Bavarijas Latviesu vestnesis, February 15, 1950

              TreSdi^, 1950. g. 15. tebnifiil
Nr. la (357) 105a g. 15. februārī.
rtkstftajot r«itstot HIMtfiB M i t i oav
Lietuvas valsts svētkos
(Turpinājums no 1. Ipp.).
Pēc Vitauta Dižā nāves Lietuva
Jagaiļa ix>fitika8 ietekinē saistījās
personfilunijļ tr Poliju, bet 1869. g.
abas valstis Ļubļinā nodibināja re-ālūņiju
ar kopēju valdnieku, seimu,
financēm un muitu. Sākās Lietuvas
pāiļpoļošanās, kas pārvērta Lietuvu
par Polijas provinci. Polijas trešajā
daBšana 1795. g. Lietuva ka tās pro­vince,
tāpat kā Kurzeme, nonāca
Krievijas varā. Pēc Ziemeļu kara
ari Vidzeme nonāca zem Krievijas
v ^ 8 . Tā baltu tautu nevienprātības
un iekšēja vijuma dēļ tās nokļuva
verdzībā. Nebrīvību un pārkrievo­šanu
vlssmag^ izcieta Lietuva, kad
1865. t krievi lietuviešiem aizliedza
Iespiestu vārdu lietuvju valodā; tas
noturēja lietuviešu rakstniecību —
naeionfiia gara glabātāju - pagrīdē
līdz 1904. g.
Wlt g. ruden! Vljņā sanāca Lietu-vair
tautas pārstāvju konference,
kas vienprātīgi izteica tautas gribu
par neatkarīgas Lietuvas valsts di­bināšanu.
Lēmuma i4)lldl§anal Ievē­lēja
padomi jeb tarlbu. Lietuvas ta-riba
WlB. g. 16. februtr! pret vācu
okupācijas gribu pasludināja Lietu­va
» vabtl. Vācu pretdarbības dēļ
pirmo Lietuvas ministru kabinetu ar
ptof. A. Voldemāru ka ministru pre­zidentu
sastādīja tikai 1918. g. ru­deni,
kad ari Latvija pasludināja
«avu neatkiiribu. 1919. g. aprīli par
lietuVas irfrmo valsts tirezldentu
ievēlēja A. Smetoniu
Udaiekus latviešiem un igauņiem,
ajrl lietuvieši izcīnīja brīvības cīņas
ar Padomju savienību, vāciešiem un
hcr^nontlešiem. Bet Lietuvai Viļņas
dēļ radās Jauns idnaidnielcs — Po­lijai
S^olljas un Lietuvas valdība
103& g. oktobri vienojis» ka Viļņa
Ideder Lietuvai ka tSs galvas pilsēta.
Bet fjau pSc paris dienām 9. oktobrī
sadumpojās poļu ģenerālis -Mgov-akis
UA ar varu atņēma Lietuvai
Viļņu* ļSk) smago aaudējumu lietu­viešiem
neatsvēra Klaipēdas apgaba­la
pievienošana Lietuvai 1923. g. Sis
ģeneŗlļa 2eļlgovsļka varas akts dzem-d|
Ji lietuviešu „liilēs bez Viļņas neno-i
| m ^ Y ķ a s lijīteņtgi i^ķim
Jl^s^ljustu likteni IT gada vēlāk. Z.
V(l|frayiea i^erlta un Arvilijas val­dības
atbalstīta Baltijas valstu sa­vienība
nenodibinājās tikai Viļņas
dēļ, Jo Lietuvas pirmē prasība bija
visu triju Baltijas valstu prasība Po*
li^fti atdot Uetuval Viļņu. Atkal ne-vi^
lk-Stlba bija ta, kas Šoreiz bal«
tl^jlidpfi neļAva nodrošināt robežas un
.Bez šis nevienprātības ari pašas
b.altlešu tautas iekšēji bija sašķeltas.
