1949-04-09-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
la I» 8. Skart. 9. ABVISV*,'* Amerikāņu zinu ataffi.'li UBMMja MUeka. C | : ļ ^ S s riki.-23. ; , ^ « jļ . . . 5 ; - - V ' BjmO DABBt BALtīE IZSUTIN; ANTONS tiaģi miti*»!» HMfeliil i«lļt(omieeriyy., Gr. BritaiD. I» pSiSliofas}, 11 ^^^^ l^s^'i es Rēzeknē, p. ?l-Baložu i e l a s j , J^S?^» HrtSkfu,-VMēiai, ° f te; satī» a«paW'• —--^1 I-ATVIA LatvUui NefvvpiĶptt Noffllier UNDP 190. Fnblitliar md mori iUHU IMbSciB. DP Ca^ KitiMtĶ Mr Gihizftitri/D. Priattr; „Scbwib, iffkdoi.-PK \ ClreaUttioii: mOQ, VuhlhiM tbret^ tbnfa'W«^. Editoial oIfic«: G«otbtirg/D., Dooōiiiktft - 7iim'friiiaiDBt(r. 2. ymnAN NEWSPAPER ka lidirtfbM kapa; kofm vt* cSkaii m. Calldt. Galvoliait f^More K. BaMtea (SataU 4aridl niitrodas): iahr. itdak* tm^ vifti. It C&dt. gfiari: B. «ttcUi, A. L i ^ H, Mi&dfldbMiEt* Btdakc^at a^rcte: GMĀI/DM Doioini-kut ZoniMnntoiiatr. 2 llfilrt-anu ASV Baltiesienr ļa|>ierāda piespiedu lii ļauni noteiKunu par atvilkumiem no strādātāju algām SVARiCa PASKAmROJVm mO PRESi^ KQ]Ņ^^ BAD-JKISINGENĀ Ievērojams mēra atvleglli^ta iece|oŠatia ASV bUuSi&DO vācn Annijas li^pvirt^m, m cerams, ka lielā mēra iizIalNKsde$^ ari iiitdi^ento profesija pārstāvju iespējas Ieceļot ASV, tā Irefidien noskaidrojas lEO preses kon-terence Bad-Ķisingenā^ kur bez tain plaSāk pāirīiiiāja ari jaimo kārlibn i^dā|tāj« algu atvilki^^ Somija Mbafļisies par kaarimbfai ATOMBUMBU, J A PASAULES Fēdējās diesdās Hedsiiikos pastiprinājušie b^iž£» par eventuālu komunistu puču, lai sagi^« tu varu. Nesen no Ma^avas- at* griezušies soma komunistu vadoņi ar jaunām instrukcijanL Ko|^ tā brīža viipu aktivitāte loti pastiprinājusies. Izdafot klratišanas komunistu dzīvokļos Helsinkos, atrasti lieli ieroču uft dinamīta krājumi Agrākais somu ministru prezidents Pekala Somijas—Padomju Savienības biedrības 'rīkotajā bai^etā deklarēja; ka eventuāla kara gadījumā somi cīnīsies krievu pusē. Banketā piedalījās ari Somijas valsts prezidents Pāsļ-k i v i im padomju sūtnis. . Ineses konferences ieva^^^ to-foŗmācij^ s daļas ^vadītājs C. R^iners ieņ&ņstwi^ ar. Icadrei-* zēļ» Staiiļivaldību ko^^ iiiotu ^0rku (Shirk)/kas t,agad at-komisijas vicepriekšseža .amatu, kā art iar izilltībaa departamenta ;p8i«tāyi fir;3^^ (Csaiver), ķas lerfidies, lai ievadītu plašāku akciju DP iep!^ ,ar. apštāļcļļem tipi sagatavošanai l a l t i e vieglāk. varētu iekļauties turienes ap-stlā^ ļos. Vā'; šai preses konferencē kopl^āŗ dažādiem IŖO štāba,deipar- -tameritii direktoriem piedaljjas.!Dŗ.' HoBdejs,; kas vadīs, visā amerikāņi^ jogļa paredzēto akčij'ņ DP islkāfeai iepa^istiniāšaiiai ar visdažādāko Izce- }(^ai3 valstu lipatnībām un para-sauķiti piespjedu: kārtā un visādi b i juši līdzīgi armijas karavīriem. Pēc vairākiem žurnālistu papildu jautā-iumiem uņ paskaidtojviniiem, Mr. Serks apspriedās ar IRp štāba ķ-vietoSsmas a^ag; Vā^^^^ Mr. Kor-keriju, ķuŗj pēc tam. paziņoja, ka ne vien attiecība.pz .izceļošanu, bet ar! ,uz aprijpi, par tiejslgiem būtu ātžīštaTTii vi^i tie baitješi, kas varēs pierādīt, ķa piederēļuSi piespiedu cārta ,8aform6tāip vienībām. piebiltļal .,,Note^^^^ tomēr ir stai^rba s ļ ^ latviešu SS leģiona karavīru uix,, latvieti, kas kalpojis SS." ^ : y- ; IJP Kbimsijas vicepri^ķSsēdis Mr. Serks ienākumā atgādiņSJav. žuniā-! li^em.:ka,tsteni d o m a l f i r : ^ i z v i e - toŽipfa |hotoedu$l bri gia- " ^ " i a d vēl • m /1pa»tā)|e rokiT vientuļam latvju j^gigdz ŗam-aksts. RaHs^^ • N f - F t ī ^V X)r. Britain. • i Vkilrcse Tarzāns» joō. Muļir v^ „ mffit^^āii^^ (Jom», par B l p ^ c i t S s žer ' rPār, fajisu i ^ ^ ^ aizstāvēšanu M^, Serks toreii; bijis spiest^ atiiitāt; savu' i)osteni' S'tar|)-: valdību • Wpniisjjas vadībā, bet taž^d^ pS**' ifivii 'gadu pavadīšanāsJsāVā farmā; atkal atgriezies darbāj kas vlņarii no tiem laikiem pazīstams. . yiņš • iarteiiESa cerību, ka tiw^pmāki DŠ izvtetošanas darbs arviett. vairāk atvieglosies, ūn pavēstīja, ka viiens lleas šOliš šdi vir2deņā tikko pi?j(^āint^ mateta t^s , ieceļošanas I t o T t i a i ^ līa^ Žim, liedza bijušiein vācu aŗ^as karavīriem ieceļot ASV. Tagad ;no-! tdķtš, ka ASV var ielaist visas per-^ sopas, kas kalpojušas Vācu wm3l (VTehrmačht), nešķirojot toS, kas ie-^ saukti^ no tiem, kas bijuši brīY&rā-ttgi. Arī vifei