1946-06-29-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWSBULLETIN
The p6ļicy of this Ne^spaper is to provMe our Latvian people in exile with aU available news of importance concerning the world'8 happenings, of poUtical, economic, culturai or
social signlficance. And our special aim is to present the huimanitarian ideāls and achievements of the great Democracies — the United States' of America and th^ British
Empire. This aim, we kiaow. will help maintain the spiritual and culturai unity of the Latvian people and — of aU thhigs — wiU yield hopes for a safer and happier future.
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) * iznāk divi reizes nedēļā — Published twice a vveek i
Kr. 50 (52) AuthorizedbyMilitary Government and UNRRA Dillbigenā, sestdien, 194G. g. 29. jūnijā
Senators J. Kalacs
UNRRA
Vārds UNRRA sastādās rio piecu
angļu vārdu - United Nations Relief
and Rehabilitatioh Administration -
pirmiem burtiem, kas tulkojumā nozīmē:
Vienoto Nāciju palīdzības un
atjaunošanas pārvalde. UNRRA ir
•autonoma starptautiska or^ianizācija,
ko nodibināja 44 nāciju valdības, lai
palīdzētu tauļtām, kas dzīvo no ķaŗa
Šausmām atbrīvotās zemēs Eiropā un
Tālos austrumos. Organizācijas nepieciešamību
ASV, Anglijas, PSRS
un Ķīnas pārstāvji atzina jau vienā
no savām pirmajām sanāksmēm, domādami
gan par palīdzības sniegšanu
tikai savu valstu pilsoņiem.
Vienoto Nāciju sapulcē Sanfranciskā
pirmo projektu radikāli grozīja un
palīdzības sniegšanu attiCjCināja arī
uz draudzīgo un neitrālo valstu cietušiem.
1943. g. 9. novembrī 44 nāciju
pārstāvji Vašingtonas Baltā namā
parakstīja līguma protokolu par UN-BRA's
nodibināšaniii;
. UNRRA's priekšgalā ir Padome
(Gouncil), kurā ietelpj 44| nāciju pārstāvji.
Pirmā Padomes sesija notika
1943. g. 11. novembrī Atlantiksitijā,
ASV, un tajā ievēlēja ģenerāldirektoru.
Otra sesija notika Mo^ntriolā,
Kanādā, 1944. g. septembrī. Par ģenerāldirektoru
toreiz ievēlēja ASV
pilsoni Hermani Lēmani. Arī ģenerāldirektors
Lagardija, kas stājās savā
postenī 1946. gada sākumā, ir
ASV pilsonis.,
IļNRRA's locekles ir ASV, Dien-vidafrika,
Abesinija, Austrālij a. Beļģi
ja, Bolīvija, Brazīlija, Ceehosiova-kija,
Cile, Dominika, Ekvadora,
Ēģipte, Filipinas-, Francija, Grieķija,
Gvatemāla, Haitija, Holande, Hon-durasa,
Islande, Indija, Irāna,, Irāka,
Jaunzēlande, Dienvidslāvija, Kanāda,
Kolumbija, Kostarika, Kuba, Ķīna,
Liberija, Lielbritānija, Luksem-burga,
Meksika, Nikaragva, Norvēģija,
Panama, Paragvaja, Peru, Polija,
PSRS, Salvadora, Urugvaja un Venecuēla.
UNRRA's pārvalde sadalās
3 permanentās komitejās, kas visas
atrodas Vašingtonā^ un , Padomes
fitarpsesiju laikā izpilda tas uzdevumus..
Centrālā konīitejā ir ASV, Ķīnas,
Lielbritāniļas un PSRS pārstāvji.
Eiropas lietu kārtošanai
pastāv reģionāla kon^itej a Londonā.
Noskaidrots, ka UNRRA's palīdzība
un apriipe nepieciešama l apm. 12
milj. cilvēku Eiropājjun apnļ. 40 milj.
Ķīnā. UNRRA's budžets ir apm. 2
bilj. dol. gadā. Līdzekļus ,šī milzīgā
budžeta realizēšanai UNRjRA saņem
no minēto valstu iemaksām, kas ir
vismaz 1 procents no katras valsts
gada kopējā ienākuma; 1350 milj.
dolāru sedz ASV un 80 milj. mār-
<jiņu —• Lielbritānija, bet atlikušo
summu jāsagādā pārējiem 42 biedriem.
