Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1946

              M i
i
i-11
1:
'II
i
^ ^ ^ ^
i
Divus grāmatai
B a l t i j a i » apgāds SiHingcsiS, kas
Jau izdevis <iiažaj3 laScIbu grāmatas,
: ^g^ļrepreefetējaš^-m ^
tCInif^ 8**'*'^ U g u n s u n B a k t s
greznu, gribētos pat teikt, luksa iz­devumu.
Ir patiess prieks redzēt šOi
dziļo, daudz|ļķautnaino Raiņa dzejas
darbu tripdas apstākļos tik košā ie­tērpā,
kas, izņtmot iesējuma jp»eUcī-'
go, tomēr glīto materiālu, pilmamvai:
līdzināties mūsu ^rāmatnieetbas snie­gumiem
agraV:os gados pašu mājā.
Grārtata iespiesta, uz laba papīra,
versaliem burtiem, teksts ērti un
gaumīgi izkfirtots un to dailina prof.
L. Liberta glcOTU krāsaini attēli m
atsevišķām !ai>ām no cikla Ug[uns un
nakts. Šie attēli, tāpat prof. Libert»
gleznotā J. Raiņa portreta nospie­dums,
tediniski , nevainojami paga­tavoti
un rūpījsii iekļauti grāmatā,
(Grāmatas pārdošanas cena — 22,5()
markas — |?aa varēja būt zemāka).
Formātā pretstats Baltijas apgāda
Uguns un, nakts izde^mam, bet
gaumīguma un glītuma ziņā līdz­vērtīgs
ir M ā r a s apgāda Bemsena
Izdotais Alfrēda Dziluma noveļu krā-jumiņš
P e l n i (ar E. Ābeles zīmētu
vāku) — vit^kārša, tīra, simpātiska
grāmatiņa. Piidks bijis vērot Māras
apgāda H^2;šinējo darbu un tā attīstī­bu
— 'Stingri ievēroto principu dot
tikai mazformāta -izdevumus,, sāku­mā
rotētus, tomēr giītā apdarē, vē­lāk
tipografis!<ā iespiedumā, bet ti­kai
tad, kad sagādātas !atvi-*'u bur­tu
zīmes, darbu sarak:r'' uzņemat
autorus ar latviskas domāšanas ie-krāsojumu.
Pelnos ietilpst trīs Al­frēda
Dziļuma inpveles, kas visvai­rāk
patīk ar spraigo, dramatisko fa­bulas
veidojumu un možo tēlojumu.
Stilistiski labākais darbs ir tltul-novele.
K.Rs
Boienbungas latviešu nometnē Ba­vārijā,
kas i^ārtota pagājnišā ru-dlenī,
un kuif līdz šim^ mitinājās
latviešu, šinīs d i ^ s m dzīvi pār­cēlās
vairāki simti t^tiešu no lik­vidētās
, Ambergas nometnes. Daļu
jauno iemītiiieku uzņēma nometnes
līdzšinējās mītnēs — bijušās darba
dienesta jsioDias telpās un barakas,
bet daļsd mītnes iekārtoja sanatori­jas
„Wildbad** telpās Tauberas upe«
krastā. I Kaut gan Roteniburgas tau­tiešu
pulciņš līdz šim nebija liels,
tas tom^ varēja uzrādīt it labus
sasniegumus i paišdarbībā. !r angļui
valodas kursi, mūzikas studija, drā­mas
k^pa, j^T)orta sekcija, skautu un
^ d u vienīljias. Darbojas elektrotech-niskie
kursi, meehaniskā, drēbnieku,,
kurpnieku un galdnieku darbnīca!
Nometnes tautiskolā strādā 10 skolo­tāju
un darbojas arī bērnu dārzs,
NQtikuši daudzi sarīkojumi gai) ar
pašu spēkiem, gan viesiem-tļaāksli-niekiem
piedaloties (A. Počikājevs).
