Bavarijas Latviesu vestnesis, January 6, 1951

              ! f.
8
L A T V I JA
Maotsetungs un Tina 4 sievas
komunistu vadonis un Sta-balsts
Tālajos austrumos Mao-ings
joprojām vēl ir noslēpumai­na
persona. Par So poUtiķi pēdējos
gadoi daudz rakstīts, sevižķi sakarā
ar :vioa ilgo uzturēšanos BAaskavā,
kur t&a izstrādāta Pad. savienības
laktika Tālajos austrumos, pielāgojot
Jo Jaunajiem apstākļiem Ķīnā. Bet
Maotsetunga privātā dzīve Joprojām
Vfi&fk aizplīvurota, kaut ari tā deši
iilitiita ar viņa politisko darbību.
IĶad Ķīnas diktators bijis 15 g. v.,
viņa tēvs mudinājis to apprecēties.
Labini Ifidni visus,
tam MiMl tnvika saskare ar mana tēvu
ģen* KĀRU GOFERU,
iiiaiit man par viņn savas atmiņas» kas
at faktiem rakstarota vIņn kā karavīru,
iMiMiMS avdsinitijn nn cUvSkiL Viņi
i amm klāta 71 g. vecs, apat iogad
piliet desmit gadi no viņa mocekļa nlves,
Vo attfBiSJot, griba Izdot piemiņas raksta
k f l ^ t t , kam mannskripti lesfltSmI pēc
JSļ^ljinidi Sl. Janvirim
Miķelis G 0 p p e r s,
•trandvUlaiit EUnten» Sverige.
Tgēu ziņs nav biji$ noskaņots lauU-b^
s <t4vei. Daudz vairāk vipā intere^
iļļies par vēsturi un sociolpj^u, jau
nesdams sevi revolucionāra
Agluif Viņa dumpīgie instinkti to
pāragri iesviedusi anai^istu rokās.
Kidiā vētrainā studentu sanāksmē,
Jim beigusies ar asiņainu kautiņu,
viņi smagi sadurts. Kāds ķinietis ar
pad<u pistoli jau gribējis dot viņam
iSlastIbas šāvienu, kad vietējās uni­versitātes
profesora meita metusies
tam Uāt un, apkampdama viņu šau­bīsi:
MViņ$ ir mans virs", tā izgliib-dcuna
Mao dzīvību. *
Viņas kopSanā Mao drīz izvese­ļojies^
pēc kam savu dziedinātāju ap-priecSjis,
Jo ari profesora meita jau
bijusi ittfiscēta ar anarchisma slimī­bu.
Sai pirmajā Ma6 laulībā bijuSi
divi b&rni, kas 10 g. vecumā sūtīti uz
il9sļfavu skolā, Jaunākais no tiem,
stāliiifstfskb dogmu pārsātināts, nesēti
i^gi^dis ĶM, lai d blakus
lavapi tēvam. 1926. gadā Mao, kas
1 ^ nostājies iu( ortodokso komin-pisamāļābu
ceļa, nodibināja savu
nUkSgoi ĶUm zemnieku apvienību.
Pie revolucionāro militfiilstu neizde­vušās
sacelšanās pret Cangkaišeka
kuomintangu Mao kļuva par pirmo
politisko komisāru sarkanās Ķīnas
i amrijā, kas:piedalījās slavenajā
gljtenā U2 Jengmiu.
fiibo otrā sieva aebija t(k l^ķdfB
k i viņas ļg^ai^gatt VIi^s: T f t ^ ^
tenerāļa
liļWanās ar kuomintangu, pavēlēja
vi^u notiesāt uz nāvi. So soli Mao­tsetungs
nek8id:nēst)ē} piedot savam
tiniekam CangkaiSekam. Jau kā
iešu centrālās eksekutivās komi-
.jjiss priekšsēdētājs viņš 38, g. v. ap­precējās
trešo reiz. Šoreiz tā bija
skolotāja m dedzīga propagandiste,
t ā bija viena no labākajām runātā-
Jlm l^niešu komunistu saimē vispār,
ngajā karā pret Japāņiem viņu sep­tiņas
r^es ievainoja,.taēu vienmēr
\Ķ atkal atgriezās priekšējās līnijās.
