segt Io materiālu transporta
izdevumus.
Lietuviešu kultūras fonda organi­zācijas
darbi Austrālijā veicas sek­mīgi
Pieteicies jau lielāks skaiti
biedru. Fonds izdos tautiskas past«
kartes un gleznu reprodukciju ma­pes,
kā arī veicinās lietuvju valodas
mācīšanu jaunatnei. Likti pamati
ari plašākai Austrālijas lietuviešu
bibliotēkai. (Mintis)
Kādreizējais Lietuvas ministru
prezidents inž. E. Oalvanauskas kļu­vis
par profesoru Madagaskaras uni­versitātē
un reizē par kādas turie­nes
bankas direktoru. Turpretim
bij. armijas virspavēlnieks ģen.Raš-tiķis
tagad strādā vienkāršu darbu
kādā Kalifornijas mazpilsētas fab­rikā.
Teicamu rosības un enerģijas pa­raugu
parādījis kāds pag. gadā uz
Bolīviju izceļojušais lietuvietis, kas
nonomājis bij. Bolīvijas prezidenta
Arces lauku īpašumu 10.000 ha pla­tībā.
Laukkopibai izmanto] ami 300
ha, bet pārējo zemi aizņem ^ krū­maini
pakalni, kas noderīgi aitu un
kazu ganībām. Līdz ar zemi nom­niekam
bijis jāpārņem ari 60 indiā-pu
strādnieki. Jaunais kolonists no­vērtē
Boliviju par labu iespēju zemi
amatniekiem un zemkopjiem.
' (Mintis).
J^N'S JAUNSUDRABII
No ,,Iilis grāmatas" tilo)imiiem
Jau labu laiku es btju vērojis, ka
mūsu mājās kaut kas notiek, kas
saista visu cilvēku prātus. Saspīlē­jums
daždien it kā atslāba, likās--
nupat apīdēs saulīte^ tad atkal cil­vēku
vaigi- apmācās un satumsa.
MTU tagad neli^ saimnieku galā,"
māt® čukstēja. „Viņi visi aizņemti
ar sevL Izsviedīs vēl lauki Kauna
nebūsr
^ es jau p^ skrodera.''
„Vienā maksa. Skroders Jau treio
dienu kā nenāk pie savas mātes ēst.
Māra staigā galvu nodūrusi. Saim­niecei
sarkanas acis. Saimnieks ne
ar vienu nerunā. Tādos brīžos, kad
dlvēks cUvIkam nepatīk, labāk tu­rēties
nomalis."
«Par ko tad viņi visi tā?"
i,Skroderd ar Miru grib precē­ties."
„Un tad?"
„Māra ir aalmni^a n^ta. Kaa
prieki viņiem tāds akrodarits? Vēl
maliha nav izmaksāta, sumigs. Vati
ausīs bāl, kaut vai aiz pakša izie­dams.
Bakas izgulējis. Skrodera mā­tei
M&ra nepatīk» Redzēs» kas tur
vil beigās iznāks.**
Nu es skatīju mūsu cilvēkus ar ci­tām
acīm un atradu, ka ttAld tais­nība.
Ne tikai skroderis un Mira
bij kfi sadauzīti Saimnieks un saim­niece
staigāja sagriezulles. Ilža
Iņaukāja un izskatījās vēl daudz
mazāka nekā bija. Kad rītos gultu
taisīja, man bija brīnums, kā viņa
ar savām īsajām roķelēm varēja
aizsniegt sienmali un tik līdzeni uz­klāt
segas. Viņa Ukās gluži pieku­susi
un slima. Tusa un nopūtās b^
kāda redzama iemesla. Bet ne tie
vien. Mārtiņš ar Uzl runājās kā zem
zemes. Un tiklīdz viņu Mārīte lū
pull ieraudājās, Līze steidza tai Ie­grūst
knupīti mut^ lai aprimst. Ti<
kal saimnieku Janka izskatījās ve­sels.
Izgājis sētsvidū, viņi ar redza*
mu prieku skatījās uz strazdiem,
kas svilpoja vecajās ābelēs. Bs, mā­tes
vārdu apvaldīts, sēdēju uz gul<
tas malas un lasīju, kas gadījās. Es
likos lieks un pagalam nevajadzīgs
llnis mājās. Suņi, runcis, mūsu ka<
ņepalnā vistiņa, — nekas man ne­mīlēja,
ne par ko es nepriecājos.