— LGĶ mākslas aģentūra pārbauda
lespēj;s^ sastādīt r e p r e z e n t a t ī ­vu
latvileš.u k o r i un lūdz at­saukties
biiušoi^ Naci<H}ālās operas,
LatvieSo Testnesls 1946. g. 29.janij8
em luma
GdsHogoias igauņu laikraksts
,4Sesti Vīrtonbergā 14 jūnija
numurā sniedza atreferējumu par
„Manchester Ģu?u:dian;r 4, jūnijā
publicēto UNRRA^s 121 vienības bij.
direktora vietnieka H&rolda lo^ēma
(Ingham) vēstulij kas domāta kā at­bilde
šajā laitai^kstā nesen publicē­tajam
Llvesija rakstam DP jautāju­mā.
H. Inghēms ilgāku laiku darbo­jās
Loengrīna ielas Baltijas tautu
piederīgo nometnē Minchenē,, pēc
profesijas ir st^olotājs un š. g. marta
sākumā aizbrauca atpakaļ uz Ang­liju.
Atbildes vēstulē Livesijam
Inghēms saka: —'Livesijs atbalsta
domu, ka DP jāspiež atgriezties
dzimtenē, jo nometnes dzīve demo­ralizējot.
Viņš norāda, ka lielā daļa
bēgļu mīlot piārtikt no atbalsta un
aprūpes un>tie neesot pelnījuši nekā
labāka par vāciešiem. „Es nevaru
būtj ar viņu vienis pratis nevienā no
šiem punktiem", saka Inghēml^ un
norāda: „Vispirms ir zināms, ka bal­tu
DP par visu vairāk baidās, ka
viņus varētu pi^piest dzīvot Padom­ju
Savienības iekārtā. Ne Livesijam,
ne ari man nav noteiktu un pareizu
datu par paijreizējiem apstākļiem
Baltijas valstis. Daudziem DP no­metņu
dzīvē ir 12 mēnešu ilgi pie­dzīvojumi
un tikpat ilgi piedzīvo­jumi
padomju okupācijā savā dzim­tenē
m 1940. g jūlija līdz 1941. g.
jūnijam. Pēc manām domām, cilvOri
neizvēlas nedrošo bēgļu dzīvi, ja
viņiem nebūtu šai rīcībai nesatrici­nāmi
motīvi." Inghēms piebilst, ka
daudzi DP drīzāk dotos pašnāvībā
kopā ar saviem bērniem^ nekā dzī­votai
padomju varā.
, ^ t kādi t^id ir.šie baltu bēgļi?'/
jautā Inghēms. „Vai tie ir fašisti un
vai viņi tiešām ,mīl dzīvot tur, kur
viss, atskaitot cieņu, ir brīvs?' De­viņus
mēnešus esmu palīdzējis vadīt
UNRRA's nontietni, kas devusi pa­tvērumu
32 tautību piederīgiem, bet
neesmu atradis nevienu, kas būtu tiķ
labi uzvedieSj būtu bijis tik demo^
kratisks UB daH^īgs kā baitu b | i ^ .
Sešus mēnešus šaj ā nōme1i|]| dsivoja
tikai baltu bēgļi un Šajā laikā at-mosfaira
tur bija tikpat veselīga un
morāliska kā katrā eiviUzē^^ pa­saules
salnedribā. ftj^ji Livesijam.
es bieži vēlējos, lai mani 2 bērni va­rētu
atrasties pie manis, jo
iHjis lepns ] ^ viņiem bīit k ^ ar
priekšzīmīgajiem baltu bērniem, kas
ir tik priecīgi un kam piemīt laba
uzvešanās un laba audzināšana sko­lās,
kas darbu sākušas pēc pašu bēr­nu
vecāku ierosmes. Mūsu nometne
nebija izņēmums, Im tās iemītnieki
komplektē jās no normāliem caurmē­ra
ļaudīm. Sajā nometnē lielākos
panākumus guva ar to, ka tās iemīt-nidfiem
paliem deva iespēju strādāt
un organizēt. Varbūt, ka tas ir ie­mesls,
kāpēc es nevaru atcerēties, ka
nometne nozīmētu ,apmelošanas,
krāpšanas, zādzību un intrigu pe­rēkli'/
Mūsu nometnē mācījās un
strādāja ikviens. Nometne bija tīra
un dzīves priecīga un tās iemītnieki
mācījās valodas, mechaniku, auto-vadīšanu,
galdnieku darbus un citus
derīgus amatus, jo tie nevēlas ilg­stoši
dzīvot no aprūpes vi^ņ.