To panāca visu triju Baltijas valstu
pSfdemokrātiskās satversmes, kas so»
ciSldemokratu partiju ietekmē tika
norakstītas no baltiešu tautu garam
fivešajam Veimāras un Vīnes sa«
tyersmem« Lietuva bija pirmā, kas
1826. g. atbrīvojās no pirmās sa-tversmoes,
kad Lietuvas pirmais mi-i^
isttu prezidents A. Voldemāras iz­mērīja
valats apvērsumu, atlaižot sei­mu.
Par valsts prezidentu nāca A.
Smetona. 1928. gi Lietuva pieņēma
jaunu satversmi ar stipru valsts pre­zidenti
varu. T§ kā visās Baltijas
valstis politiskie apstākļi bija vie­nādi,
vienādi bija ari valsts apvēr­suma
cēloņi liņ vienādi mērķi — dot
jaunu demokrātisku, nācijas garam
atbilstošu satversmi. Visu triju Bal­tijas
valstu prezidenti ^ zemniecī­bas
vadoņi K. Ulmanis, A. Smetona
un K. Pētss, mācoties no divi tūk­stošu
. gadu Ugās Baltijas vēstures,
gribēja apvienot lietuvju, latviešu un
Igauņu nācijas jau dižkup^Vaiša Min-
! dauga iecerēta baltu tatifn gavienī-
« bIĻ kam tagad pievienotos an igau­ņi.
Priekšnosacījums tam bija vis­pirms
apvienot pašas nāci'as pārna­cionāli
stinrām valst'm. tie nav
tukši vārdi, pierāda jau 1934. g. no­slēgtais
politiskas kopdarbībās H*
gurns, kas lika pirmo pam'^takmeni
Baltijas valstu savienībai. Bet par­tiju
citjas un vā1ie parlamenti Balti­jas
valstu savienības ideju biia tik
ilgi kavēiuŠas, ka otrais pasaules
karš un iPedomju savienības okupā­cija
pārsteidzi v'^^'oiz Baltijas val­stis
neapvienotas un vājas.
Lietuvas valsts svētku dienā, pie­minot
vēt^ires drCimās un gaišās la-pasp^
iaes, lai mācamies no pagātnes
kļūdām: vienmēr tad un tikai tad,
ked Baltijas tautas un valstis bijn-šaa
nevlennrfitlgas un gājušas sav-rupceļus,
tās ienaidnieku uzvarētas.
Lietuvā, Latviia un Igaunilā tagad
ctnSs partizāni. Viņi cīnā līdz šim
laikam tikai tādēļ varēluši pastāvēt
un cer cīnīties līdz brīvības dienai,,
k r vini dnās anvienoti. Ari mums
trimdā tas j?.dara. Lietuva, Latviia
\in Igaunlla kopā - ir mOsu brīvī­bas
atgūšanas un nākotnes drošības
ķih un apsolīšana.
; Valio, Lietuva!
V. Lambergs.
Atstāj mašīnas un darba rīkus
palicējiem Vācijā
Sekojot LCK un LPF aicināju­mam,
pēdējā laikā vairākas likvidē­jamās
vai samazināmās nometnes
nodevušas LCK rīcībā tautiešu ap­rūpei
pēc mo darbības izbeigšanās
lielākus mantu daudzumus un zie­dojumus.
EsUngenas kolonija pieteikusi
LCK pāratavibai vairāku darbnīcu
iekārtas un lielu daudzumu darba
riku, Grēvene nodevusi LCK 2
smago auto kravas ar dažādām man-tāih,
no kurām 6 šujamraašīnas, 2
aužamie stāvi, skatuves iekārta,
galdi, krēsU utt Vlrcburgas centrā­lā
nometne pieteikusi nodošanai
darbnīcu iekārtas, mēbeles, rakstām­mašīnas
un darba rīkus. HaunŠtete-nes
patērētāju kopa sakarā ar tās
likvidēšana ziedojusi LCK DM
290.18.