Ciņu starplaikos tā vienu pēc otra
divāja savam vīram pieci dēlus.
Masksva pirtrit...
(Turplnljums no 1. Ipp.)
Bevins personīgi vēloties atgriezties
uz slepeno dlidomātlju, lai ar pre­ses
spekulācijām nesamaitātu kom­plicēto
starptautisko jautājumu kār­tošanu.
Francijas ārlietmlnistrijas pārstā­vis
izteicies, ka Parīze rēķinājās ar
^ z u pozitīvu vienošanos par atbildi
llaskavai. Pad. savienības nota Pā­rlīs
radījusi zināmu optimismu, se-
^šķi tādēļ, ka tajā nav nekādu jau­nu
priekšlikumu. Pēc franCu ieska­tiem
notu apmaiņa ar Maskavu ne­kādā
dņā netraucēs starptautiskos
priekšdarbus Vācijas līdzdalībai rie-kmu
aizsardzībā.
Bonnas oficiālās aprindas par pa­domju
notu vēl izsakās ļoti atturīgi
un rietumvalstu izredzes gaidāma­jām
politiskajām sarunām neuzsOca-ta
par labvēlīgām. Sai situācijā nav
aif gaidāma Rietumvācijas valdības
uzmanīgās izturēšanās maiņa attie­cībā
piet Grotevola vēstuli.
Sl notikumiem bagātā laulības dzī­ve
beidzās, kad 7 gadus vēlāk Ma­otsetungs
iemīlējās kādā Jaunā de­jotājā,
kas iepriecināja ar savu uz­stāšanos
kāda upes tvaikoņa turīgos
pasažierus. Ari viņa bija politiski
aktīva, blakus dejošanai piekopjot
ari spiegošanu komunistu labā. Pēc
īsas lauHbas Mao viņu pameta, bet
Kremlis par atstāto sievu parūpējās,
uzņemdams to Maskavā, kur tā dzīvo
vēl šodien. Domājams, ka Kremlis
viņu sev glabā tādam gadījumam, ja
BAaotsetungs kādreiz novārīsies no
partijas ģenerfilllnijas. Sākumā Mao
ceturto sievu politbirojs neņēma no­pietni,
bet ieskati mainījās, kad ari
šl kādreizējā dejotāja izrādīja ievē­rojamas
tieksmes un dotības politis­kai
karjerai. Par spīti ilggadīgai sli­mībai,
viņa izveidojusi Ķīnā labi or­ganizētu
spiegu un ziņotāju ^ l u , pie
kā tai daudz palīdzējušas kādreizē­jās
laulības attiecības ar Mao. Līdz
ar to viņa gādā, lai tagad Jau 57 g. v.
Ķīnas komunisti^ās partijas priekš­sēdis
pārāk nesekotu morāles prin­cipiem.
Pa tam Maotsetungs apceļojis sa­vas
Jaundibinātās valsts Uelfiko daļu,
un stāsta, ka viņš staip citu ieskatl<-
jies kādā Jaunā anamietē. Un visa
Ķīna jautā — kādā veidā šl piektā
sieva ietekmēs Maotsetunga politis­kos
centienus.
Jsmiiii gids lielss ir dalMS katsilrofiiii
Mtalnsi gsdljunleiii
KatanIJa (K). — Dabas katastrofas
visā pasaulē, šķiet, notiek pilnīgā sa­skaņā
ar gaišreģu pareģojumiem ga­du
mijā. Vulkāns Etna, kas gada
beigās apkusa, spēji atsācis darbos
ties, taisni Jaungada dienā pārsteig­dams
ar Jauniem milzīgiem izverdu-miem.
Vulkānā radušies jauni krā­teri,
un lāva plūst lejup 800 m platā
straumē. Etnas observatorijas mācī­bas
spēki un vulkānu pētnieki, kas
bija devušies Jaungada atvaļināju­mā,
steidzīgi izsaukti atpakaļ.
Ziemeļmsurokā izcēlušies plūdi
auglīgajā Liotejas cietokšņa ielejā.