tie, kas agrāk ii ie-^ iņ^sla dēļ noraidīti, vfff pieprasīti lāi'viņu gadījtimus skata cauri 'no jauna. Saprotams, ka nevarēs ielaist ASV personas, kas persoī^i ātbil-? dīgas par ķaŗa noziegumiem vai briesmu darbiem. Kas polftiiski sadarbo-r jtišie's ar nacistiem, ASV ieeļļot nev^^^ IRO aprūpes ^aļas^ vadītājs W{ Brodijs tad jautāja, kā-cii būs to c i l - v ^ u stāvoklis, kas nav kalpojuši v§oa armijā, bet kādas dtas ai; Va-^ ciju sabiedrotas valsts-armijā? Uz to DP komisijas vicepriekšsē-f dis atbildēja, ka D P komisija vieno-cjusies ar ASV koļnšulāriem pār- 'stavjiem kā iztulkot pantu, kas no-^ liedz tādu personu lua^emšanu, kas ^' kara laika darķ^užāa pret ASV vai . tas sabiedrotiem. Panta iztulkojums f tagad paredzēts tādejāds, ka darto- |šanos pret ASV vai tās sabiedrotiem I neuzskatīs par tedmisku šķērali ie-cel6šanai, bet gasi raudasies -uz to, lai neiecelotu personas, kas pojītiski sadarbojušās ar vāciešiem. Par po- ^^liti^ku darbību uzSkatīs arī pie- . derību pie kādas militāras organi- |; zācijas, kas tai pašā laikā veikusi iŖ^Politiskus u^evumus, kā, . pie- | i mēram, SS. Atzīts, ka nav iemesla (iļ-i7^ēgt personas, kas-kalpojušas vā- [;^-cu armijā, ja atkal atļauta pašu vā- 'W ciešu ieceļošana ASV, neatkarīgi no JiVtā, vai tie kalpojuši armijā vai nē. l! jautājumu, kāds tad būs tā salkto ^brīvprātīgo** baltiešu SŠ le- |.^fionu bijušo karaVīru stāvoklis, Mr. ^ ;^ Serks vispirms atbildēja, ka SS pie-skaitīta politiskām organizācijām tāpēc tos i ^ v a i ^ ASV lelaisji, lai ^*^'^gan viņā zinot, fca faktiski tt6 ie- LS iespējas lem sahas ātiem UN apspriedis NEVILCINĀSIES LIETOT APDRAUDĒTS ABIEBIKiUiirU ARIifUA AIZŠTAVES BtETUfilEIROro — EIZlNk/lU-BBS SASAIJCIS VISU I^BOCCT SŖiRtJ ŠTĀBU PBIEKSNIEKU kOH-FEBEŅCI P § ^ fBeitas pee AMantika pakta paraksfiianaa pasaoU pār^dza jaunas, svarUpas ameril^u militirista un preiddenū Tromena ddda* radjas, kag M^d^a par ASV falavlba ,j»ildiiJaaiios pia^omas». Ame-annUaf giMļ» dtei^ ģenerālštāba prieUnidm BredUls aidnāja Jaa tagad ļifii jatavlm^ ļal BietamefaDpn nep&nitdgtiu ribenskari. Ar-mijas niiniatrs Bbjals diena vē^ amefftlņas nenoraodiltlei no sava krait^ k i ESropn «akieo; nn tiuil tad lo albrlvol^ bet agrākie annl]|s vic^niņiskg Drēpers leteiea »neril^ņa okai^aa karasp^uun paHkf Veca& kcmttnentS tik ilgi, kamSr bdgides aukstais kaŗS. Mr. Serk^^ tāl9k pa^aldroja, ka katBa instrukcijas, iedzīvināšanat vafa4zīgs žiņāms'JaikS..J^^ ze-mākāfe; Instāiic^ > ari ftuīpmafe' nc^tSjjā pret; bijlšiem. karavīriem negrcMlāSv ta4 tl'^m iāti^c nevajadzētu zaudēt drosmi.-, Tagad ņdteiktS, ķā katrā gadījumā,- kad kādu izčeļo- ^ (nas.kandidātu noraida, tam. ir tie-ba? 8 nedēļu laikā šāvu lietu pār- S0dļ5ēt, ja viņš šai laikā var piegādāt jaunus būtiskus . pierādījiimuS ;ava- stāvokļa uzlabošanai; pierādījumi var būt .d6kum«[itu^viii citā veid^J.ari drebas liecības. Pārpratumu gadījumus var ziņot DP, kdmlsii' jai Frankfurte, ļ^i gait vispār paredzēts lietas izšķirt apgabalu Štābos. ; Aprūpes ^daļas vadītājs Brodijs savukārt velējās zināt, vai tas nozīmē, ka visus agrāk noraidītos gadī-jumuĢ tagad . automātiski ap^tīs nō jauna, saskaņā ar jauno instruk-cijausf iztulko jumu. Mr* Serks atzina, fca ias var rādīi' zināmas grūtības. Katrā ziņā turpmāk visiem, ko noraidīs, ja iemesli būS'tšdi, ka tp izpaušana variētu apdraudēt ASV drošību, izziņu var^s Ilēgt. Gadīlumā, Ja M pēc 3 nedēļu pārsūdzības laika noraidītie nebūs guVuši sekmes, tie vēl varēs pārsūtāt savu lietu DP komisijai Frankfurtē. kāda poļu žurnālista Jautājumu, kāpēc Šī instrukcijas iztulkojuma maiņa vispār bijusi vajadzīga, Mr. Serks atbildēija, ka līdzšinējais iztulkojuma veids atzīts par abs^ir-du. Kā var neuzņemt cilvēkus, kas bijuši spiesti kalpot vācu armijā, ja tai pašā laikā uzņem pašus vācie-šu.