LPF ziedojuši: Emdenes nometne
DM 600.—. Grēvene — 38,80; Dr. P.
Vīgants, Hanoverā — 15; K. Stunda,
Ulmā 20, A. PaiUculis, Amber-gā
— 10; A. Gercfini» Ķllē — fi; Dr. N.
Zariņš, Morini^ā —• 20; māc. J.
Vējiņš, Blombergfti savāds tautiešu
ziedojumus 55 DM.
LCK un LPF valde atsaucīgajām
nometnēm un tautiešiem iziaka
sirsnīgāko paldies*
Turpmāk UkvidUamo nometņu
mantas un liedojuml jāsūta LCK
saimniecības notirti, adresļjot: h
Nie^brMii (lli^ Angttiiaorl b. Det-motd,
LaMeiiligerr IMceļa gala
stacija Delmold*
LCK pftrnemtAi nometņu mantas
savākt vienkopus un novietos cent­rālā
noUktivā, lai IRO darbībai iz-beidioties
» tās varētu sadalīt visā
Vācijā pie vajadslbas. Tastāpāc, ka
vēl nav galīgi noskaidroluiles nāka­mie
tautiešu novietošanas centri.
No tālākām vilktām mantas vi^a-bāk
sūtīt pa dielgeeļu. Detmoldai tu-
Kanadas tautieši gadJ
par ieceļošanu
KLNA pēc mūsu Daugavas
Vanagu priekšlikuma iesnie­gusi
Kanādas valcļibai lūgu­mu
atļaut no Vātijas ieceļot
77 personām, pa lielākai daļai
sievietēm ar bērniem. Daļa no
Viņām Ieceļošanas atļaujas jau
saņēmusi. ^
i KLNA lūdz sastādīt vēl vie­nu
sarakstu mājkalpotājām,
kurā varētu ietilpt vieninieces
un ļfttraitnes ar bērniem, ko tad
viņa iesniegtu Kanādas valdī­bai.
Kandidātes var pieteik­ties
pie Daugavas Vanagiem
vai LCK.
TrikoiSiJ^dS nozare
meklē strādniekus
Kāda Jaunzēlandes zeķu fabrika
piedāvā darbu 25 sievietēm, 20—38
g. V., kas prot cilpu aizmešanu, vī­lēšanu
utt., un 6 vīriešiem, 20—40 g.
V., kaa prot apieties ar adāmmašī­nām.
Darbs tīrs un ļoti laba alga.
Angļu valodā rakstīti lūgumi, pievie^
nojot 6X9 cm foto un personālijas,
virzāmi Dzintaram Svīķerim — 70,
Cambridge Terrace, Wemngton, C. 3,
New Zealand.
judod uzturf^onus otjauja
Britu iestādes savā joslā izdevušas
rīkojumu, ka vācu pilsētas galvām
jādod uzturēšanās atļauja (Zuzugs-genehmlgung)
visiem DP, kas izskrī-nētl
vai brīvprātīgi atsakās no DP
statusa. Atļauja dodama apgabalā,
kurā viņi dzīvojuši. Uz okupācijas
iestāžu Izdoto apliecību pamata vā­cu
iestādēm minētie DP jāapgādā ar
vajadzīgiem personas un pilsonības
dokumentiem. Uz viņiem arī attie­cas
visi noteikumi par reģistrēšanos
darba pārvaldēs, kartīšu izsniegšanu
utt E. M.
Nometņu
dzīve
MiLDORFAS nometne AugSbavā-rijā
janvāra beigās likvidēta. Līdz­šinējie
nometnes iedzīvotāji — 340
latviešu un apm. 200 lietuviešu —
pārvietoti galvenokārt UŽ Orāf^-
ašavas baraku nometni starp Mur-navu
un Oberamergavu, bet neliela
daļa ari uz Traunštelnu un Pirtenl.