Daudzi ciemi atrodas zem ūdens vai
atgriezti no ārpasaules: Plūdi līdz
šim prasījuši 44 cilvēku ddvibas, bet
100 personas pazudušas bez vēsts.
Franču un amerikāņu lidmašīnas no­metušas
iedzīvotājiem gumijas lai­vas.
iiiiffli mmiiiii amīi
Kukallifena (pk). — Par spīti ofi­ciālajiem
aizliegumiem un angļu ne­mitīgajām
pūlēm pārtraukt studentu
un žurnālistu „invāzij^" Helgolandē,
tā pastāvīgi vēršas plašumā. Var rē­ķināties
ar to, ka demonstrantu
skaits šai nedēļā pieaugs uz 30.
Sterpldikā salā ieradusies kāda 19 g.
veca žurnāliste, bet kāda Hamburgaš
laikraksta šefrepprtiers A. Dērings
pārbrauciena laikā no Kukhāfenas
uz Helgolandi zvejnieku laivā miris
no sirdstriekas. Angļu* līdzšinējie tris
mēģinājumi pārvest demonstrantus
atpakaļ uz detzemi beigušies ne­veiksmīgi
— divi krastu apsardzības
kuģi pēdējā mēģinājumā, izbraucot
no Elbas grivas, dabūjuši bojāju­mus
un nav varējuši braucienu tur­pināt
Angļu robežkontroles šefs Kukshā-fenā
Tomass uzaicinājis vācu minu
traleru vienību vadītāju Blanku eva­kuēt
demonstrantus viņam padota­jos
kuģos. Blanks aizbildinājies, ka
Lēvenšteinas princis Huberts, kas
salā atrodas kopā ar Eiropas Jaunat­nes
kustības dalībniekiem, IpāSā v^-
tljumā Klemeņtam Etlijam no Jauna
apēdinājis demonstrācijas nolIUcu —
pārtraukt salas bombardēšanu un dot
iespēju tajā atgriezties bijušajiem ie­dzīvotājiem.
Kāds Brēm^bāfenas
būvuzņēmējs apsolījis Janvāra sāku-mā^
pārvest uz salu materiālus vienas
ģimenes mājiņas celšanai, kā ari 14
strādniekus, kas darbus paveiktu 10
dienās. Demonstranti nepārtraukti
saņem vācu sabiedrības dāvanas un
simpātiju apliecinājumus.
Uz Helgolandi devies īpašs motor-kuģis
ar angļu im vācu policijas
spēkiem, k t ^ uzdevums evakuēt
spītīgos demonstrantus. Viņu pār­stāvji
paziņojuši, ka nekādā gadī­jumā
nepakļausies pieroiedu eva­kuācijai.
Slezvigas • Hollteinas val­dība
nolēmusi sasaukt īpašu parla­menta
sēdi, lai rastu atrisinājumu
šim visai k<miplicētajam gadīju­mam.
Helgolandes invāzorus bez pretes-tibas
nogādāja Kukfaāfenā, bet tūliņ
pēc tam salā ieradās 24 dti belgo-landieši.
Četrkarfiga uzticība
Plevenam
Pariie (ag). — Četros nobalsoju­mos
par aizsardzības budžetu franču
nacionālā sapulce svētdien izteica
uzticību Plevēna valdībai. 1951. ga­dam
pieņemts bruņošanās budžets
740 miljardu franku apmērā (ap 8,3
miljardi DM), ar ko paredzēts ladlt
desmit pilnīgi apbruņotas divīzijas
līdz gada bigām. Tāpat apstiprināja
jaunu nodokļu budžetu 140 miljar­du
franku apmērā, nosvītrojot clvll-izdevumos
25 miljardu franku. Ko­munistu
priekšlikumu par nodokļu
samazināšanu noraidīja, bet pieņēma
vēl sevišķo bruņošanās budžetu 355
miljardi franku apmērā. Ministru
prezidents Plevēns janvāra vidū l i ­dos
uz Vašingtonu, lai tur apspries­tos
ar prezidentu Trūmenu par pa­saules
kritisko politisko stāvokli.
RIBDANA PADOMJU ANEKDOTI
(12)
Mia oiiirs niN mnam
ĶINIEŠU KARASPĒKS INDOĶĪNA
Saigona (ag.). — Franču augstais
komisārs ģen. Taslņji pirmdien pa­skaidrojis,
ka Hanoja vairs nav ap­draudēta.