UNRRA ir domāta nevis privāta
labdarības iestāde, kas sniedz pa-balstus
bez kaut kādas kompensācijas,
bet gan publiska organizācija,
kuras uzdevums ir palīdzēt citiem,
reizē palīdzot arī' pašiem devējiem.
So domu pirmais UNRRA's ģenerāldirektors
Lēmanis deklarēja šādi:
UNRRA'S princips ir palīdzēt ļaudīm,
' lai palīdzētu pati sev. Citiem vārdiem,
palīdzot cietušiem atjaunot
eksistences iespēju un padarot viņus
par derīgiem sabiedrības locekļiem,
sabiedrība iegūst arī pati.ļ
Savā darbības laikā UNRRA ir
veikusi milzīgu darbu, k^m nav piemēra
un kura svarīgumu un nozīmi
varēs pienācīgi novērtēt tikai vēlāk,
kad būs savākti visi dati par tā plašumu
un apgādāto skaitu. Jau līdz
1945. g. 1. jūlijam UNRRA ar piegādātājām
valdībām bija vienojusies
par dažādu mantu saņemšanu 1 biljona
800 railj. dol. vērtībā un nodrošinājusi
mantu pieyešanu aprūpes
vietās. Sadarbībā ar privātām iestādēm
UNRRA Amerikas Savienotās
•valstīs 1944. g. beigās savākusi ap-
Frankonijas novada latvieša dziesmu dienā piedalīsies 12 koru ar 700 dziedātājiem
Frankonijas novada latviešu nometņu
apvienības pārstāvju sēdē
Baireitā 21. febr. radās doma par latviešu
dziesmu dienu sarīkošanu. Tajā
pašā sēdē nodibināja dziesmu dienu
rīcības komiteju Fišbachas lat^
viešu nometnes vecākā — komponista
Jēkaba Poruka vadībā, kas uzņēmās
dziesmu dienu organizācijas
darbus. Pēc nepieciešamo priekšdarbu
pavel"' "^anas nolēma, ka dziesma
dienas nb^famas jūnija nākumā
un parallēli tām jārūpējas arī par
citāda veida publiskiem sarīkojumiem.
Programmā uzņēma 17 latviešu
autoru oriģināldziesmas un
tautas dziesmu sabalsojumus un pa
vienai igauņu un lietuvju dziesmai.
Virsdiriģenta pienākumus uzņēmās
A. Kalnājs, doc.F. Valdmanis un J.
ŪdHs, bet goda diriģenta pienākumus
lūdza uzņemties komponistu
prof. Ādolfu Ābeli. Dziesmu dienā
pieteicās 12 latviešu nometņu kori ar
700 dziedātājiem, kurus apgādāja ar
nošu materiālu, un kori varēja sākt
programmas iestudēšanu. Darbs vainagojies
sekmēm.
Pirmā latviešu dziesmu diena notiks
30. j ū n i j ā Fišbachā. Jau 28.
jūn. tuvējā Mērcfeldas latviešu nometnē
bija paredzēta M. Zīverta Ķīr
nas vāzes izrāde, bet 29; jūn. Fiš-bachas
nometnē pl. 14 atklāj latviešu
mākslas skati. Tajā'^pat vakarā Fiš-bachas
nometnes teātrī notiek Blaumaņa
„Ļaunā gara" izrāde. 30. jūn.
priekšpusdienā svinīgs pareizticīgo
dievkalpojums Mērcfeldas latviešu
nometnes baznīcā un Romas katoļu
un ev.-luterāņu dievkalpojums Fiš-bāchāv
Ev.-luterāņu dievkalpojums
būs apvienots ar garīgu koncertu.
Pusdienas laikā Fišbachas nometnes
sporta laukumā nsināsies sporta
priekšnesumi, bet pl. 16 nometnes
teātra telpās notik« latviešu -rakstnieku
stunda. Dziesmu dienu kop-kopa
koncerts sāksies pl. 19 svētku
laukumā Fišbachas latviešu nometnē.
Koncerta laukumā ap 2000 sēdvietu,
pie kam ieejas biļetes iepriekš dabūjamas
Fišbachas un Mērcfeldas latviešu
nonl^tnē. Dziesma dienu laikā
Nīrnbergas galvenajā dzelzceļa stacijā
būs norīkoti informālori, pie kuriem
dziesmu dienu vies i varēs dabūt
ziņas par novietošanas iespējām.
Lai sagādātu kopkoŗu dalībniekiem
dziesmu dienu laikā uzturu, Fišba-;
chas nometnes tautieši atteikušies no
1 dienas uztura devas.