NĒISTATES nometoe Ietilpst Hol-šteinas
Oldenburgas apriņķi, kura
tagad drošības iestādes atklājušas
plašu laupītāju bandu. TanI rīkoju­šies
vācieši, Ieskaitot 3 apriņķa po­licistus.
Jādomā, ka notikums tagad
arī pašus vāciešus pārliecinās, ka
bijusi nepareiza vācu preses rīcība
— visus noziegumus NelStatē un ap­kārtnē
piedēvēt ārzemniekiem un
DP.
vākas nometnes vai ari .nometaes,
kurām nododams lielāks mantu dau-diums,
var LCK saimniecības noza­rei
pieprasīt smago automašīnu.
Mazvērttgākas un grūti transportē­jamas
mantas, kā piem., vecākus
skapjus, lielākus galdus utt būtu
ieteicams likvidēt uz vietas, naudu*
iemaksājot LPF.
LPF valde Šinīs dienās Izsūtīja
aicinājumu visu zemju latviešu or­ganizācijām
un pāfttāvibām — or-ganizēt
ziedojumu vākšanu Vācijā
palikušo tautiešu atbalstam. Sakarā
ar radušos iespēju ārzemēs savāktos
līdzekļus pārvērst vācu markās pa­līdzības
darba organizēšana Uks ie­vērojami
atvieglota.
Zem ārējas informa-^
cijas fonda karoga
Latviešu vecie strēlnieki! Ja paš­reiz
neatmirdz jūsu rokās zob«is
cīņā par Latviju, kā tas bija pirms
30 gadiem, tad ar to vēl nav teikts,
ka jums vairs nav Iespējas Latvļjas
atgūšanas labā ko darīt Tāpat kā
toreiz jūs sadzirdējāt saucienu: „Pul-cējleties
zem latviešu karogiem!'* tā
tagad sadzirdiet: Pulcējieties zem
ārējās informācijas fonda karoga!
Kur vien tagad ir strēlnieki, aici­niet,
lūdziet, pārlieciniet visus, kam
vien latvieša sirds pukst krūtis, un
citus labvēļus, kas grib tuvināt Lat­vijas
atgūšanas dienu — atbalstīt šo
fondul Sis fonds šobrīd Ir vienīgais
asākais Ierocis mūsu rokās. Piegfi-dāslm
tagad mūSu politisko Ieroču
arsenālam, ārējās informācijas fon­dam
nepieciešamos līdzekļus! Kā
latviešu tautas brīvības cīnītāji mēs
esam kļuvuši bīstami varai, kas at­ņēmuši
mums dzimteni. Vēl bīsta­māki
mēs būsim, ja to, ko katrs at­sevišķs
cilvēks nevar visā pilnībā
pateikt anglim un amerikānim, LCK
ar ārējās informācijas fonda līdzek-ļiem
izdarīs mūsu vietā. Pēc dieniš-ķfie
maizes lai pirmā vietā liekam
līdzekļus mūsu cīņas fondam, jo uz
zemi to, no kuras izauguši esam,
mums atpakaļ Jātiek.
Latviešu veco strēlnieku biedrība
nosūta no savas nabadzības Arējās
informācijas fonda vadītājam V.
Lambergam savu ziedojumu. Tev
mOiam dzīvot, Latvijai
J. Goliamlīnla
«lecejoj A DP
ir strādrļņ un pa­tikai
Ar nedaudidem iiņēmumiem visi
DP, kas atbraukuši uz ASV ar Na­tional
Ltitheran CouncU palīdzību,
bijuši „ar plašu vērienu", strādīgi un
patīkami", konstatēts šīs organizā­cijas
gadskārtējā sanāksmē Mine-apolisā.
Pēdējo 16 mēnešu laikā
NLC palīdzējusi ieceļot gandrīz
12.000 DP, no kuriem lielākā daļa ir
latvieši un igauņi; vēl 24.000 galvo­jumi
jau nosūtīti uz Stropu.