Šad un tad, grāmatā skatīdamies,
ieraudzīju pats savas lūpas, kas bi­ja
izstiepušās garākas par degunu.
Kaut nākuši ātrāk JUrģil
Nekas, kam jānāk, nepaliek neat-nācis.-
Tā pienāca ari Jurģi un aiz^
rāva mūs uz Āriņiem. Bet vēl te,
Valašiņās, iznāca nodzert kāzas. Un
šis kāzas māju atkal noskaņoja ve­ca
gaišumā. Kopīgas rūpes par goda
labu ,izdošanos apvienoja cilvēkus.
Saimnieces acis vairs n^ija sarka­nas.
Ilža vairs nestaigāja sagriezu­sies,
it kā gatava atsist katru, kas
viņai gribētu piedurties. Viņa lab­prāt
nodeva sevi saimnieces rīcībā,
jo pašai jau nebija ne nieka, ar ko
piedalīties kāzu mielasta kuplinā­šanā.
Saimniekiem bija trīs nedē­ļas
zīdīts teļi, ko nokaut receklim.
Skursteni karfiiās gan viduči, gan
gurni cūkas gaļas. Bija ari daži r i ­tumi
dūmos sabrūnējušu desu. Janks
kādā ritā aizbrauca uz Hudmalām ar
divi maisi kviešu un pēcpusdienā at­veda
bīdelētus miltus. Saimnieks
dīdzēja miežus iesalam, ko Sacepa
tad maizes krāsnī tumši zeltainu, un
uzstādīja turpat mūsu Istabā kublu.
Ne par ilgu viņš jau staigāja ar Sto­pu
rokā un visiem piedāvāja nogar­šot
misu. Tā bija salda, hi pēc no­dzeršanās
lūpas kopā lipa. — Kur te
vairs bija vieta kādām drūmām do­mām,
nepatikai vai naidam? Mēs
bijām atkal skaļi im nerāvāmies
cits no cita.
Vēlāk es staigāju ap daudzajiem
seklajiem traukiem, kur misa dzisa
līdz tādam siltumiņam, kad varēja
likt mieles klāt. Un tad alus sāki
rūgt, mezdams sīkas, baltas dzirk­stis,
kas nostājās trauku virsū kā
plāna putu kārta. Vīrieši runāja:
„Ja nu šitādu salietu, mucās uņ
aizspundētu, — visas dzeks stīpas
pārtrūktu kā sāls. Alum ir velna
spēks. Tāpēc jau arī sit galvā."
Kad alus bija nopildīts un lie­lums
norūdzis, tikai tad aizsita
spundes. Kad nu pēc dienām vai
trim pa sviķi laida krūzē, tad tas
šņākdams sitās traukā, un nekas tur
vairāk nebija kā putas un garda
smaka. Bet kad putas kaut cik no­krita,
lūpas beidzot tika pie alus, ko
nu visi slavēja kā brīnum brangu.
Sieviešu vairums gan apgalvoja, ka
misa bijusi gardāka. Viņu pusē stā­vēju
arī es; jo šis te ķērās kaklā
un cirta nāsis.
, SAŅEMAMI GALVOJUMI
IRO infonn&cljas daļa Lemgo (PubUc
Informatio» Office 400 IHO HQs. Lem­go)
publicējusi to personu sarakstu, kam
pfenfikufil galvojumi no ASV. bet kas
dilves vielas maiņas dēl nav atrodamas.
To vidū ir arī «ekojoSlo latvieši, ko lQdz
atsaukties: Mārtiņi Ā b e l e , pēd zinS-Sestdienā
tad nu gāja kā* pa
gu. Visiem melUeSlem bija koi
un nest, cept un vārīt, griest,
zlt, novietot Bda pat vēlai ni
Man,loto piepalīdzot vien, jau
piekusušas kājas un rokas. Bet
arī bija viss: bruclnāta matae,
ragi, receklis, svaigs sviests un ^
piens, gatavi sakapāti un
Skābi kāposti beigu maltītei^, jo|
dltl tie bija treknāki un is^d^f
varēja pārmīt rokas klēpi un
dēt pltms gulēt ielanas, lai viss
nas tecējums neatkārtotos sai
Kāzu tītā ualēea spodra, si
saulītie. Visi priecājās, ka tas \li
bu sadzivolanu jaunajam pārlnLl
ka arī runāts, ka MIre labi
barojitti, tāpēc viņas goda dli
Jauks laiks.