Pēc dziesmu dienas Fišbachā tās
atkārtojums 7. jūlijā paredzēts Baireitā,
21. jūlijā Ansbachā un 4. augustā
Eichštetē. L. R.
Frankfurtā, 20. jūnijā (AP). —
Amerikāņu virsnieki norāda, ka tiīk-stošiem
žīdu un citu austrumeiropie-šu
ierašanās anterikāņu joslā Vācijā
arvien pieaugošā „invāzijā*V sagādā
ASV armijai „nopietnas rypes".
Pēdējo 3 mēnešu laikā gandrīz
25.000 j aunu „pār vieto to personu",
kas šķietami ieradušās ne no kurienes,
pieteikušās nometnēs ar brīvu
apgādi.. .Armija ar Vienoto Nāciju
palīdzībp tagad rūpējas par vairāk
kā 355.000 DP, tas ir vairāk nekā kopējais
Vācijā esošo amerikāņu skaits.
Slcaits arvien pieaug. Virsnieki izsakās,
ka šie' ļaudis nāk no austrumiem,
pārkļūdami pāri robežām neraugoties
uz sardzi. „Robežpāriešanas
gadīj umu pieaugums gandrīz vairS
nav kontrolējams", deklarēja kāds
galvenā štāba virsnieks, kas nodarbināts
ar šo problēmu.
5.OOOv uzpeld 2 nedē}ās
Pēdējo 2 nedēļu laikā DP nometnēs
amerikāņu joslā pēkšņi ieradušies
5000 žīdu, kamēr visā maija mēnesī
nometņu iemītnieku — jaunpie-nācēju
skaits, pēc virsnieka atklājumiem,
sasniedzis tikai 5000.
„Mēs sagaidām ierodamies . vēl
tūkstošus. Ja Austrumeiropā valda
Mums būs jāatver vairāk nometnes
un j ādab ū vairāk piārtikas no Savienotām
Valstīm, lai rūpētos par viņiem",
viņš teica.
Militārās valdības pārvietoto personu
nozare izziņoja šādus skaitļus,
lai parādītu visu tautībj^i personu
skaita pieaugumu, kas s'^nem palī^
dzību nometnēs: martā 3.> l .513, aprīlī
350.307, maijā 355.045.
Vairāk kā puse no gandrīz 25.000
sajūta, ka Eiropa nav žīdiem piemēri ^ j ^ ^ pienākušām uzturamām perso-rota
vieta, mēs varētu sagaidīt līdz
300.000 no Polijas un Rietumkrievijas",
viņš teica.
Virsnieks izteica^;, ka armija ir
„norūpējusies" par izredzēm, ka ro-bēžpāriešana
turpināsies. ,jPašreizē-
Jos apstākļos mēs nebūsim spējīgi
pārraudzīt viņus, pabarot viņus un
novērst epidēmijas un grīļtības.
nām ir žīdi. Zīdu nometņu iemītnieku
skaits pieaudzis no 38.756 martā
uz 52.181 jūnija vidū.
Militārās valdības dati rāda, ka
vispārējais DP skaits pieaudzis, neraugoties
uz to, ka pēdējo 3 mēnešu
laikā repatriēti apmēram 58.700.
The Stars and Stripes
Padomju ārlietu ministrs Molotovs
drīzumā atkāpsies no līdzšinējās
prakses un ievadīs informācijas konferenču
sēriju, lai izskaidrotu K r i e -
v i j a s p o l i t i k u V ā c i j ā , — ziņo
no Parīzes „INS". Padomju ārlietu
ministrijas pārstāvis, kas paziņoja
šo lēmumu, paskaidroja arī, ka ir „loti
ticams, ka okupācijas spēkus no
Austrijas evakuēs'*, kā to ierosinājušas
ASV. Viņš norādīja, ka krievi
vēlas izskaidrot, kāpēc tie ir pret
amerikāņu ierosināto 25 gadu līgumu
Vācijas atbruņošanai. Staļins apsvēris
šo iespēju jau pagājušā gadā, bet
ģērbus kopsvarā ap 7,5 milj. kg un
1945. g. pavasarī lietotus apģērbus,
apavus un gultas segas kopsvarā ap
75 milj. kg. Līdzīgas vākšanas ar
UNRRA's palīdzību rīkotas 1945. g.
beigās arī Austrālijā un Kanādā.