Sanāksme pieņēma rezolūciju, kas
aicina kongresu pieņemt paplašinātu
un papildinātu DP ieceļošanas liku­mu.
Otra rezolūcija aicina pieņemt
likumu ar „papla8inātu" DP Jēdzie­na
definīciju, pieslejoties definīcijai,
kāda ietverta senāta juridiskās ko­misijas
pieņemtajā projekta grozī­jumā.
Runājot par pašreizējo stāvokli,
ieceļošanas nozares pārraudzības ko­misijas
priekšsēdis māc. Gulllksons
aizrādīja, ka Viena no svarīgākajām
problēmām ir panākt, lai Ieceļojušie
DP paliktu tais darbos, uz kādiem
saskaņā ar saviem galvojumiem viņi
braukuši. „10 personas, kas labi
iekļaujas šejienes dzīvē, nespēj at­svērt
nelabvēlīgo Iespaidu, ko rada
viens, kas nevar vai negrib iekļau­ties,"
teica mācītājs. Viņš uzsvēra,
ka — no otras puses — grūtības var
radīt ari pārāk «emocionāli" DP at­balstītāji,
kas sava rakstura dēļ ne­ļauj
atbraukušajiem brīvi Izvēlēties
un veidot savu dzīvi. Sādu galvotāju
gan neesot daudz, bet dažkārt viņi
radot atbraukušajām DP ģimenēm
nopietnas grūtības.
NLC labklājības nozares sekretārs
māc. Krumbholcs Ierosināja parūpē­ties
par to, lai ASV veco ļaužu nanU
dotu patvērumu ari daļai veco DP,
kas vēl atrodas nometnēs Elrooā.
Pēc viņa vārdiem, šāda rīcība blltu
īsti kristīgs darbs.
JAUNA ADRESE
Lai vairāk aktivizētu ieceļošanu
Kanāda un taupītu līdzekļus, KLNA
nolēmusi apvienot Toronto un Hali-faksas
birojus un atvērt LRA cent­ru
galvaspilsētā Otavl Tā biroju
vadīs Ilmārs Andrejsons, un turp­māk
visi Iesniegumi Ieceļošanas
lietās un pēc atbalsta adresējami:
Latvlan Relief Asociatlon P. 0. Box
883, Ottawa, Ont Seit pieprasāmas
ari Izziņas kartotēkai. Aprūpes fon­da
biedru naudas un ziedojumi to­mēr
joprojām maksājami L. R. A.,
47 1/2, Larch St, Halifax, N. S.
Izsole
icnemSOOODM
LikviuejoUes Vācijas nometnēm,
trimdiniekiem nākas likvidēt daļu
savas niecīgās mantlUs, Jo pāri
jūrām visu nevar paņemt līdz. Pa­rasti
tas saistīts atkal ar Jauniem
zaudēiumlem,t Jo priekšmeti Jāpfit-dod
par pus velti yai.pat jānosviež
bez kādas pretvērtlbas.
Parauga izrīcību šai jautājumā
parādījusi Bmdenes nometnes komi­teja
noorganizēdama mantu pārdo­šanu
publiskā izsole. Labi Izziņota­jam
pasākumam vietējo vācu iedzī­votāju
starpā netrūka piekrišanas*
Otrupe bija Jāatkārto vairākas die­nas
no vietas un gandrīz visus no­dotos
priekšmetus bija iespējams
likvidēt Kopā ieņemts ap 3000 DM.
Droši var rēķināt ka, neorgani­zēti
pārdodot, Ieņemtu uz pufti ma­zāk.
Ar! vietējie vācieši, sevišķi
bēgļi, par sarīkojumu atsaucās at-i
zihīgL A. V.
ATSLOGO VENTORFU
FORRIALI TRŪKUMI DOKUMENTOS ATCRIE2 ATPAKAĻ
Lai Izceļotāju skaitu pa grupām
pielīdzinātu DP likumā paredzēta­jam
noteikumam, ka 30 proc. jābūt
laukstrādniekiem, visu janvāra mē­nesi
cauri Ventorfal plūda* galveno­kārt
tikai tie, kas brauca strādāt
ASV lauksaimniecībā. Visas pār­baudes
bija kāpinātas un steidzinā­tas.