Vimā jautājumā es pievienojos
Livesijam: pašneizējai nenoteiktībai
jāpazūd. Pēc manām domām, baltu
DP būtu priekšzīmīgākie imigranti.
Vajadzētu apspriesties ar dominiju
valdībām un radīt iespējas, lai dau­dzus
no šiem bēgļiem uzņemtu britu
impērijā. Viņi atnSaksaJU viesmīlību,
un eš esmu pārliwņāts, ka nevieaia
valsts nenožēlotu savu plašo žestu.
Bet līdz tam laikam nometnēm jā­pastāv,
pie kam par-moto tām varē­tu
būt — ,,daŗbs un rehabiUtā^^^^^^
,^anchester Guardian*' publicē arī
Londonas latviešu draudzes rektora
R. Slokenberga atbildi Livesijam.
„Livesijs", sajķa Slokenbergs, ^raksta,
ka viņš pārliecinājis 700 Baltijas
tautu piederīgo atgriezties dzimtenē
ar to, ka paskaidrojis viņiem, ka tiem
jāizvēlas vai nu dzimtene vai neno-ill^
uma ņ o m ^ JM^
siju pi^iilsti ka 1 ^ esoi
tīra, jkaA ģsHi ka «e^
zinot, kas noticis ar šiem 700 cilvē­kiem.
/To neziņa neviens. Būtu liels
pārstdgums, Ja kaut vi«is no viņiem
kādreiz redzētu savas mājas. Esmu
f^r!i<^dnāts, ka ari Ii
i e ^ ipfonBāciju a6 "l^a^^i^
lild^m no tiem^
jdevis. Varbūt Livesijš atcerēsies to
146 jaunekļu traģēdiju, kurus Zvie­drija
zi^mā izdeva Kjrievijai- 6 Jio
tiem atgi'iezušies Latvijā, bet 140 pa­zuduši
bež pēdām. Kap beigās kāds
jauns latvietis atradās'Gechoslovaki-jā;
b€^ viņa ģimene bija Rīgā un viņš
gribēja atgriezties pie savējiem.
Krievu iestādļēs y i ņ ^
droši var doties mājup, izsniedza do­kumentus
un« biļeti, bet šis jauneklis
nekad nepārbrauca mājās. Katrii
dieoii Igaunijā, Latvijā un Lietuvā
apcietina un deportē siratus^^^^ t^
tūkst^išus vienkāršu cilvēku tāpat,
kā ai^āk. Nevi€«$ nezina uz kurieni
viņus sūta. NeftMi rio Lat^jas saņem­tā
iaiortnāata jrā<k, ka tiar atgriezies
neliels skaits 1940. uh 1W1. gadā aiz­vesto,
bet viņu Vidu ir tiķ^ tādi, kas
vairs nav spējīgi veikt n^ādu dar­bu.
Aizvestie, kas a tgriezušies mā­jās,
no vilciena iznesti uz nestavāiB.*'
Beigās Slokenbergs norāda, ka nav
izv^s iizī^
režīmā vai arī DP nometnē. Var Jz-vēļētijes
vienīgi starp DP nometni un
konc<5ntrāeijas nometni vai v^gu
darbu Sibīrijā, mežos vai
centrālā Azim. Var izvēlēs
gi stsirp ŅKVD verdzību un nelaimī­go
brīvību pie UŅHRA's. Pēdējo,
šķiet, pazīst arī Livesijs. bet pirmā
viņam piJnīgr^^^^^n^^
jam vajadzētu;izlūgties atļauju pa­vadīt
6 mēnešus kādā deportēto no­metnē
Komā. Tas vanētu atvērt viņa
acis iun tad viņš Eiropas problēmas
redzētu skaidrāk. Sidu atļauju viņš
gan nesaņemtu, bet jau tas vien lik­tu
mazliet padomāt. ^
Miris «Initnieks
Pa^jušā
univen^tes ļ ppe*^^, ^ pagastam
acu bsķ D^ iaed. Brnesis Jan-sons.