<?,, kas kalpojuši tai' pašā armijā. DP'komisijas vicepriekšsēdis bez tam pa^aldroja, ka līdz šim saskaņā ar jaimo likumu uz ASV izceļojuši ļ3 000 DP. Sis skaits nav liels, bet jau mMi:ā izceļojuši 0075, aprīlī pairedzēts izvest 9000, m a i ^ un jūnija pa 10 000, bet pēc tam ik mēnesi pa 18 000, tā kā likumā paredzētais skatts 205 000 varēs Izceļot līdz 1950. g. jūnijsan. Ja kongress uzņemamo,DP skaitu dubultos, tad akcija, protams, turpināsies arī p&: šī termiņa. ^ : Atvieglojums pared2:ēts ari tiem izceļošanas kandidātiem, kas agrākās aptaujis Uzdevuši par sevi nepatiesas z ! ^ . Atzīts, ka daudzos gadījumos DP ziņas vfltojuši, lai sargātu ģimenes Un pašu nākotni Turpmāk atklājums, ka agrāk uzdotas nepatiesas ziņas, nebūs par šķērsli izceļot — sapirrtams, gan t i kai |ad, ja nepatiesās ziņas nebūs uzdofe acīm redzami ļaunprātīgos nolūkos. Attiecīgām personām gan katrā ziņā jākoriģē savi iistelcieni, iekām tie aplipina savas ziņas ar zvērestu pie ASV konsula. Tuvākas ziņas par šo jautājumu būs ietvertas plakātos, ķo driz izdalīs visiem IRO apgabaliem izlikšanai nometnēs (le^as 2. top.) GROMKO PAGAIDĀM KĻUSG Gaidītais Padomju Savienības pārstāvju iižbrukums Atlantika paktam izpalika arī trešdienas un ceturtdienas fUN sēdēs. Gromiko pat ne reizi nerunāja, xm vienīgā sadursme par darba kārtībā uzņemamajiem Jautājumiem bija padomju delegātam Ma-^ ļikam ar Austrālijas uh Bt^īvijas' delegātiem, kas vēlējās saspriest kai^āla Mlnčenti prāvu ^ i c i tw garidznieku vajāšanas aiz dzelzs priekškara. Dažādas zīmes rāda, k a Padomju Savienība laikam nolēmu^ 4i pagaidām zobus nerādīt Rietum^-^ valjstu delegāti Flešing-Mīdovā kopš AtlanllBca pakta parakstīšanas jo-proiām padiatā^nojkaņojij^, Bolīvijas- iesniegumu ;iizņeirttfvM^^ centi un Bulgārijas gari.cj&lekut^iā-jāšanu darba kārtībā. Tās ņ#fot saskaņojams ar UN čharias 2. Jpkitu un.nozīmējdt iejaukšanos'Ūnjgārijas (Beigas 5. Ipp.) ; v \^sdrcļsmīg|ikos vārdus treSdi^ias vaiļ^ā patei(^ prezide^^ Trumens. Runādams kongresa ja^evSēta-jiem locekļiefņ, prezidents pazlņpja: „Ja ASV, pārejās Atlantika pakta signat&rvalatjls vai pasaules mietu apdra^ēs ķfcļs agresors, es nevienu ķridl r ŗ > # ^ ^ tāpat kā ļ94Si. |a<^l, cļo^u rīkojumu nomest a t o m b i m ^ tūdaļ piebilda, ikaiViņSļ cerot un lūdzot Dieivu^ lai iļdu 1 ^ neyajadz$- tUj ip|iir«A;?tm^^-^^^^^l^ pri^^ents pastlsl^a ķor^^aJpcek ļ l e ^ ciķ ^rūti viņam nācās izšķirties 19^. gadā iln^^ cik I e l a p^ 4Banā* bija imjadzīga briesmīga ieroča vēršanai pfePcilvēcL vSia prezidenta T ^ paziņp-jmns runā tik skaidru un nepārpro-lamu^ val<^U;im#^ bri-dinajums ti^m, | ^ Somā^ mas, ka tiefigs^ vates- "fiav iiekāŠu šaubv: ja sarkanā; tirraņlia topiļ^ riskēs, un :mSjp^f^^ pu, vel iek^m demokrMijai?^^ nlze un apbru^p savas anidJi|8 — pār agresoru galvām m nōlīs drausmīgs iatom^^ Kādas tam varētu būt s^kas', jau ījigrl^JiJI^ atombumbas nevar paiteŗgat'i^dz caru celtie mfiH, ^«1^ m Simteņa atklājums — dzelzs |»ifekfikars Ievadot armijas dienu, trešdien A« mīgui vārdus ,teica ar! ministrs als An^erikāņu tautai vajadzētu jau pie laika atmest maldīgo pieņē- ECESpŅA, ŖEVINA UN SUlIļlĀNA APSPRli^ VASINOTONA • - ' 6EIGUSAS - * Skaidri apzinādamies, ka Biel^ļimvācija ir trfiķ^tpSai^ ķēdei I^^klis Atlantika aliansē, E^esons im. Bevins Vašingtona ņeaĀidias un. vls^c^ kopš pirmdienas apspri^ai ar savuairiaināt. Abi ārlietu ijdnism^^^J^^^ opš pirmdienas apspriedās ar savu franku kollegu Sumsitra» sfi^anas piedaloties ari Francijas vēstniekam Vašilii:ton| Bonē ņn |:en^ia Eleja bij. poliOskajam padomniekam Robertam Merfijam.* Tai i ^ laika Rietumvācijas parlamen^ra padome Bonna eenšas saskaņot gālvetto par tiju viedokļus par jamip Ŗietumvācilas satversmi, (ai, beidzoties triju ārlietu ministru apspriedēm Vašingtonā, nekas,vaim nekavēta.Blenun-vāoijas tūlītēju iesaistišanu Atlantika pakta sfbtēi^a; Lai gan |pjQ»riedes kā vienā, tā otra vietā visai sarežģītas, ASV spiecUens USB vj^rējiem partneriem ir tik liels» ka var sagaidīt cbrizus reapiiitātus. Red^ciju slēdzot, BBC ziņo, l&a principiāla vienošanās nakti uz plekt^eiļuiMii^ta. ASV, Anglija un Francija noslēguSas kompromisu. Rietumvācijas problēma patiesi nav vienkārša. Līdz šim bija ļoti Izplatīts uzskats, ka nav iēspejiama triju rietumu okupācijas varu saprašanās, kas katra bija iecer^ūsi c i tādu nākotnes Vāciju. Kopš acdīgās plaisas rašanās ar austrumiem tiklab imgļi kā franči vēlas iespējami drīz Ieadīt neatkarīgu Rietumvācijas v a l - irti. Amerikāņi jau ņo.okupācijas sākuma aizstāvējuši viedokli, ka Vā- (djai jāļauj atdzimt par patstāvīgu demokrātiju. Francija visu laiku baidās no centrālas varas rašanās Vācijā un tās satrņniedska a^lau- Inima, kami, pēc franču ieskatiem, neizbēgami agrāk vai vēlāk sdcotii