Jio nu par to^" es tnfidl
tagad vairs par Māres nesan
namas nedomādams, yjm
laba pret vlsiam: cilviklam,
puķēm. Paskaties, to viņai
gL Efeja Jau dria būs apstii
apkārt visai istabai, gar gii<
kā aa]! vaiņags. Un Māra laMi
mātas..."
Ieradās kfiiū viesi, vid bia\
Saimni^em nebija idaša radu
bet no kftimtuiem vitti sanlta
tinēji rati. Abi Veculvanii Balt
Drujasi lidēļu Krlberģii
Roa^kSi Kalnamtķelānli
Brangaļu maamājnl^ Ar
niem mūsu saimniekiem n<
un tie nebij lūffU, par ko man
prieks; jo es neirareju aizmirst
dainā saimnieka un vina Annas
krietno meloSanui toreiii ar to
lēnu. Peiravifiam Unt pusē
nekādu radu. Viņi bija kaut
augšas» ap Subati vai Ilūksti»
saimnieku kāsām pajūgu rinda
tā kā drusku par īsUi bet tet(
baznīcas gala radi nedztiottei
gaisa gabalu br^asta di).
Tā arī bga. Katt mISi
zvanus, abi ar Vaoulvēnu
skrējām rijas dfirzfii tad aaskail
divpadsmit ratus atpakaļ brau
Tās Jau bija pieklljlgas kāzas,
P r i ^ manis lis gods gan
slavējams. Es jutos gandrīz kā
dienā. Kaut mugurā bij labākasi
bes un kājā Jaunie, MārUņa
zābaki, tad tomēr vai ik mirtttt!
dījās kaut kur paskriet, kaut ko|
nest vai aiznest Viens labums
ka Dfirča skrēja līda. Istabā
nebija kur piemesties, Jo mūsu
bija izvākta. Istaba bij pkri
pavisam citādāk. Salmnitint
kambari gan bija tik pat UeU
saimes istaba, bet skaidrs, ka tur
varēja ietilpināt garo goda
Tas iztikās tikai mūsu galā, gar|
benējo sienu. Jā, tur nu viņi
sasēdās, no baznīcas atbraukulii
li cits pie cita, uz gariem 6(
Jaunais pāris pašā vidū aiz glĀ(
viņi sēdēja un ēda bezgala llgL
ar Dārču bijām norīkoti ēst
rā galda, kad baznīcēni būs pal
Mums atlika tikai gaidīt. Mēs
jām laiku, laucUdamies ārā un
lā. Nule, kur man nebij vairs
pienākumu, kas no rīta puses i
bija saisUjuli ar citiem mājas
dim, es jutos pagalam .viens tm'
mests. Es stāstīju savai vieni
draudzenei, kas vēl man bija
likusi:
(Beigas nāk. numurā).
LIETAS,
" Trtt-
J % 3
fftfia. !i«>t
'S-TSrt 4«aion6trē- Jg&Sgdir labā;
m tas .d^i
_iiltt titttsft pe*
"drauds,' iesākot ar 'bažu ierīKoSanu.
j bilfaltatttSs Ad-rļļgiff
finiftidf iiraisidamB
iSiirvll teitad pārdāvo-
Q& ttfittiialMiiki ir
un ttloSisas paljiā*
pOlliiiks nott-itt^
Jas tl-ļitai
t^ottku-
I kā sekas, bet
fipsilMi atspogu-smm
kafiamu
kmimitMi mi
Ita&Ois ti&d tieaismitst
ki «8 limkt mt^
H aOlSgl tislisnli pee
No SpinoiK
ne K e s . n«
Sutu v?rd^Jļ^tad
vaimanā, bo* sap™
Vaibūt kādam t<
fii smadzenes, un v
Sukāta par fleļ^JI
Jo'tā it pmūle.^
tēmu akrobātikā
^0. prāts te iteūt
teflet, ka plem.,J«^
tažu tāpēc »e Trtāl
komēdija, cl veces
dums. Ar ato
teiitčtbas ellē un pg
nim. miljonus nttP»
jall nāV bfttla»
ir tikai prāta m
triUtums. Ui^^^
reizāk te bttta
stinktu, jatu titt.
demSs d«tVē§ aftgl
lauaā tin vēsu KB
Vilis 8pWrittāSamiil
ku kambari naV II
disma augMl VII
lēltbai serda If,
ai^itī». ^ ^
un attaisno.