Kā Indoķīnas pārstāvība
Jaundēlijā paskaidro, ķiniešu vienī­bas
ieradušās Langsonas im Kaoban-gas
robežnodetinājumos, kurus fran­ču
aizstāvji atstāja pirms 2 mēne­šiem.
Sai sakarā Hcmkongā iznāko­šais
Observatory Daily ziņo, ka ko­munistiskās
Ķīnas otrās armijas
vienības iejaukušās cīņās Indoķīnā.
Viņu spiediens, varbūt, likšot fran­čiem
driz atstāt Monkaju — Hanojas
aizstāvēšanās joslas austrumu bas­tionu*
ĶEZA
Marclnkevies IiglSbJ sUeiJii. lulibtals,
nāds pie samanīs, pateleas fl|Hl1>S^:
„Ta man isglSbi didviba. Kfi īsi tev to
atmaksfija? Prasi, ao vten v6ttes! Vai
zini, ko esi ii^iibist - Si esmu pats
Sta|ins!<*
ļ „Ak ta negaist Tad es Ifidni Ūkai vie*
i nu: nesaki nevienam, ka es tevt Is-glll)
ul«
Bzenhaiiers
ierodas Bropa
Vašingtona (K). — Jaunieceltais
Atlantika aizsardzības spēku virs
pavēlnielcs ģen. Eizenhauers pēc vai-ākām
apspriedēm ar prezidentu
Trūmenu un citām amerikāņu valdī­bas
vadītājām personām šonedēļ ie­radīsies
Eiropā. Viens no viņa pir­majiem
uzdevumiem būs izvēlēties
piemērotas tdpas savam štābam,
)ēc kam viņš dosies gaŗfUcā ceļojumā
7^ m^P^»^^ -mntikk p^-
Lielbritānija savus bruņotos spē­kus
Eiropas cietzemē, kopskaitā vai­rāk
nekā trīs divīzijas, pakļaus Ei-zenbauera
komandai, šai nedēļā pa­ziņots
Londonā. īpaša nota par to
>ritu valdības uzdevumā nosūtīta aii
Beļģijas ārlietu niinistram van Zē-landam,
pašreizējam Atlantika pado­mes
priekšsēdim. Anglijas karalis
valdības rīcību akceptējis. Britu ka­raspēka
vienību pakļaušanai Eizen-bauera
komandai jānotiek tūliņ, tik­ko
viņš iekārtos savu štābu Parizē.
Runa ir par vletoi vienībām Vācijā,
Austrijā un Triestā — vienu tanku
divīziju, divām kājnieku divīzijām,
vienu kājnieku brigādi un diviem
strēlnieku bataljoniem.
Lhasa Tibetas dum­pinieku
vara
Kalimponga (ag). — Kreisi noska­ņotie
tibetieši, kas cer uz sadarbību
ar komunistiem, pārņēmuši varu Ti­betas
galvaspilsētā Lhasā, kur patla­ban
valda ļoti nopietna situācija.
Kreisie paziņojuši Indijas misijas
politiskajam vadītājam Sinham, ka
negarantē vairs par misijas locekļu
personīgo drošību, ja tā neatstās
Lhasu. To ievērojot, indiešu misija
nolēmusi pilsētu atstāt Sadursmes
kreisā un labā spārna tibetieSu star­pā
sākās pēc tam, kad nacionāli no­skaņotie
tibetiešu vadoņi noorganizē­ja
Daļai Lamas aizceļošanu uz In­diju,
no kurienes tas varētu apelēt
pie UN.
Daļai Lamas 1000 mūļu karavāna,
kurā ceļo kā tibetiešu ministru ka­binets,
tā arī visi pie tā nodarbinā­tie
eiropieši. Jau atstājuši Farudion-gu,
dodamās uz Humbl ieleju, kas ir
vienīgā dienvidus izeja no Tibetas uz
Indiju. Paredzams, ka karavāna tur
uzkavēsies, lai nogaidītu tālākos no­tikumus
Tjn atkarībā no tiem tad
turpinātu vēl atlikušo 16 jūdžu ceļu
pāri Namu kalnu pārejai uz Siklmu,
kur tai garantēta drošība.