vācu militārā pārsvara ralanās par 15Yancljas pagurušo vitalitāti. Bez šiem tālākās nātocrtnes jautā- Juii^em domstarpības valda ari par \ixi techni^ām tuvākās nākotnes ]3r6blēmām. Ja Vācijai, tas ir — tās Irim rietumu joslām, dod satversmi, ļa^ kā lai nosaka augst^ās izpildvaras tiesības? Par drīzu miera lī-irumu ar Vāciju Sabiedrotie laikam h^ēl nedomā, jo tas lielā mērā a t o - rigs no attīstības austrumos. Kā lai jnilitārgubemātori paši savā starpā saskaijio viedokļus? Tie nav saskaņojami tik ilgi, kamēr pilnīgas saskaņa par Vācijas nākotni nav V a šingtonā, LcMidonā un Parīzē. Bet tas savukār* nozīmē, ka t'^i arī vienādo pašas militārpārv sistēmas,^ lai vienā joslā nes:>-i<33tu ģenerāļi, kamēr otrā politiku veidos civilisti. Otrs lielais;„bet* ir jautājiuns,"cik ^tentrāli^ lai vāciešiem atļauj iz<» veidot savu satversmi. Francija ir pret katru centrālvaldību Rietiim-vācljai. Anglija tādu prasa. Amerikāņu viedoklis i r kaut kur vidū. Tādas pat problēmas, tikai vēl neiecietīgāka nacionālisma un lokālpatrio-tisma apdvestas, ir Rietumvācijas p(AItiako partiju cīņas. Bonnas par-lanientārā padome spriež jau kopš septembra un nav tikusi ne soli tā lāk, kā tikai vienojusies par nākamas valsts karoga krāsām — melnu, sarkanu un zelta ^ kā vecās monarchi-jas karogam. Tomēr vēl nav varējuši vienoties, kā i ī s krāsas sarindot — šķērsām vāi gareniski un kādā kāriibā. Lielākā partija rietumu joslās^-- sociāldemokrāti izrāda noteiktu pretestību Rietumvācijas /decentralizēšanai. Kristīgie demokrat to prasa. Bavārija vēlas decentralizētu valc^u, pārējās Vācijas provinču valstis to noraida. Sī stīvēšanās lej ūdeni uz Maskavas dzirnavām. Nav noliedzams, ka rietumu joslu milltārpārvaldes, pa daļai taisni tāpēc, ka trīs galvaspilsētas nav saskaņojušas savu dcupā-cijas politiku, pielaidušas dažas politiskas kļūdas, piemēram, piespiedu demontāža uh psīdioloģiski neveiklā Rietumvācijas pierobežu korrekclja f^ar labu Holandei, Beļģijai tm Ļuk? semburgai. Maskava pret šīm kor-lektūrām oficiāli protestējusi, uņ tas kontrolētie Austŗumvācijas raidītā) un prese sacēlusi .īstu Sašutuma vēl ru, kas arī. rietumvāciešieni ir* īst debesmanna. . (Beigas 5. Ipp.) mumu, ka kara gadījumā Savienotās Valsitts varētu mierii^tpalikt otapus Atlantijas okeāna un raidīt pāri Ideņiem vienīgi raķešu šāviņus. Bū- ;u grūti atiitst sabiedrotos Eiropā, ja tie jau sākumā pilnīgi ^ a i d r i z i nātu, ka viņus vispirms okupēs un tikai tad atbrīvos. Uelu ievērība Savienoto Valstu orese veltī ģenerālštāba priekšnieka ģenerāļa Bredlija vāi^em. Ģenerālis deva interviju presei pēc Ij^iša ārlietu ministrijas lūguma deklarēt armijas viedokli sākiarā ar Atlantika pakta parakstīšanu, Bredlljs vispirms analizēja līdzšinējos ām^Bcā-ņu uzskattis, it kā E l r < ^ nebūtu iespējams nosargāt pret komunismu. „Tas ir maldīgi, un šāda stratēģija mums sagādās tikai zaudējumus," pateica ģenerālis. „Vai jūs, kungi, ķfltu ar mieru parakstīt ar mani līgumu, ja zinātu, ka briesmu gadl- Jum& es jūs pametīšu? Ein^as at-j ^ S ^ i a nedrošībai un Ismisumam lu^^ļ^u, k a Maskava ieguvusi vis-iž^ lM Jauiiu divīziju. Ja brīvības aizsargāšanai nebūs kopīgu plānu, mēs nestam gaidīt^ lai Rietumeiropā cīnās kopā ar iņums.*^; . . Informētai aprindas Vašingtonā ^erālštfibā p f i i e k S n i ^ di^arāci- Jai'velt: vislielāko ievērību. Vairāki kongresa locdkU nepārprotami iztei- Cās, ka Eijtt^pa saņems no ASV ne Vien ieročus, un kara materiālus, bet var palauties ari uz ekspedīcijas ar-nUju. 58 ģ. vecais ģenerālis Bredlijs tikai 1947. g. nomainīja Eizenhaueru. Savā' laikā viņš komandēja invāzijas armiiu Āfrikā, bet 1945. g. 1. armiju Serburgā, Pēc Vācijas kapitulācijas ģenerālis Bredlijs piedalījās Potsdamas konferencē. Ņe mazāku ievērību Vašingtona radīja ziņa, ka valsts aizsardzības koordinācijas priekšnieks ģenerālis Eizinhauers sajaucis armijas, aviācijas un jflotes ^tāba vadītāju konfe-reņqi. Nekāda tiivāka informācija nav publicēta. Pēdējās, dienis nolemtas svarīgas pSrmaiņas amerikāņu Pacifika flotē, ziņo AP. 16 lielus iznīcinātājus pārsviedīs np Klusā okeāna ūz Atlantijas okenu. ASV militārās aprindās vaida pārliecība, ka stratēģiskais smagumcentrs tagad atrodas Atlantika telpā. Iznīcinātāju skaits At-lantilas c^^anā palielināts