Vienā pašā 1945. g. jūnijā UNRRA
nogādājusi ' p a l ī d z ī b a s līdzekļus
256.300.000 dol. kopvērtībā, izsūtot
tos no Brazilijas, Cīles. Koiumbijas,
Kubas, Kanādas. Austrālijas, Jaunzēlandes,
ASV un Lielbritānijas.
UNRRA's darbība daudzkārt kritizēta
Eiropas un Amerikas laikrakstos,
norādot kļūdas kā pcrsonāla
izvēlē, tā arī pašā darbībā, bet visi
kritiķi ir vienās domās, ka kara
posta un bada novēršanā.Eiropā un
Tālos austrumos var gūt reālus panākumus
tikai tāda plaša un līdzekr
ļiem bagāta organizācija, kāda ir
UNRRA
Ziemsvētku vakarā Berness aizstei-^
dzies viņam priekšā. Līguma uzmetumā
tomēr esot noteikumi, kas nav
agrāk paredzēti. Galvenais krievu
iebildums pret līgumu ir tas, ka tas
nesaskan ar Potsdamas vienošanos.
Krievi ir arī pret visiem noteikumiem,
kas paredz okupācijas spēku
atsaukšanu no Vācijas. Pēc krievu
ieskata, tas kavētu miera uzturēšanu
vāciešu vidū, kurus tie raksturo par
varas pielūdzējiem. — Ārlietu ministra
Bernesa galvenais eksperts
Eiropas jautājumos paskaidrojis
,.INS" pārstāvim, ka ASV delegācija
ārlietu ministru konferencē, pārrunājot
Valijas jautājumu, ievēros šādu
nostāju: Vācijas jautājuma pārrunāšana
ir steidzama un nepieciešama
un nav atliekama, kā tas notika pagājušā
sesijā. Berness atzīs S ā r a s
ap ga b a 1 a nodošanu Francijai par
pareizu pēc tam. kad būs panākta
vispārēja vienošanās par Vācijas
saimnieciskiem jautājumiem. Tāpat
viņš atbalstīs katru: projektu, kas paredzēs
ilgstošu franču militāru kon-^
troli pār Reinu, bet neatzīs projektus,
kas paredzēs arī ix)līiisku atdalīšanu.
Berness atbalstīs Rūras rūpniecības
starp^-autisku kontroli, bet
pretosies p^:)lītiskai atdalī.šanai.. Pēc
viņa ieskatiem, angļu ārlietu ministrs
Bcvins pretosies tanī vēl stingrāk.
Amerikāņu valdība ir par politisku
decentralizāciju, bet vēlas, lai
administratīvos dienestus — pastu,
telegrāfu, transportu un finances
kontrolētu centrāli. Politiskā decentralizācija
amerikāņu joslā jau ievadīta,
radot 3 valstis: Bavāriju, Vīr-tembergu-
Bādenu un Lieliiesenu. Arī
angļi atzīstot eksperimentu par izdevušos
un gatavojoties pielietot tādu
sistēmu. Amerikāņu pārstāvji domā,
ka franči darīs to pašu. — 21. jūn.
,.AP' ziņoja, ka angļu ārlietu ministrs
Bevins uzaicinājis ā r l i e tu
m i n i s t r u padomi turēt ziņas
par tās ,.infurmātīvām" sanāksmēm
pilnīgā slepenībā un franču un krievu
ārlietu ministri tam piekrituši.
Priekšpusdienas sēdē Berness aicinājis
Molotovu evakuēt vai samazināt
krievu garnizonus Austrijā un Bal-kānos.
Ministri vienojās par Sabiedroto
spēku atsaukšanu no Itālijas
un 4 valstu inspektorāta radīšanu līguma
pārraudzīšanai Itālijā, kas
sāktu darboties 12 mēnešu pēc līguma
stāšanās spēkā. ASV un Anglija
vienojās par apgādes līniju saviem
okupācijas spēkiem Austrijā izmantot
Vāciju un ne vairs Itāliju. Iepriekšējā
dienā bija panākta vieno-
.šanās par krievu spēku atsau';šanu
no Bulgārijas 90 dienU laikā pec Itālijas
miera līguma stāPanās spēkā.