Nelaiķis bija pazīstams ne
vien kā izcils ārstš-speciālists, bet
rosīgi darbojās arī sabiedriskā dzīvē,
kas visspilgtāk izpaudās Latvijas
Sarkanā krusta darba kur Jansona
tija galvenās valdes^ loceklis. Ne­laiķis
piedalījies arī latviešu strēl­nieku
cīņās un Latvijas atbrīvošanas
karā un bija apbalvots ar Lāčplēša
kāra ordeni; ''v-'::-;^'
«Apskats" Gēstachtā
radiofona, Reitera, Dziesmuvaras,
Prezidiju konventa un cij^us koristus.
Paziņojumā bez parastiem personā­liju
datiem būtu vēlams vēl atzīmēt,
kādu balsi pieteicējs dzied, no ku}*a
līdz kuram laikam darbojies- kādā
agrākā korī un cik piederīgo pašreiz
dzīvo kopā ar pr.eicēju. Pieteikumi
adresējami LCK mākslas aģentūrai:
DP Camp, ,.Frische Quelle", Hidde-sen
b. Detmold, Lippe (21). — Nein
burgā (Neunb'Urg v. W.) 14., 15. un
16. jūn. izrādīja šejienes latviešu no­metnes
drāmas- kopas iestudēto lugu
„Jaunsaimnieka līgava". Izrādei ie­kārtoja
noliktavas telpas, kur biju­šais
Nacionālā teātra dekorators ierī­koja
skatuvi un gādāja par dekorā­cijām.
23. jūn. Neiidburgas nometnē
atklāja še dzīvojošo latviešu māksli­nieku
darbu skati, kurā bez tēlotā­jas
mākslas darbiem izstrādīti arī
tautas mākslias darinājumi (0. Ak­mentiņš).
— Mlitārā valdība Oldea-burgā
paziņojusi, ka' visām līdz šim
ārpus nometnēm dzīvojošām pārvie­totām
personām jādod iespēja pār­nākt
nometnēs. Pēc 21. jūnija ārpus
nometnēm atļauts d^vot vienīgi tām
personām, kam nometnēs pagaidām
telpas nevar iarādīt un kas nodarbi­nātas
ar Militārās valdības atļauju
un kurām Militārā valdība izsnie­gusi
par to īpašu atļaujas rakstu,
'ēc 1. jūlija r^istrēšanos DP tiesī­bu
iegūšanai vairs nepieņems. UN-RRA's
146. vienība Oldenburgas no­metņu
komandantiem piesūtījusi šār
du raksta: UNRRA's gtalvenā mītne
un Militārā valdība mums paziņo­jusi,
ka turpmāk nevienu DP — bi­jušo
kafavīru neiizņeins UNBRA'^^
apgādātās nometnēs, tāpēc jūsu no-metoē
nevienu bij. karavīru nedrīkst
uzņemt, izņemot gadījums, ja esan)
piekrituši viņa uzņemšanai pirms š.
g. 4. jūnija t,PaiĶme" Oldenb^
— UNHRA's sanatorijā Gautingā 13.
jūnijā ār tuberkulozi miris Antons
Eubovičs, dz. 24. 4. no Indras pa­gasta;
Apbedīts 15. jūnijā Gautingas
kajK>J3 pie Minchenes (I. Biaževics).
~ B al t V ā c u pārstāvis Noltens
publicējis apkārtrakstu, ka Baltijas
vācieši, kas 1939. g. repatriējušies un
ieguvuši Vācijas pavalstniecību, vairs
nevair atgūt savu agrāko pavaistnie^
čību. — Aus t r i jas ārlietu ministrs
Dr. K. Grūbers intervijā ^esei iz­teicies,
ka pārvietoto personu problē­mas
atrisināšanai Austrijā pastāvot
plāns visus DP iļo Austrijas
pārvest uz Vāciju. Lēipurņs par to
gan vēl neesot pieņemts. Austrijas
arodbiedrību pārstāvji Zaicfcurga
pieņēmu^ rezolūciju, ka visi ārzem-n
i ^ i , kas nav iesaistīti darbā, visātr
rakā laiikā nosūtāmi atpakaļ uz viņu
dzimtenēm. Tik ilgi, kamēr viņi vēl
atrodas Zalčburgas apgabalā, tie ne­kādā
ziņā nevarot saņenīt inigstākas
|»rtikas devas par austriešiem („Lat-viešu
Balss Austrijā" Glāzenbacbā).