Indijas ārlietu ministrijas pārstā­vis
izteicies, ka Daļai Lamam būtu
jāpaliek Tibetas robežās, lai novērstu
tibetieSu morāles sabrukumu. Arī
indiešu misijas vadītājam Sinham
bijis uzdots ieteikt Daļai Lamam
neatstāt Tibetu līdz tās galīgai
ieņemšanai. Ķīniešu invāzijas armi­jas
vadošie virsnieki Tibetā savā
Jnungada ziņojumā Maotsetungam
apņēmušies „atbrīvot Tibetu un no­drošināt
savas tēvzemes rietumu n>-
beiai.''
Veca gada vakarā pār Filipinu sa­lām
brāzies taifūns, izpostot ap 1000
māju im iztriecot Luzonas krastā
kādu grieķu tvaikoni, kas pārlūzis
vidū pušu.
Ārkārtīgi dzīvā satiksme Jaungada
dienā Savienotajās valstis līdz šim
prasījusi ap 200 cilvēku dzīvības.
Bez tam daudzi sadeguši ugunsgrē­kos
vai nositušies lidmašīnu kata­strofās.
— Kādai lidmašīnai nogāžo­ties
Buenosaires tuviunā, gājuši
bojā visi 17 tās pasažieri. Izglābu­sies
vienīgi kāda 8 g. v. meitene.
Ari Vācijā gadu mijā un Jaunā
gada sākumā notikuši lielāki nelai­mes
gadījumi. Elbas grīvā kāds ho­landiešu
kuģis sadūries ar zviedru
tvaikoni Rane. — PScšņi uznākošais
atkusnis sagādājis daudz darba slim­nīcām,
kurās ievesti cilvēki ar lauz­tiem
locekļiem. — Pēdējo dienu ie­vērojamiem
sniega nokrišņiem seko­jošais
siltuma vilnis izraisījis milzu
lavīnu nobrukumus Tiroles apgaba­lā.
Lielās sniega masas, aizberot ce­ļus,
paralizējušas satiksnd pa vairā­kām
svarīgām līnijām.
E^esona profiramma
1951. gadam
Vafingtona (pk). — Amerikāņu ār­lietu
ministrs Dīns ECesons savā
Jaungada vēstījumā deva pārskatu
par pagājušā gada politiskajiem sa­spīlējumiem
kā ari norādīja uz 1951.
gada amerikāņu politikas mērķiem.
Par amerikāņu politikas pamatpra­sībām,
pie kurām amerik&^u valsts­vīriem
Jaunajā gadā būs Jāpieturas,
Eēesons uzskaitīja:
1) Amerikai Jāpaliek uzttdgai sais­tībām
iepretim saviem draugiem;
2) ASV neapdraudēs savu drošību
un brīvu cilvēku dzīves principus,
pakļaujoties svešām ietelonēm un
spaidiem; 8) amerikāņu valdība du­bultos
pūles sava nacionālā ' spēka
stiprināšanai un visu iespējamo
briesmu novēršancd; 4) sainmiciskā
palīdzība tiks turpināta, turklāt no­vadot
to Jaunos kanālos, par dk tas
vajadzīgs brivās pasaules militārā
spēka stiprināšanai; 5) tiks papla­šināta
starptautiAcās informācijas
programma, lai nodrošinātu brivo
cUvēlcu ideālus un to izpaudumus;
6) amerikāņiem jāsaslēdzas ciešās
rindās, lai gūtu spēku, ko dod vieno­tība.
Sestdien, 1951. g. 6. janvāii
D A Ž O S VĀRDOS
BietoinvicIJas kanclen Dr. Adcaaam
un «merlkSņo ilugitais kpmlsftn MeklOok
Bcmni pfirnmiJuSl starptauUsko itāvoci
un sabiedroto poUUku vacijfi. Samnlt
skartā ari gaidfimā četru valstu katO^
rence.