uz 117, bet Klusajā dceanā paliek 53. Pēc informācijas no lSwandželo8as, Atlantika telpā amerikāņiem ta^ad ir 409 kara kuģi, bet Pacifikā 285. Kāds ASV ārlietu ministrijas pārstāvis preses sanāksmē paskaidrojis, ka Savienotās Valstis viapār nedomā atbUdēt uz Padomju Savienības protesta notu, kas iesniegta sakarā ar Atlairtika paktu, jo par to jau esot pi^ilkami daudz runāts un rakstīts. An „timcs" prasa uztfemt Vadju U^^ valstu saimē Iespaidīgais Lond(mas „Times'' piekt(|ienas ievadā prasa tūlītēju Rietumvācijas uzņemšanu rietumu valstu saimē. A/Uant&a pakta iecerētā Eiropas atjaun^ana ^ nodiošbiāšana pret uzbrukumiem no padomju bloka neesot iedomājama b©z Vādjas. „Vācija mums tādēļ jāuzņem par pilnti^īgu lo- ^ k l i UN saimē,*' prasa „Times". „Bez tam mums jārespektē Vācijas d e n u ^ t ^ o partiju vadoņi, lilēs tos nedrīkstam iedarīt par milltārgubemātoru pavēļu izpildītājiem, jo vācu tauta i r redzīga un ļptīga. Tās aizvainotās pa-trioti^ ās jūtas un cilvēcīgais pašlepnums nekādu uzspiestu valdību necietīs. Šādus okupācijas pavēļu izpildītājus aizskalos pirmais nacionālisma,'neokomūflisma vai naciboļševisma vilnis, kas varētu ni3^t no Austŗumvācijas." \
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 9, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-04-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490409 |
Description
Title | 1949-04-09-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | la I» 8. Skart. 9. ABVISV*,'* Amerikāņu zinu ataffi.'li UBMMja MUeka. C | : ļ ^ S s riki.-23. ; , ^ « jļ . . . 5 ; - - V ' BjmO DABBt BALtīE IZSUTIN; ANTONS tiaģi miti*»!» HMfeliil i«lļt(omieeriyy., Gr. BritaiD. I» pSiSliofas}, 11 ^^^^ l^s^'i es Rēzeknē, p. ?l-Baložu i e l a s j , J^S?^» HrtSkfu,-VMēiai, ° f te; satī» a«paW'• —--^1 I-ATVIA LatvUui NefvvpiĶptt Noffllier UNDP 190. Fnblitliar md mori iUHU IMbSciB. DP Ca^ KitiMtĶ Mr Gihizftitri/D. Priattr; „Scbwib, iffkdoi.-PK \ ClreaUttioii: mOQ, VuhlhiM tbret^ tbnfa'W«^. Editoial oIfic«: G«otbtirg/D., Dooōiiiktft - 7iim'friiiaiDBt(r. 2. ymnAN NEWSPAPER ka lidirtfbM kapa; kofm vt* cSkaii m. Calldt. Galvoliait f^More K. BaMtea (SataU 4aridl niitrodas): iahr. itdak* tm^ vifti. It C&dt. gfiari: B. «ttcUi, A. L i ^ H, Mi&dfldbMiEt* Btdakc^at a^rcte: GMĀI/DM Doioini-kut ZoniMnntoiiatr. 2 llfilrt-anu ASV Baltiesienr ļa|>ierāda piespiedu lii ļauni noteiKunu par atvilkumiem no strādātāju algām SVARiCa PASKAmROJVm mO PRESi^ KQ]Ņ^^ BAD-JKISINGENĀ Ievērojams mēra atvleglli^ta iece|oŠatia ASV bUuSi&DO vācn Annijas li^pvirt^m, m cerams, ka lielā mēra iizIalNKsde$^ ari iiitdi^ento profesija pārstāvju iespējas Ieceļot ASV, tā Irefidien noskaidrojas lEO preses kon-terence Bad-Ķisingenā^ kur bez tain plaSāk pāirīiiiāja ari jaimo kārlibn i^dā|tāj« algu atvilki^^ Somija Mbafļisies par kaarimbfai ATOMBUMBU, J A PASAULES Fēdējās diesdās Hedsiiikos pastiprinājušie b^iž£» par eventuālu komunistu puču, lai sagi^« tu varu. Nesen no Ma^avas- at* griezušies soma komunistu vadoņi ar jaunām instrukcijanL Ko|^ tā brīža viipu aktivitāte loti pastiprinājusies. Izdafot klratišanas komunistu dzīvokļos Helsinkos, atrasti lieli ieroču uft dinamīta krājumi Agrākais somu ministru prezidents Pekala Somijas—Padomju Savienības biedrības 'rīkotajā bai^etā deklarēja; ka eventuāla kara gadījumā somi cīnīsies krievu pusē. Banketā piedalījās ari Somijas valsts prezidents Pāsļ-k i v i im padomju sūtnis. . Ineses konferences ieva^^^ to-foŗmācij^ s daļas ^vadītājs C. R^iners ieņ&ņstwi^ ar. Icadrei-* zēļ» Staiiļivaldību ko^^ iiiotu ^0rku (Shirk)/kas t,agad at-komisijas vicepriekšseža .amatu, kā art iar izilltībaa departamenta ;p8i«tāyi fir;3^^ (Csaiver), ķas lerfidies, lai ievadītu plašāku akciju DP iep!