Anglijas .ārlietu ministrs Bevins paskaidrojis,
ka tas bijis vi?^a priekšnoteikums
Sabiedroto spēku atvilkšanai
no Itālijas. Sīs vienošanās svarīgums
slēpjas tai apstāklī, ka tas ir
pirmais krievu solis uz sarkanās ar-
' mijas atsauk-šanu no Balkaniem, kam
(Turpinājums 4. lappusē)
Eiropas brīvības līgas
Anglijā memorands
Eiropas brīvības līga Anglijā iesniegusi
memorandu UN, ko parakstījuši
līgas prezidente Atolaa
hercogiene un pārējiie Iļīgas valdes
locekļi. Iesniegumā, starp citu, teikts:
,jTām problēmām, kas jums jau jāizšķir,
mēs ar nožēlošanu, pievienojam
vēl jaunu problēmu, bet mums liekas,
ka mēs nodotu' tos principus,
kuru dēļ sākām pēdējo karu un ka
mēs būtu nelojāli it sevišķi pret sabiedrotiem,
kas cīnījās unl cieta par'
šiem principiem, ja nevērstu jūsu
uzmanību uz pašreizējo stāvokli
Austrumeiropā, ar ko mēs saprotam
Somiju, Baltijas valstis, Poliju, Ce^
choslovakiju, Austr^iju- Ungāriju, Rumāniju^
Dienvidslāviju, Bulgāriju un V
Albāniju. 3 no šīm valstīm— Igauniju,
Latviju un Lietuvu Padomju
Savienība vienkārši anektēja. Somija,
Polija, Cechoslovakija un Rumānija
bijušas spiestasļ atdot daļu savās
territori jas. Visām šīm valstīm
ir uzspiestas komunistiskas vai pseu-dokomūnistiskas
valdības vai ari tāa
kontrolē Padomju Savienība, un tādā
kārtā tās ir pilnīgi vai lielā mēra
zaudējušas savu neatkarību. Visvairāk
līdzjūtības pelnījušas Baltijaa
valstis un pārējās territorijas, kas
tieši iekļautas Padomju Savienībā.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā liela
iedzīvotāju daļa nomaitāta vai ar
varu aizvesta spaidu darbos uz Āzijas
Krieviju." Mem!orands beidzas
šādiem vārdiem: ,,Paturot prātā pašreizējo
stāvokli Austrumeiropā, kas
ir krasā pretrunā visam tam, kā dēl
ir izcīnīti 2 pasaules- kaŗij n^s lūdzam
UN pārstāvjus, lai tie pulētosr
cik spēdami, un nodrošinātu tos nosacījumus,
kas varētu nostiprināt
taisnību un cieņu pitet saistībām, kas
radušās ar līgumiem un no citiem
starptautisko tiesībM avotiem, kā to
deklarē Atlantijas čharta.*'
«Latviešu Balss Austrijā**
Glāzenbachā
Nevainojdinaš stājas^
nozīiiie
19. jūnijā Ingolštateš latvi^uf nometni
Bavārijā aijmeklēja pāvesta
nacionālais delegāts Isitviešiem un
igauņiem Vācijā prof. P. Laurino-vičs,
kas vadīja šejienes latviešu katoļticīgo
dievkalpojumu. Pēc dievkalpojuma
prof. P. Laurinovičs nometnes
sarīkojumu telpā, uzrunāja
tautiešus, norādīdams uz nevainojamas
stājas nozīmi svešniecības gaitās.
Prof. Laurinovičs, nododams pāvesta
sveicienus, pasvītroja, ka katoļu
baznīcas galvas nostāju pārvietoto
personu jautājumā labi raksturo
pāvesta nuncija vārdi, ko tas janvārī
teica latviešiem Altētingā: „Ro-ma
ir labi informēta par jums un
pāvests darīs visu iespējamo jūsu
labā." Mazo tautu jautājumā pāvests
jau vairākkārt siavfsninās pieprasījis
katrai tautai tiesības brīvi veidot
savu dzīvi. Pilnīga saprašanās un
ilgs miers iespējams vienīgi tad, ja
tautu sadarbības pamatā būs kristīgās
mācības principi. Prof. Laurinovičs
mudināja tautiešus nākotnes
labā .saglabāt ga;qīgos spēkus, ticēt
un ar krietnu stāju gaidīt labākas
dienas. Mūsu labā stāja palīdz draugiem^
mūs aizstāvēt,! fcet necienīga izturēšanās
dod ieroču.s nelabvēļiem
mums- kaitēt.
Prof. Laurinovičs no Ingolštates
devās tālāk uz Fištiachu un citām
apkārtējām latviešu nometnēm.