MekloJa ilkdtiji 'a^fMa ^eņtali*
ni ieradies ail gen. Culkovs, paikNSkjt
kontrolkomiiiiias Šefs, kS aif vina pdBtia.
kais padomnieks vēstnieks Sendonovsuii^
eitt augsU padomju pfirstSvji. Sis ir piN
mais gacSJums kopi gada, kad otiettii
amerikāņu sarīkojumi ierodas pad(»a|n
kontioUcomisiJas vadītāji.
Vtapirtju mobilliieUa Formoa
nājis CangaiSeks. Savi Jaungada vistt|««
mi rietumu pasaulei viņi lūds tis | ^
kriianu uzbrukumam Ķīnu detaemei lai
apaolia turpinit dņu „Uds nivei*\
Aoitrumjoilu republikas pretideata^
belma Pika TO g. dzlnganas jMsļ^ittiŗ
duiles apsveicēji - valdību Megicijasas
Ctchoslovikijas, imgir^as un Alb^OiM,
ki ari komunistu partijas delegieljas aa
AngUJas, ItaUJu, Grieķijas, Biniju m
Austrijas.
Bikusies austnunu Joslai ptrmi plib^
gade, ko Ip^ svinīgi atdmeji turitiiii
prese savos Jaungada izdevumos. 9^
gades plins pareds paaugstinit rOpoJi»
cibas produkciju par 190 proc
KanadI eels treio atombaterija* Sai ||k
īleel, kas būs ievērojami plaiika
abim iepriekiēJUn, atvēlēti 3S mUJ.
rnmeUa ieiobHMnii padomja laikiiii
stn isputlianu. AkUegti pavisam
laikraksti, to jiridO saturiskais lumils Kni^i
kodUs, Sovetskaja Uteratura un Ogoņlk^,
nJH dilvokļa vUu bigtien saskani ^ ļ
Jauno ceUniedbu programmu eels LaJ«|r
saksijas valdība. ZJdsekļi Jau nodroitolli;^
Pieeas komOniita pagrīdes oitsnltfii^
Jas aUclitas Slēsvigi-HoUteini. Tis lim
hoivM» zem dalidiem segvirdiem un nji
UstIJOSas visai akUvu darbību.
Austrija plitto atjaimot pirtiku lldiitlp^
|a racionilana ki pirmi valsts Ri^ip^
eiropi. RacionSts tUu cukurs* tauld, atti^
ti» gala. saknes ue. JipiesimS» ka Aui^l^^,
pirtikas kartiņas llds iim no apgrodbiif
nebija pUnIgi izņemtas.
' mmm (a^. -^^^i^tu^ mmm
prezidents Etlijs treSdien aidnfija us
apspriedi 82 britu og}raēu arodbied­rību
pfirstSvjus, lai pfirrunfitu pal
reizējfis grōtibas ogļu sagfidē. Ogļu
krfijumi britu salēs nosUdējuSi zem
14 milj. tonnu robežas, tft kfi pihilgai
nodrošlnSSanai ar kurinēnfio iztrūkst
2,5 mUj. tonnu. Sakarā ar to jau iz­skanējušas
bažas, ka jfirēķinājas ar
kurinfimfi krizi tepat kfi 1947. g.
ziemā.
JUGOSLAVUK VEL €0.009
VSCIESU
Triestā (ag.). Jugoalavijā patla­ban
vēl atrodoties 60.000 tautas vā-ciedu
(Volksdeutsche). Pēc paiu vfi-deSu
savāktajiem datiem visā Jugo-slavljas
terrltorijā 1941. gadā bijis
810.000 vādeSu. Daļa no tiem bēguēi
līdz ar vācu karaspēka atkāpšanos,
daļa spaidu kārtā nosūmi uz Sibī­riju,
bet daļa gājusi bojā jugoslavu
partizānu masu iznIdnāSanā. Arī at«
likuSajiem 60.000 atņemti Ipaēumi
lauksaimniedbas pāiņemot kolhozosi
kur bijušiem zemes Ipainiekiem jā­strādā
par kalpiem. Ar! kolhozos vā-deSim
jāddvo atsevišķās nometnēs
un barakās. Pēc Triestas emigrantu
izteidenlem Jugoslavijā vēlētos pa­likt
tikai niedga daļa vādešu.