BlJ\ilo m
nometņu liecība bi
diemžēl ar prātu
Ikvienam liloaotai
nas centisleg lakli
fees abstrakciju iķiļ
Jāzina, ko datija^
un ko dara komOm
spinosa, Jia godi
tilozofijas dēļ nek}!
sieddieka. iHSM
Ir ari viņa nelalmej
cilvēks — tā-tad
laime. Dztvolot
progresa zlmē^ nu
tēt propagandai.
Progress iaralsa o]
pagenda Sludina oi
Viri, kas mūsu di
teru tejuta pārāk
tāk dslU» lai no(
fevaru, Huso ideāls
iiitiiiiiiiiiiiiiiiitiiii
Kamēr birojos kārto papīrus,
ceļ ierēdņus un likvidē nome
dzīvē notiek dīvainas lietas: pi
gadus pēc kara bei^m arvien
rodas jaunas drupas. Un ar vitāU'
tes to palu nenovēršamo un br!
maino bezkaunību, ar kādu uz
izaug nātra, un ar to palu ier
bas banalitāti, ar kādu kopš P
pejas lielās uguns briesmas „uz
pām jauna dzive zeļ" — arī uz
drupām izaug jauna dzīve.
Bet tās nav ne uguns, ne kara
pas. Drupas ir viss tas, kas pa
pāri, kad kāda eksistence pārtri
Ari bedre, kad pašu koku pārst
Ari vecie Londonas nami, kad i
votaji no viņiem izvācas. Arī
kartes numurs, kad dzīvā būtne
lien no šis savas šaurās, grati
spīlētai ādas.
Aizbrauca Rubeņi, Deģl un 21
Un palika drupas. Ļoti necilas
pas, par kurām neviens neskuma,
tās nebija ne Verdenas, ne Torņk
na drupas. Gluži otrādi ^ par
ņām kāds pat priecājās — kāds, k
nometne bija likvidēta, kam
bija ienaidnieki, bet Vašingtonā
bija draugu. Sis cilvēks jutās spi
sākt jaunu dzīvi, un viņam tas i
vās pavisam klasiski, gluži pēc Poisi
pejas parauga. ViņS kļuva par n ^
zāli, par nātru, kas lūkoja kur balf
stit savu stiebru. ļ
Vispirms tas bija Rubeņu galdSi
( kufā laiks bija ierakstījis SIs ģime-lit^
šHItānis
£. Skuitnieks
*t UWe d&Hnljls labu
»w?dcljUjļk^ tte ir dinā-
« P A L I EK
KULTŪRAS
Ū2 mtkikab teetļ
Skotijā, kei sēkslr
6i«s ari Bel^libM
kuB atklāj l^ledall
Irapas ^ Š t u ļtali
Hambuigai h\ii
Vettiora Klēeti
drltiumfi iznāks
tāja Saļeplna al
ļj*.praudusi zeķu
lWi««vtjm«8. \m kur
' Bez tam tur
J»lKfU dlvtzljas or-
Wttma zime un
Btt^^^ suita.
acs, kas al-
Z^'^^ ledzSjā ta-
S y Raitie pi:
un nda M e i i t » . IRO Ottice. oiden- f P'ecu ladu vesturl — taja varē-
>>urs- (ja redzēt, kur tēvs rēķinājis nedSlai
dzelzs» ka kādam
zemes muzeja aālļ
kas* norauts. Cimc
simteni tādu tiomi
dam, ko gribej
Cimdfi^ Tainpzi
Ienācējs noli^
pieņēma to»
*,Tā ir tagadnei*
tabā atskanēja
, Cilvēka JEbrM
Vire viiļia galvas
pojāg zirneklis
neredzamas koki
darbojās savam t
\M aužiļ dilv
'nopietni. Un s
tev, ari tevr* —
pēkšņi uzbrauca
stiem un, smiek
ueru kratīdams,
Baznīcas tornī
i^osita devīto rl
nekļi, ķā zināms,
pēcpusdienā.
^ Kopš tā laika
^zivo ar Sim trl
Jiu» gultu un ci
^ai paUek p in
ari tā nav
ziiedams, kura
ari jautifi
kai vecas turpin
P^ni, To vislab
^Qža pavedienu"
naktīs dara dzir
raUņa dūkSa