^ ,ar. apštāļcļļem tipi sagatavošanai l a l t i e vieglāk. varētu iekļauties turienes ap-stlā^ ļos. Vā'; šai preses konferencē kopl^āŗ dažādiem IŖO štāba,deipar- -tameritii direktoriem piedaljjas.!Dŗ.' HoBdejs,; kas vadīs, visā amerikāņi^ jogļa paredzēto akčij'ņ DP islkāfeai iepa^istiniāšaiiai ar visdažādāko Izce- }(^ai3 valstu lipatnībām un para-sauķiti piespjedu: kārtā un visādi b i juši līdzīgi armijas karavīriem. Pēc vairākiem žurnālistu papildu jautā-iumiem uņ paskaidtojviniiem, Mr. Serks apspriedās ar IRp štāba ķ-vietoSsmas a^ag; Vā^^^^ Mr. Kor-keriju, ķuŗj pēc tam. paziņoja, ka ne vien attiecība.pz .izceļošanu, bet ar! ,uz aprijpi, par tiejslgiem būtu ātžīštaTTii vi^i tie baitješi, kas varēs pierādīt, ķa piederēļuSi piespiedu cārta ,8aform6tāip vienībām. piebiltļal .,,Note^^^^ tomēr ir stai^rba s ļ ^ latviešu SS leģiona karavīru uix,, latvieti, kas kalpojis SS." ^ : y- ; IJP Kbimsijas vicepri^ķSsēdis Mr. Serks ienākumā atgādiņSJav. žuniā-! li^em.:ka,tsteni d o m a l f i r : ^ i z v i e - toŽipfa |hotoedu$l bri gia- " ^ " i a d vēl • m /1pa»tā)|e rokiT vientuļam latvju j^gigdz ŗam-aksts. RaHs^^ • N f - F t ī ^V X)r. Britain. • i Vkilrcse Tarzāns» joō. Muļir v^ „ mffit^^āii^^ (Jom», par B l p ^ c i t S s žer ' rPār, fajisu i ^ ^ ^ aizstāvēšanu M^, Serks toreii; bijis spiest^ atiiitāt; savu' i)osteni' S'tar|)-: valdību • Wpniisjjas vadībā, bet taž^d^ pS**' ifivii 'gadu pavadīšanāsJsāVā farmā; atkal atgriezies darbāj kas vlņarii no tiem laikiem pazīstams. . yiņš • iarteiiESa cerību, ka tiw^pmāki DŠ izvtetošanas darbs arviett. vairāk atvieglosies, ūn pavēstīja, ka viiens lleas šOliš šdi vir2deņā tikko pi?j(^āint^ mateta t^s , ieceļošanas I t o T t i a i ^ līa^ Žim, liedza bijušiein vācu aŗ^as karavīriem ieceļot ASV. Tagad ;no-! tdķtš, ka ASV var ielaist visas per-^ sopas, kas kalpojušas Vācu wm3l (VTehrmačht), nešķirojot toS, kas ie-^ saukti^ no tiem, kas bijuši brīY&rā-ttgi. Arī vifei tie, kas agrāk ii ie-^ iņ^sla dēļ noraidīti, vfff pieprasīti lāi'viņu gadījtimus skata cauri 'no jauna. Saprotams, ka nevarēs ielaist ASV personas, kas persoī^i ātbil-? dīgas par ķaŗa noziegumiem vai briesmu darbiem. Kas polftiiski sadarbo-r jtišie's ar nacistiem, ASV ieeļļot nev^^^ IRO aprūpes ^aļas^ vadītājs W{ Brodijs tad jautāja, kā-cii būs to c i l - v ^ u stāvoklis, kas nav kalpojuši v§oa armijā, bet kādas dtas ai; Va-^ ciju sabiedrotas valsts-armijā? Uz to DP komisijas vicepriekšsē-f dis atbildēja, ka D P komisija vieno-cjusies ar ASV koļnšulāriem pār- 'stavjiem kā iztulkot pantu, kas no-^ liedz tādu personu lua^emšanu, kas ^' kara laika darķ^užāa pret ASV vai . tas sabiedrotiem. Panta iztulkojums f tagad paredzēts tādejāds, ka darto- |šanos pret ASV vai tās sabiedrotiem I neuzskatīs par tedmisku šķērali ie-cel6šanai, bet gasi raudasies -uz to, lai neiecelotu personas, kas pojītiski sadarbojušās ar vāciešiem. Par po- ^^liti^ku darbību uzSkatīs arī pie- . derību pie kādas militāras organi- |; zācijas, kas tai pašā laikā veikusi iŖ^Politiskus u^evumus, kā, . pie- | i mēram, SS. Atzīts, ka nav iemesla (iļ-i7^ēgt personas, kas-kalpojušas vā- [;^-cu armijā, ja atkal atļauta pašu vā- 'W ciešu ieceļošana ASV, neatkarīgi no JiVtā, vai tie kalpojuši armijā vai nē. l! jautājumu, kāds tad būs tā salkto ^brīvprātīgo** baltiešu SŠ le- |.^fionu bijušo karaVīru stāvoklis, Mr. ^ ;^ Serks vispirms atbildēja, ka SS pie-skaitīta politiskām organizācijām tāpēc tos i ^ v a i ^ ASV lelaisji, lai ^*^'^gan viņā zinot, fca faktiski tt6 ie- LS iespējas lem sahas ātiem UN apspriedis NEVILCINĀSIES LIETOT APDRAUDĒTS ABIEBIKiUiirU ARIifUA AIZŠTAVES BtETUfilEIROro — EIZlNk/lU-BBS SASAIJCIS VISU I^BOCCT SŖiRtJ ŠTĀBU PBIEKSNIEKU kOH-FEBEŅCI P § ^ fBeitas pee AMantika pakta paraksfiianaa pasaoU pār^dza jaunas, svarUpas ameril^u militirista un preiddenū Tromena ddda* radjas, kag M^d^a par ASV falavlba ,j»ildiiJaaiios pia^omas». Ame-annUaf giMļ» dtei^ ģenerālštāba prieUnidm BredUls aidnāja Jaa tagad ļifii jatavlm^ ļal BietamefaDpn nep&nitdgtiu ribenskari. Ar-mijas niiniatrs Bbjals diena vē^ amefftlņas nenoraodiltlei no sava krait^ k i ESropn «akieo; nn tiuil tad lo albrlvol^ bet agrākie annl]|s vic^niņiskg Drēpers leteiea »neril^ņa okai^aa karasp^uun paHkf Veca& kcmttnentS tik ilgi, kamSr bdgides aukstais kaŗS. Mr. Serk^^ tāl9k pa^aldroja, ka katBa instrukcijas, iedzīvināšanat vafa4zīgs žiņāms'JaikS..J^^ ze-mākāfe; Instāiic^ > ari ftuīpmafe' nc^tSjjā pret; bijlšiem. karavīriem negrcMlāSv ta4 tl'^m iāti^c nevajadzētu zaudēt drosmi.