Ierosina slimnīcu tiklu
chroniskiem dzērājiem
aenēva^iļļ. - Septiņu valstu attobo-lisma
Uetpratējtt konference, piedaloties
iJļgUJas. Francijas. Šveices, Jugoslavijas,
Zviedriju un ASV delegātiem, 2enevi
noļima ieteUct visls valstis radīt specU-
1? alkoholiķu ārstēšanai, pie
kam Iŗstēlana attiektos kā uz smagiem
kUalskiem gadījumiem, ti arf tuambu- KJ£*^^ pacientiem. Sim sUmnIcim
būtu Jāsadarbojas ar dažādām sociālām
organizācijām, lai alkoholiķus nevien is-ārstētu,
bet ail nosargātu tos Q0 kriianu
atpakaļ aUcohoUsmā. *
Amerikāņu psIchUtrs Dr. Roberts Fte-mings
uzsvēra, ka nepieciešami rflpigi
zinātniski pētījumi par chronUko alkoho-lUmu
un tā cēloņiem. Ļoti svarīgi ir no­vērst
sajukumu pubUku uzskatos ku
radiuņo divējādu^ pieeju aUcohoUsmam;
viena ir zinātniskā, medicīniskā pieeja
bet otra tā. ko pārstāv attuilbu biedrt- ?*• !2,5<^gw Tā kā aUcohoUsms
Ir medldnisķa problēma, tad pēc Dr. rie>
minga domām, ail Jāpieiet no medicī­niskā
viedokļa- ArstMiu mrtodS Mt^
Jāpiemēro katram gadījumam. Pamat-iaktors
visos alkoholisma veidos tomēr
paliek tas. ka to gan var apturēt, bet ne­kad
galīgi un pavisam izārstēt Visi liet-
E'*^liiLXi*^^**« ^ to, ka indivīds,
ku izārstējiu no chronirta aUcoholisma
sekām, ir imOns pret to vienīgi tik ilfli.
kamēr tu Ievēro absolOtu atturfbu n
alkohola. Jau viena glāze vīna to var
āfoja Dr. Fler^—
0
Pieeni plediUnalI kādā Sibīriju
āozā krievu zemnieka sievai, ku tagi
ir ēetra zinu un vienu meiteņu mltp^^^^
0 m
mm
Divpadsmitais sabotUu gadljaiM miģĒm
flots konstatiti ut kāda apmācību
kam stūru llffd iekaisītu nņilUs. n%
Rietuneliopu komunista piftlia f i i l
tāji sastapušiu Mukavā. Darba kāitaf
pretscji Vāciju remmtariiādjal m A l|
lantUta pakta aimrdzibu spika nm
imal.
gvitajam gadam beidioties. pāvuti i i i l^
mazinājis siva gvardi uz IM eilvIklMBi-f
bet paturljlā no Sveicu iedtfvo^S
rekrutito Sveicu gvardi, kurā skaitās m
viru. - ;J|
VāoUā paasgstittāts dselsu}a tarUl. W^ i
kojums ttājiu spiķā i. Janvāri un titff I
strādnieku n e d ^ kartes, kuru cena m'^'''
attālumiem Udi Uf km pMUgsUnāta tt» |
80 proc., bet par attālumiem līdz 60 Inl f
par 60 proc. Paaugstinātu aif imldņa 'j
mēneSkaršu cenu.
Himnu Vācijai urakstijis R. A. S t i ta ;
uz prezidenta prof. Heusa ierosinājmu;
Mūziku komponējis Hermans Reutiai^
Jaungada nakti himmi pārņdilja. f
vācu ndiofoni, ta nododami io jfmrn
:3i
'/Viļ
sabiedrībai. Galīga, lišķiilaali par l i i^
pieņemšanu notUu pēc vācu tauiii
eai amfgtu reklinv aivals ^
klrtlgā ogļu trūkuma dēļ. Pārtrauctni
ari skatlogu apgaimnošana pēc vdkila
slēgšanas. RIk<j3tima pārkāpējiem drsad
viena gada cietuma vai DM looooo naudai
sod^'
Ueliteaštelnu princis Hanss, k u apda»
tināts par Sveicu pulksteņu kontrabiA»
du, pskļauts diplomātiskai izmekUšMHO
kirttbai un var Ukt atbrīvota no apelilh
najuMa vienīgi pret LichtenšteinU fldii
vojumu vai visai augstu drošību naialii.