Lielākā daļa aizbraucēju tās
veica &~7 dienās, kas uzskatāms par
rekordu. Parasti pārbaudes velc
8—14 dienās. Tā kā pārbaudes ļoti
humānas, tad Šajā laikā pārpildītā
transitnometne tika krietni atslogo­ta
un pieņemto vairākums februāra
sākumā un vidū atstāja Eiropas
krastus. Daži kuģi, daju pasažieru
atstājot Ņujorkā, dosies vēl uz Ņu-orleānu,
lai aizvestu tos, kas paliks
rietumu štatos.
Ar 5. februāri stājušies spēkā jau-
DA2I VJUtDI PAR DELMCN-HORSTU
Delmenhorstas trasitnometne sa­karā
ar Zēdorfas nometnes likvidē­šanu
paliek vienīgā, caur kuru Ies
visi Austrālijas un Kanādas trans­porti.
Nometne iekārtota blj. kazar­mu
blokos. Telpas samērā mājīgas,
ar pilnīgi Jaunām mēbelēm un mat>
račiem. Centrālapkure pietiekama.
Qlmenes pēc iespējas Ievieto atse­višķās
Istabās, bet ēdienu gatavo
kopējās virtuvēs.
Nometnes administrācijā daudz
latviešu. Darbojas ari latv. komi­teja,
kas daudz darījusi ev. lut. lūg­šanas
telpu Iekārtošanā un altāra
gleznas Iegādāšanā. Latviešu grā­matnīcu
Iekārtojis V. Mlķelsons, ku­rā
Izceļotailem vēl pēdējā iespēja
Vācijā iegādāties grāmatas un laik­rakstus.
V. M
ni noteikumi DP bagāžai. Ģimenes
galvām atjauts ņemt līdzi līdz 250
kg, bet ģimenes loceklim vēl 60 kg.
Tautiešu zināšanai un ērtībai jā­informē,
ka 17. un 19. bloks Ventor-fā
atrodas latviešu pārziņā, ko pie
reģistrācijas var izvēlēties. Blokos
gāzes pavardi un dažas stundas die­nā
silts ūdens. Darba norīkojumi
obligāti kā vīriešiem, tā sievietēm.
No citiem iekārtojumiem jāatzīmē
VMCAs lasītava un nometnes daiļ­amatniecības
Izstrādājumu veikals,
ko vada Edg. Krūmiņš, pie kupa iz­ceļotāji
var dabūt laikrakstu Lat­vija,
tautiskos izstrādājumus, pro­pagandas
literatūru un latviešu grā­matas.
Par pēdējo naudu te var pirkt
daiļamatnieku darinājumus, ieskai­tot
EsUngenas keramiku, un rotas
lietas. Amatnieku darbnīcās vēl var
savest kārtībā apģērbus un apavus,
ja' pietiek laika.
Ventorfā satikos arī ar citiem pa­zīstamiem
tautiešiem, kas dodas uz
ASV. Ārstu pārbaudes jau izturē­juši
latviešu stīgu kvarteta dalībnie­ki
prof A. Ozoliņš un doc. V. Ru-Ševics.
Viņi palikuši tikai divi, jo
prof. A. Noritis devies uz Zviedriju.
Uz ASV dodas arī vijolnieks doc. E
Vīnort^ un gleznotājs Atis Grunde
no Libekas. kas Mincsolā strādās
par dārznieku.
No Ventorfas izceļotājus virza tā­lāk
uz Gronu, bet arī tad vēl nevar
zināt, vai neoūs kādi trūkumi doku­mentos
un varēs tikt tālāk. So for­mālo
trūkumu dēļ februāra sākumā
uz Šveinfurti atpakaļ aizsūtīja 57,
uz Augsburgu un Mincheni — 39.