-, Tagad ņdteiktS, ķā katrā gadījumā,- kad kādu izčeļo- ^ (nas.kandidātu noraida, tam. ir tie-ba? 8 nedēļu laikā šāvu lietu pār- S0dļ5ēt, ja viņš šai laikā var piegādāt jaunus būtiskus . pierādījiimuS ;ava- stāvokļa uzlabošanai; pierādījumi var būt .d6kum«[itu^viii citā veid^J.ari drebas liecības. Pārpratumu gadījumus var ziņot DP, kdmlsii' jai Frankfurte, ļ^i gait vispār paredzēts lietas izšķirt apgabalu Štābos. ; Aprūpes ^daļas vadītājs Brodijs savukārt velējās zināt, vai tas nozīmē, ka visus agrāk noraidītos gadī-jumuĢ tagad . automātiski ap^tīs nō jauna, saskaņā ar jauno instruk-cijausf iztulko jumu. Mr* Serks atzina, fca ias var rādīi' zināmas grūtības. Katrā ziņā turpmāk visiem, ko noraidīs, ja iemesli būS'tšdi, ka tp izpaušana variētu apdraudēt ASV drošību, izziņu var^s Ilēgt. Gadīlumā, Ja M pēc 3 nedēļu pārsūdzības laika noraidītie nebūs guVuši sekmes, tie vēl varēs pārsūtāt savu lietu DP komisijai Frankfurtē. kāda poļu žurnālista Jautājumu, kāpēc Šī instrukcijas iztulkojuma maiņa vispār bijusi vajadzīga, Mr. Serks atbildēija, ka līdzšinējais iztulkojuma veids atzīts par abs^ir-du. Kā var neuzņemt cilvēkus, kas bijuši spiesti kalpot vācu armijā, ja tai pašā laikā uzņem pašus vācie-šu.,, kas kalpojuši tai' pašā armijā. DP'komisijas vicepriekšsēdis bez tam pa^aldroja, ka līdz šim saskaņā ar jaimo likumu uz ASV izceļojuši ļ3 000 DP. Sis skaits nav liels, bet jau mMi:ā izceļojuši 0075, aprīlī pairedzēts izvest 9000, m a i ^ un jūnija pa 10 000, bet pēc tam ik mēnesi pa 18 000, tā kā likumā paredzētais skatts 205 000 varēs Izceļot līdz 1950. g. jūnijsan. Ja kongress uzņemamo,DP skaitu dubultos, tad akcija, protams, turpināsies arī p&: šī termiņa. ^ : Atvieglojums pared2:ēts ari tiem izceļošanas kandidātiem, kas agrākās aptaujis Uzdevuši par sevi nepatiesas z ! ^ . Atzīts, ka daudzos gadījumos DP ziņas vfltojuši, lai sargātu ģimenes Un pašu nākotni Turpmāk atklājums, ka agrāk uzdotas nepatiesas ziņas, nebūs par šķērsli izceļot — sapirrtams, gan t i kai |ad, ja nepatiesās ziņas nebūs uzdofe acīm redzami ļaunprātīgos nolūkos. Attiecīgām personām gan katrā ziņā jākoriģē savi iistelcieni, iekām tie aplipina savas ziņas ar zvērestu pie ASV konsula. Tuvākas ziņas par šo jautājumu būs ietvertas plakātos, ķo driz izdalīs visiem IRO apgabaliem izlikšanai nometnēs (le^as 2. top.) GROMKO PAGAIDĀM KĻUSG Gaidītais Padomju Savienības pārstāvju iižbrukums Atlantika paktam izpalika arī trešdienas un ceturtdienas fUN sēdēs. Gromiko pat ne reizi nerunāja, xm vienīgā sadursme par darba kārtībā uzņemamajiem Jautājumiem bija padomju delegātam Ma-^ ļikam ar Austrālijas uh Bt^īvijas' delegātiem, kas vēlējās saspriest kai^āla Mlnčenti prāvu ^ i c i tw garidznieku vajāšanas aiz dzelzs priekškara. Dažādas zīmes rāda, k a Padomju Savienība laikam nolēmu^ 4i pagaidām zobus nerādīt Rietum^-^ valjstu delegāti Flešing-Mīdovā kopš AtlanllBca pakta parakstīšanas jo-proiām padiatā^nojkaņojij^, Bolīvijas- iesniegumu ;iizņeirttfvM^^ centi un Bulgārijas gari.cj&lekut^iā-jāšanu darba kārtībā. Tās ņ#fot saskaņojams ar UN čharias 2. Jpkitu un.nozīmējdt iejaukšanos'Ūnjgārijas (Beigas 5. Ipp.) ; v \^sdrcļsmīg|ikos vārdus treSdi^ias vaiļ^ā patei(^ prezide^^ Trumens. Runādams kongresa ja^evSēta-jiem locekļiefņ, prezidents pazlņpja: „Ja ASV, pārejās Atlantika pakta signat&rvalatjls vai pasaules mietu apdra^ēs ķfcļs agresors, es nevienu ķridl r ŗ > # ^ ^ tāpat kā ļ94Si. |a<^l, cļo^u rīkojumu nomest a t o m b i m ^ tūdaļ piebilda, ikaiViņSļ cerot un lūdzot Dieivu^ lai iļdu 1 ^ neyajadz$- tUj ip|iir«A;?tm^^-^^^^^l^ pri^^ents pastlsl^a ķor^^aJpcek ļ l e ^ ciķ ^rūti viņam nācās izšķirties 19^. gadā iln^^ cik I e l a p^ 4Banā* bija imjadzīga briesmīga ieroča vēršanai pfePcilvēcL vSia prezidenta T ^ paziņp-jmns runā tik skaidru un nepārpro-lamu^ val<^U;im#^ bri-dinajums ti^m, | ^ Somā^ mas, ka tiefigs^ vates- "fiav iiekāŠu šaubv: ja sarkanā; tirraņlia topiļ^ riskēs, un :mSjp^f^^ pu, vel iek^m demokrMijai?^^ nlze un apbru^p savas anidJi|8 — pār agresoru galvām m nōlīs drausmīgs iatom^^ Kādas tam varētu būt s^kas', jau ījigrl^JiJI^ atombumbas nevar paiteŗgat'i^dz caru celtie mfiH, ^«1^ m Simteņa atklājums — dzelzs |»ifekfikars Ievadot armijas dienu, trešdien A« mīgui vārdus ,teica ar! ministrs als An^erikāņu tautai vajadzētu jau pie laika atmest maldīgo pieņē- ECESpŅA, ŖEVINA UN SUlIļlĀNA APSPRli^ VASINOTONA • - ' 6EIGUSAS - * Skaidri apzinādamies, ka Biel^ļimvācija ir trfiķ^tpSai^ ķēdei I^^klis Atlantika aliansē, E^esons im. Bevins Vašingtona ņeaĀidias un. vls^c^ kopš pirmdienas apspri^ai ar savuairiaināt. Abi ārlietu ijdnism^^^J^^^ opš pirmdienas apspriedās ar savu franku kollegu Sumsitra» sfi^anas piedaloties ari Francijas vēstniekam Vašilii:ton| Bonē ņn |:en^ia Eleja bij. poliOskajam padomniekam Robertam Merfijam.