Par prinēa rldbu molffviem natr nekādai
skaidrību, taču Ue neesot materiālai
dabas.
BakAifla tksploslia notikusi Tatrabi»-
Jāš apgabalā UņgaHjā, kur nogalinlti 61
kalnradi. 40 raktuvu aizbērtos Hdivin
,1 ! /
4 i
'i ,
gMbt Ratutrofu cēloņi nav noikaidiotL
Habsburga nama ģimeņu dārglietu š^
nli dienās nākušu .pārdošanā Jbhaaii-burgā.
Pārdodamās dārgUetu vērti u
160 JOO D ll
I
ms eiropieši - kāds zviediti studenti
un divi vādeši, no «kuriem viens skollu^.
b^t otri amatnieka mācekUā no BO^
feldes, sākuši ceļošanu pa Siropubunau*.
du un pasēm, lai demonstrētu par Hro-pu
apvienoto valstu ideju, vu^ui pla*
ņēmis amerUcāņu augstais komisārs Mik*
lojs, novēlēdams viņu ceļojumam panā­kumus.
Uzņēmīgie Jaunieši caur MItttikeol
un Strasburgu došotiu uz CIrichi. Mttl»
BriseU, Hāgu un tālāk uz Skandināvijii
valsttm. Atgriešotiu Vācijā, tie nolēmuši
apmeklēt Rietumvācijas valsts prezidenta
Heusu un Dr. Adenaueru.
Feldmaršals MontgomerIJs trešdien U
divi dienām ieradās Rietumvācijā, kur
sastapās ari ar Dr. Adenaueru.
88 mUJ. kronu zviedru sarkanais krusts
izdevis Vāciju bērnu un tbc slimo atbslp
stam. Bu tam ziedotu drebu un apifl
6 mUJ. kronu vērtībā. BarUnē Ikdiensi
1S0.000 vācu bērni ēdināti par Zviedrljss
sarkanā knfiita līdzekļiem.
nm bavaileštt kļuvuši bezdarbnieki
ogļu trūkuma dēļ. Ievedumi no Cecbo>
Slovākiju umazinājušiu par SO proc. un
paredzama bezdarba vairošanās.
>4k neihm, k u Ir Kazanova,** leMUCŠS
kāda 60 g. V. minchenlete apgabaltiesā,
kur viņai bija jāaU>Ud par sēnalu Ut»a-tūru
pārdošanu. Apsūdzēto attaisnoji.
IMN m aogstamn sasniedzis kāds smo-rikāņu
buruUdotāJs, pānpijot visus H-priekMJos
rekordus. Lidojums noticis
Kalitomljā, un aparitu līdz 4000 m au|-
•tumam pacēlusi motorildmašlna.
mdUa Isbeigul kara sUvokU ar Vldja
ar 1. JanvāH 1661. g. Indiešu misiju vs-
<ļM% Vācijā paskaidrojis, ka viņa val­dība
priecātos drīzumā apsveikt victt
6enerāUEonsulu Indijā.
Vācu rūpote^bu demontāiu Jautāja»
mu, paredzams, apspriedis ASV, Uelbri-tilnija
un Francija, īpaši pievēršoties
R:rupa uzņēmumiem.
Maršals Petēns ZIemsvētka vakarā OB
Jaungadā no pirmā pauulu ka|i veterā­niem
saņēmis rolUSgu grozu ar rnimozlm
un 600.000 frankivnaiidu pabalstu. 04 g*v«
maršals, k u turpina izeiut elatama soAi
par kolaborāclju, dāvanu noH«m dtiem
pontUkiem apcietinātiem un franft» kara­vīriem
Indoķīnā.
Jaunu pauules rekordu peldēšanā la-l^
egusl ungāriete Eva Novaka, nopeldot
»e Jardus 13 minūtēs.
^ iriitDleknama aj
r-rWpattrēW
2T •^««nu 8ag|(|fiSaiyL
«vest jaumfe,
u:
laktiei