— Pārvikoto personu mākslas ska­tes
laikā Bāden-Bādenā notika kon­certs,
kurā piedalījās latviešu, igau­ņu,
lietuviešu un ukraiņu mākslinie-kL
Koncertu noklausījās vairāki
simti franču armijas karavīru, to vi-dū
ģenerālis Margerets (^arguerette)
im UNRRA's galvenais direktors
franču joslā ģenerālis^^^enklēds
(Lenclued). Latviešu programmas da­ļā
tautas dziesmas dziedāja V. Ozola
un K. Bidiņa un tautas dejas dejoja
Gslingenas tautas deju ansamblis
a Sa^Us). —^^^^
j§ dedzināja Augšfrankonljas novada
skautu un gaidu ugunskuru. Klusajā;
jūnija vakarā Bavārijas kalnos tālu
atskanēja skautu ddesinas par dzim­teni.
Visi skautu un gaidu priekšne­sumi
bija rūpīgi sagatavoti un vie­siem
sagādāja tfkamu pārsteigumu
<R. Polruks)/ —
rienes YWCA's ierosmē notikusi
zviedru un latviešu Sieviešu sa­nāksme,
kuras programmā bez pa-rastaj
iem priekšnesumiem bijis arī
priekšlasījums par latviešu tautas
dzīvi vēstures skatījumā. Priekšlasī­jums
nolasīts latviešu*valodā un tul­kots
feiedriski;-- Zviedrijas latviešu
apvienības padomē ievēlēti 2. Auna^
E. Balodis, .T. Bērziņa, V. Bērziņš, J.
Bub^ko, T. Dzediņš, E. Emstsons,
O. Freivaids, P. Gingulis, P. KālriiņS,
L. Kronberga, R. Liepiņš, Z. Meļķis, .
P. Mežaks, V. Mueenieks, V. Muiž-"-
nieks, J. IJētersons, P. Piķelis, J. Si-iabraps,
A. Skrastiņš, E. Stāks, J.
Vārsbergs, J. Zalcmanis, V. Zante un
A. Zvirgzdiņš („Latv3u Vārds" Stok-hbln^
ā). — Inž. J. A, Radziņš Airgs-bui^
gā sastādijis un nodevis iespieša­nai
rokas grāmatu techņiķiem (būv-niecības-
4^ursa konspekts 6 grama-tās)
un grāmatu „Betons un dzelzs
betons". Ketra grāmatā 150 — 360
lappušu bieza un maksas ap 10 mār- ,
ku gabalā. Interesentiem tuvākas zi­ņas
var dot Hochfeldas latviešu no­metnes
informācijas birojs Augs-burgā.
— Pēc igauņu laikraks' ^
„Eesti Teated" ziņām, Ek vadora$
un Kolumbi j ās robeŽjosl§,\
austrumos noAndiem, izdarot pētī­jumus
igauņu kolonijas dibināšanai.
Uz šo apgabalu rudenī p
doties arī kāda zviedru Ain somu eks­pedīcija,
lai dibinātu tur plantācijas
un izmēģinājumu stacijas („Nākot-nei*'
Augsburgā). .
Bēglis
Ssmu kā ];>utns vai zvērs
Ar maņām: smalkām.
Neiemiegu pat naktī
Pret pasaules šalkām.
Esmu skrējis pār zemēm,
Juzdams naida gaisu.
Mitekli īsai dusai
Nu ceļmalā taisu.
Nomoda naktīs eju
Uz māju pusi.
Nosmok elpa kaklā:
Cik baigi — klusi!
Jūtu ar maņu asu—•
Drīz celsies vētra.
Varbūt kādā sveša silā
ļr man aug kapa mētra.
Bet vēl esmu kā zvērs
Ar maņām smalkām.
NegAisa nākšanu manu
No pasaules šalkām.