Ludvipsburgu — 13 un uz Bucba-chu
18 DP.
Osvalds Akmentiņi
VESl ULiS
REDAKCIJAI
PĒDĒJO KEIZI PAR MODE&I
Ar zināmu pājrsteigumu lasīju
Latvijas R dec numuri Noras T,
izteiktos pro \m centra Kanādas,
modes jautājumos. Lai atļauts
iebilst vārdiņu ar! man, kam bdjuai
izdevība skatīt gan Vācijaa« gaa
Anglijas, gan Kanādas un ASv
ļaudis.
Eiropā noteicējs vārds modes lie^
tās Joprojām pieder Parīzei, un tās.
radītie modeļi skatāmi visur. Lon­donā,
Old Bond — St un Vestmin-steras
rajonā var redzēt krietni
daudz gaumīgi tērptu dāmiĻ ^ kaa
acīm redzot izkāpušas no Parīzes
salonu skatlogiem. Apavu linlju
gan diktē Ņujorka, Taču caurmēra
angUetes gaume nav viņām glai^
mojoša. Lo&dona ar savu Par&Mi
kopējumu ir kanādiešu A un 0, bet
viņas idejas, nonākot līdz Kanadtt
rietumiem» kur dzīvo Velta Tomii
krietni vien izbalējušas, TrCacstošO
papildina ar indiāņu tautas tērpu
elementiem. Būtībā neesmu pret ,
tiem, taču kombinācija ir problē- ^
matiska. Pievienojot vēl no caui^
mēra anglietes aizgūto mēteli uguns
sarkanumā ar smaragda zaļām apro*
cēm (gay coloursi), iespaids satritc
Lai cienījamā tautiete neironltt
par Rīgu: Kanāda tieifan tkatSi ux
Ebropu, bet tas rediams tikai Mont-reālā,
Toronto vai KvebekL Uiz
Vlnlpegal, Ridžakiai, Edmontonal
un Vankuverai Eiropas gaume nav
nopfikusL
Valda AUere^ Ontario
Ir tiesa, par gaumi nestrldfis, tathi
modes krltlzl. Ko Ud vēl tik dtudi
kritizē kā modes? Un kādēļ ktvlt*-.
te nevarētu kritizēt kanādieti Mū«
su Ieskati par modi vai gaumi ir tm
paliks dažādi. Un kas attiecas uz
to grāmatu nēsāšanu un iimnagl»<*,
tēm, tad nezinu spriest. Jo nedri*
voju Kanādā, bet viens gan skaidrs,
ja tur*nēsā grtmatas tāpat kā šeit
lielais vairums angliešu, tad tas ir
briesmīgi un V* Tomas teidiAs:
.«. „grāmatu guba tiz vMera"* ir vēl
daudz par m^gu. Mūsu ģlmnagl*
jās tādus skatus neredzēja.
fiUvDft U, AngUJI
Mēs, sievietes, ar interesi meklē*
jam avīzes slejās Veltas Tbmas» Le*
onljas Ozolkalnes, Ilohas Leimanes^
uc rakstus par sievieti un modēm*
Vai nav miļl dadrdēt no Veltes To­mi^,
kr ttiudsm Itigas dimu sapnis
— sudrablapsas, kur tik hbprit vē­lējāmies
ieblzt savus h6skl\riios de-guntlņus
— ir tik viegli sasnie­dzams
Kanādā? Tur mēs parīdīto,
ar kādu eleganci latviete prot ne*,
sat sudrablapsu. Liekas, V. Toma
ir izsmalcināta sieviete m nevar
atrast ialIdzlnSjumu starp kaftjku
un kailiem papēžiem, bet cita dima
to uzskatīs par lielu šiku — nosa­lušos
papēdīšus kā kaķēns ķepiņas
pavilkt zem kažociņa*
M. V., Esllngenl
BĪSTAMI VISPSRINST,
Ierodoties svešās zemis, nereti Jl«
sastopas ar parādībām, kas visai 4t^
šķiras no tfim* kādas bijām paraduli
redzēt dzimtenē. Tās tad cenšamies
ielāgot un stāstām par tām dtlem.