Arv, Bolsteins
UN Sociālā un Ekonomiskā
padome pārtrauc sesiju
Ņujorkā, 22. jūnijā (AP). — Vienoto
Nāciju Sociālā un 'Ekonomiskā pa-doine
šodien pārtrauc apspriežu sesiju
un nesapulcēsies agrāk par 31.
augustu. The Stars and Stripes
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-06-29 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460629 |
Description
| Title | 1946-06-29-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
LATVIAN NEWSBULLETIN
The p6ļicy of this Ne^spaper is to provMe our Latvian people in exile with aU available news of importance concerning the world'8 happenings, of poUtical, economic, culturai or
social signlficance. And our special aim is to present the huimanitarian ideāls and achievements of the great Democracies — the United States' of America and th^ British
Empire. This aim, we kiaow. will help maintain the spiritual and culturai unity of the Latvian people and — of aU thhigs — wiU yield hopes for a safer and happier future.
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) * iznāk divi reizes nedēļā — Published twice a vveek i
Kr. 50 (52) AuthorizedbyMilitary Government and UNRRA Dillbigenā, sestdien, 194G. g. 29. jūnijā
Senators J. Kalacs
UNRRA
Vārds UNRRA sastādās rio piecu
angļu vārdu - United Nations Relief
and Rehabilitatioh Administration -
pirmiem burtiem, kas tulkojumā nozīmē:
Vienoto Nāciju palīdzības un
atjaunošanas pārvalde. UNRRA ir
•autonoma starptautiska or^ianizācija,
ko nodibināja 44 nāciju valdības, lai
palīdzētu tauļtām, kas dzīvo no ķaŗa
Šausmām atbrīvotās zemēs Eiropā un
Tālos austrumos. Organizācijas nepieciešamību
ASV, Anglijas, PSRS
un Ķīnas pārstāvji atzina jau vienā
no savām pirmajām sanāksmēm, domādami
gan par palīdzības sniegšanu
tikai savu valstu pilsoņiem.
Vienoto Nāciju sapulcē Sanfranciskā
pirmo projektu radikāli grozīja un
palīdzības sniegšanu attiCjCināja arī
uz draudzīgo un neitrālo valstu cietušiem.
1943. g. 9. novembrī 44 nāciju
pārstāvji Vašingtonas Baltā namā
parakstīja līguma protokolu par UN-BRA's
nodibināšaniii;
. UNRRA's priekšgalā ir Padome
(Gouncil), kurā ietelpj 44| nāciju pārstāvji.
Pirmā Padomes sesija notika
1943. g. 11. novembrī Atlantiksitijā,
ASV, un tajā ievēlēja ģenerāldirektoru.
Otra sesija notika Mo^ntriolā,
Kanādā, 1944. g. septembrī. Par ģenerāldirektoru
toreiz ievēlēja ASV
pilsoni Hermani Lēmani. Arī ģenerāldirektors
Lagardija, kas stājās savā
postenī 1946. gada sākumā, ir
ASV pilsonis.,
IļNRRA's locekles ir ASV, Dien-vidafrika,
Abesinija, Austrālij a. Beļģi
ja, Bolīvija, Brazīlija, Ceehosiova-kija,
Cile, Dominika, Ekvadora,
Ēģipte, Filipinas-, Francija, Grieķija,
Gvatemāla, Haitija, Holande, Hon-durasa,
Islande, Indija, Irāna,, Irāka,
Jaunzēlande, Dienvidslāvija, Kanāda,
Kolumbija, Kostarika, Kuba, Ķīna,
Liberija, Lielbritānija, Luksem-burga,
Meksika, Nikaragva, Norvēģija,
Panama, Paragvaja, Peru, Polija,
PSRS, Salvadora, Urugvaja un Venecuēla.
UNRRA's pārvalde sadalās
3 permanentās komitejās, kas visas
atrodas Vašingtonā^ un , Padomes
fitarpsesiju laikā izpilda tas uzdevumus..
Centrālā konīitejā ir ASV, Ķīnas,
Lielbritāniļas un PSRS pārstāvji.
Eiropas lietu kārtošanai
pastāv reģionāla kon^itej a Londonā.
Noskaidrots, ka UNRRA's palīdzība
un apriipe nepieciešama l apm. 12
milj. cilvēku Eiropājjun apnļ. 40 milj.
Ķīnā. UNRRA's budžets ir apm. 2
bilj. dol. gadā. Līdzekļus ,šī milzīgā
budžeta realizēšanai UNRjRA saņem
no minēto valstu iemaksām, kas ir
vismaz 1 procents no katras valsts
gada kopējā ienākuma; 1350 milj.
dolāru sedz ASV un 80 milj. mār-
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-06-29-01