Aleksandrs Liepa
Leitnants Balduīns Grauds
(1. turpinājums)
„Leitnants Balduīns Grauds. —
Dzejnieks... Latvijas kalnu rēgai-nās
dzīlēs. — Kar, māte, zobenu šū­puļa
galvgalī... Ur*
Ko tur nu saūināsi? Kaprālis, na­bags,
stāv iniera stājā, deguna gals
nosvīdis, izbrīnā stumj acis no pie­ies
laukā.
\^eesat lasījis? U?"
Kā tad, dzejnieks apvainots un
dusmīgs-
Bet tad negaidot leitnants pārlie­cas
pāri galdam/ bada ar pirkstu
kaktā.
„Piecas baterijas. Nesakiet: nav.
Redzu - tur ir. U?"
Un — ko domājat! — iedeva apju­kumā.
Sešas vēl. Kaut gan bateri­jas
tolaik Kurzemē — nu paši zināt.
^Redzat?** no noliktavas iznācis,
sacīja Grauds. ,.Citi saka: baterijas
nevar dabūt. Var dabūt!, U? Tas
tur smagais auto ir Fords."
Automobilis bija piebraukts ielas
malā, motora vāks vajā, no paša mo­tora
rēgojās laukā šofera muguras
gals.
,,Paklausieties", saka dzejnieks im
paplikšķina pa šo muguru. .,Tas ta­ču
ir krievu Fords? Vai nē?"
Šoferis atliec galvu: „Nē, tas ir Dī­zelis.**
„Ko, nav Fords?"
..Nebūt nē, leitnanta kungs, Dīze­lis."
.,Vai neteicu?" Grauds pagriežas
pret mani. ,,Neesot Fords. Esot Dī­zelis.
Tad ta' joks!"
Tad atkal draudzīgi, itin kā mie­rinādams,
uzsit uz pleca šoferim:
,,Nekas, nekas. Dīzeļi arī ir labi
automobiļi."
stāstītājs atkal apklusa, stāstīju­mu
it kā apraudams. Ap viņa lū­pām
kaut kas noraustījās. Bet tas
nebija apslāpēts smiekls. Kad viņš
atsāka runāt, balsī vairs iiebija ag­rākā
čallguma.
— Traks, jūs varbūt sacīsit. Kā
tāds varēja virsnieks kļūt? — jūs
varbūt jautāsit. Ja, es ari tp jautāju.
Ne vienu, bet daudzas reizes. Līdz
tai dienai, kad atkal satiku viņu,
kad redzēju, ka viņš — leitnants
Balduīns Grauds — mira.
Krietnu sprīdi stāstītājs atkal klu­sēja,
un mēs neuzdrošinājāmies to
mudināt. :
•"• —- Dod smēķi! •} •
Tas nebija parastais Kalna uzru­nas
tonis. Tā bija saniknota seržan­ta
pavēle. Uzvilktais sērkociņš meta
dīvainu zaigu acīs. : ^ •
• Bet Puika joprojām vēl nestāstī­ja,
tikai pīpoja dziļiem nervoziem
ievilcieniem. ^
Tad negaidīti un spivi izšāva:
— Vai jūs, Varoņu daudzinātāji,
maz zināt, kā gārdz cilvēks ar šķē­peli
plaušās? . :
Tas nebija jautājums. Drīzāk pār­metums.
V,.,
Un atkal bija ilgi jāgaida nākošais
vārds.
— Vienam bijā norauts deguns un
puse virslūpas. Viņš gulēja tieši zerņ
loga, un vējš ik pa brīdim iesvieda
viņam sejā pa sniega saujai. Ziniet:
tādu sausu, čaganu sniegu, kāds
Kurzemē saveļas tad, kad stingrā sa­lā
sāk putināt.
Tā bija lauku lazarete. Vai batal­jona
pārsiešanas punkts. Nezinu
īsti, kas viņa patiesībā skaitījās. Bet tā
bija tā vieta, kur nomira Balduīns
Grauds. Stingri ņemot, bija tikai
frontes tuvuma dēļ pamesta zem­nieka
māja un smagais auto ar fi­niera
kulbu, kurā ārsts varēja grai­zīt
un šķērst.
Miurns uzbēra ar vismaz pusduci
bateriju. Pretim bija viena.
Un jūs, kungi, spriežat par vano-ņiem!
B<»t tas puika tur gulēja bez de­guna.