Gadās tomēr dažkārt, ka šo parā­dību
vētējums vienpusīgs. Tā tas ir
Latvijas 10. decembra numuri ie»
spiestajā Ev. Freivalda rakstā.
Pēc tā iznāk, ka Amerikā katrā
ziņā pēc iespējas bieži jāmaina'
darbs, jo „ilgi strādāt vienā vietā
nav goda lieta", un jācenšas taisīt
parādi, Jo „ja jums nav parādu, JŪS
neviens neuzskata par uzticamu**.
„Sajos konstatējumos ir daļa patie­sības,
bet — t i k a i daļa.
Jo kā gan citādi lai izskaidro ma­nu
amerikāņu paziņu izbrīnu par šā­diem
spriedumiem un paskaidroju­mu,
ka Amerikā tāpat kā pie
mums cieni ilggadīgus darbiniekus
un pieredze daudzās vietās varētii
būt vajadzīga tikai kāda liela uz­ņēmuma
vadītājam, tāpat kl le-
)riekšēju kredītu uzskata par godī­guma
pierādījumu gan tad, ja kādi
^rlb, piemēram, iepirkties veikalā
uz konta, bet, ja to negrib, neviens
pēc parādiem neprasa.
Dzintars Frelmanii»
Grinidžā, Kanektikatā.
NEIZDOMĀT, BET MĀCĪTIES
Vārds „šteti" ir nepareizs, bet ari
„stēts'* ir patvarīgs darinājums. An­gļi
to izrunā „steits'' (kā ei latviešu
vārdā „teic"). Vispareizāk manuprit
būtu nosaukumus atzīmēt oriģi­nālā
rakstībā. Ja tas nav Iespējams,
atrast tuvāko aozīmējumu Izrunai
oriģinālvalodā. Sajā sakarā gribas
protestēt pret vārdu Breltona (Brigh-ton),
kamēr paši angļi saka Braiton.
Ari Londona nav angļu runas veids,
bet pareizi Ir Landn,
G. Umbris, Anglijā
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiftiiiiiiiiiiiinnii
LCK KARTOTĒKAS
tagadējā adrese Ir:
(18b) Attgsburg — Hochfeld,
Latvtan DP Camp.
S^£fMg<Ml ]att iilnna]6 dļ«
a M MJtt UdirigSk». jo mfflu^
i D i divi negaidīti <lra««^„,
lemdiiiles pirms ,aaa|
itoiUani
fdctl libiaueu no Centrālas
II TOcleni bija karsts un KT^
teaudena beigām jūras m
,*l«ebl}a vairs tālu. Vllcļ
Jm Strl, «tadjās ilgi stāvēja!
Nauda, ko paceļ
no
M a:A i l p a ņ r a t e ir
•I- ^ :
tādi
• * »l
ne muai, Vaiteietā, Lulu sali
|U gadu dennltiem dzivo Uds vik^
fUnis. Jautāti par divi, nodiibo-''
littM un savu labMāJibu, VIDŠ »t-
» «Tgat vien..." BetSlsuk-ļ
m tiU» n<9lKi« dālam lepau!
JHi pilaētai labākajā rajonā. ••-
J^iiSS^ frMva msja. vi«
• vairāki imagie auto. Ko 1
mufflS nozļms - tāpat vien..
salā var samērā lēti pirl
* s a l a pa daļai vēl mdia
"«PSrtraukti aug jar-
««Ibas un ēkas. žemeg ,
gim^a un ļoti auglīga. MihS
SS*,™!^ '«pilda m a ^ '
»Purf smilts un pstdod
Jiccet ēku «AU ^
^''kuv,,, **P«VU8
m.