Kāda Šķēpele vai arī kāds zaldāts
kas to zina — bija izgāzusi ista­bas
logu. S'ii kla vietā bija iespiests
kartona kastes dibens. Tikai ie­spiests.
Ikreiz, kad vejš drusku sa­cirtās,
kartona apakša paliecās uz
iekšu un no ara uzguldza gulētājam
uz pijeres šļakstienu sniega.
Vai tas bija varonis? •
NezirAU; •••
Reizēm viņš kunkstēja. Bet tā
klusi, kaunēdamies, ka ņevar kunk­stienu
nokost. Viņš jau nebija viens.
Visa istaba pilna. Un nāca arvien
klāt.
Bet vairums zirgojās. Ziniet, tas ir
vienīgais līdzeklis, kad pasaule lie­kas
kā netīrumu bedre. Zirgoties,
kungi. Daži ņēmās ar piparotiem
anekdotiem: Vienā kaktā dibinājās
kreisās rokas sekcija. Viens nelabi
gārdza. Gari un smagi. Tad uzreiz
iesčjcās sīkiem, strau.^iem kampie­niem,
it kā dikti steigtos saelpoties
vēl priekšdienām.
,;Puiku! Puiku par priekšsēdētāju!"
sauca kāds no kreisrocnieku sekci­jas,
tiklīdz parādījos durvīs. Man,
lūk, toreiz aizgāja ratā šiten tie. —
Kalns, stāstīdams, pacēla kreiso
roku, kurai trūka zeltnesis un ma­zais
pirksts*
Siks zēns — labi, ja tam bij^
deviņpadsmit, už nestāvām t i ī j^
dams, auklēja kāju/kas bija sālauzļŗ
tai; un šķēpeļu pilna. Auklēja kā lem^^
abām rokām apkampis un augumu
šurpu turpu klanīdams. Raudāja, na­bags,
tādas klusas nelabas raudas,
ziniet, kad pār vaigiem lielām at*?)
starpēm rit milzīgas, dzidras asaras* •
Lūpas, zods dreb, bet no mutes ne­vienas
skaņas...
Jā! Visumā tomēr vēl zirgojāmies. :
Jautājums bija tikai — cik ilgiT" Ne­sa
^arvien jaunus klāt. Un ārsts tikai
viens. Tāds pats jauns, tād^ sērīgi
melnīgsnējs puika. Ikreiz, ķad pa­bāza
galvu no savas operāeiju^kul-^
bas, sārtie plankumi viņa vaigos bija
tikuši lielāld. No diviem sanitārienoĻ, •
kas biia tam palīgos, viens blja:lops* ;
Varbūt īsten ībā gan lādzīga dvēsele, >
bet... Nu, JŪS jau zināt, gadās tādi
tipi, kurus zaldāts, tikko, ierauga,
ienīst. Tādi āpši, kas nesaprot, kur
v^r vēl ko runāt, kur nē. Ar vardu
sakot: sanitāru kaprālis, liels, 7*niet
umīgu gaitu, polipiem degunā un
vēl ar ūsām.
,.Jūs tur neklaigājiet", viņš, p'^mē- /
ram, saka. ^,Jūs redzat: citiem iet
grūtS.'-:K--v
pec brīža: fc-^^^
unļ
delļ
fle
nes
•.f
nist
tralk
-Kaļid
Strād
par la
desuļ
ļasd
nās vļ
turierļ
tību.
baudil mi
iļaliiļ
ļauni
maļ
: M
• par
m
•par
fona
esoti
mm
perspel
gas ad
profesoļ
^ Jbfl
ētiku,
vadad
Oiarksisļ
un ar toļ
Peiza ari
(jiOVS. Rd
M m
^ias teal
Jfc dari]
ce, kura
^ krieJ
^Eirod
N
tītas';
raidi*
J^^latj
: „Ja nebūsit mierā, pārtraukšu pie­ņemšanu!*.;
' — Debesu Pēteris->- ko? Pār*
traukšbt pieņemt! It kā kāds lūgtug
ļai laiž viņu slaktūzī.
Strādāt gan strādāja, sesks;^tā kā
miesnieks —ļ ātri un noteiktL
(Turpinājums sekos)
no'