* Tai i ^ laika Rietumvācijas parlamen^ra padome Bonna eenšas saskaņot gālvetto par tiju viedokļus par jamip Ŗietumvācilas satversmi, (ai, beidzoties triju ārlietu ministru apspriedēm Vašingtonā, nekas,vaim nekavēta.Blenun-vāoijas tūlītēju iesaistišanu Atlantika pakta sfbtēi^a; Lai gan |pjQ»riedes kā vienā, tā otra vietā visai sarežģītas, ASV spiecUens USB vj^rējiem partneriem ir tik liels» ka var sagaidīt cbrizus reapiiitātus. Red^ciju slēdzot, BBC ziņo, l&a principiāla vienošanās nakti uz plekt^eiļuiMii^ta. ASV, Anglija un Francija noslēguSas kompromisu. Rietumvācijas problēma patiesi nav vienkārša. Līdz šim bija ļoti Izplatīts uzskats, ka nav iēspejiama triju rietumu okupācijas varu saprašanās, kas katra bija iecer^ūsi c i tādu nākotnes Vāciju. Kopš acdīgās plaisas rašanās ar austrumiem tiklab imgļi kā franči vēlas iespējami drīz Ieadīt neatkarīgu Rietumvācijas v a l - irti. Amerikāņi jau ņo.okupācijas sākuma aizstāvējuši viedokli, ka Vā- (djai jāļauj atdzimt par patstāvīgu demokrātiju. Francija visu laiku baidās no centrālas varas rašanās Vācijā un tās satrņniedska a^lau- Inima, kami, pēc franču ieskatiem, neizbēgami agrāk vai vēlāk sdcotii vācu militārā pārsvara ralanās par 15Yancljas pagurušo vitalitāti. Bez šiem tālākās nātocrtnes jautā- Juii^em domstarpības valda ari par \ixi techni^ām tuvākās nākotnes ]3r6blēmām. Ja Vācijai, tas ir — tās Irim rietumu joslām, dod satversmi, ļa^ kā lai nosaka augst^ās izpildvaras tiesības? Par drīzu miera lī-irumu ar Vāciju Sabiedrotie laikam h^ēl nedomā, jo tas lielā mērā a t o - rigs no attīstības austrumos. Kā lai jnilitārgubemātori paši savā starpā saskaijio viedokļus? Tie nav saskaņojami tik ilgi, kamēr pilnīgas saskaņa par Vācijas nākotni nav V a šingtonā, LcMidonā un Parīzē. Bet tas savukār* nozīmē, ka t'^i arī vienādo pašas militārpārv sistēmas,^ lai vienā joslā nes:>-i<33tu ģenerāļi, kamēr otrā politiku veidos civilisti. Otrs lielais;„bet* ir jautājiuns,"cik ^tentrāli^ lai vāciešiem atļauj iz<» veidot savu satversmi. Francija ir pret katru centrālvaldību Rietiim-vācljai. Anglija tādu prasa. Amerikāņu viedoklis i r kaut kur vidū. Tādas pat problēmas, tikai vēl neiecietīgāka nacionālisma un lokālpatrio-tisma apdvestas, ir Rietumvācijas p(AItiako partiju cīņas. Bonnas par-lanientārā padome spriež jau kopš septembra un nav tikusi ne soli tā lāk, kā tikai vienojusies par nākamas valsts karoga krāsām — melnu, sarkanu un zelta ^ kā vecās monarchi-jas karogam. Tomēr vēl nav varējuši vienoties, kā i ī s krāsas sarindot — šķērsām vāi gareniski un kādā kāriibā. Lielākā partija rietumu joslās^-- sociāldemokrāti izrāda noteiktu pretestību Rietumvācijas /decentralizēšanai. Kristīgie demokrat to prasa. Bavārija vēlas decentralizētu valc^u, pārējās Vācijas provinču valstis to noraida. Sī stīvēšanās lej ūdeni uz Maskavas dzirnavām. Nav noliedzams, ka rietumu joslu milltārpārvaldes, pa daļai taisni tāpēc, ka trīs galvaspilsētas nav saskaņojušas savu dcupā-cijas politiku, pielaidušas dažas politiskas kļūdas, piemēram, piespiedu demontāža uh psīdioloģiski neveiklā Rietumvācijas pierobežu korrekclja f^ar labu Holandei, Beļģijai tm Ļuk? semburgai. Maskava pret šīm kor-lektūrām oficiāli protestējusi, uņ tas kontrolētie Austŗumvācijas raidītā) un prese sacēlusi .īstu Sašutuma vēl ru, kas arī. rietumvāciešieni ir* īst debesmanna. . (Beigas 5. Ipp.) mumu, ka kara gadījumā Savienotās Valsitts varētu mierii^tpalikt otapus Atlantijas okeāna un raidīt pāri Ideņiem vienīgi raķešu šāviņus. Bū- ;u grūti atiitst sabiedrotos Eiropā, ja tie jau sākumā pilnīgi ^ a i d r i z i nātu, ka viņus vispirms okupēs un tikai tad atbrīvos. Uelu ievērība Savienoto Valstu orese veltī ģenerālštāba priekšnieka ģenerāļa Bredlija vāi^em. Ģenerālis deva interviju presei pēc Ij^iša ārlietu ministrijas lūguma deklarēt armijas viedokli sākiarā ar Atlantika pakta parakstīšanu, Bredlljs vispirms analizēja līdzšinējos ām^Bcā-ņu uzskattis, it kā E l r < ^ nebūtu iespējams nosargāt pret komunismu. „Tas ir maldīgi, un šāda stratēģija mums sagādās tikai zaudējumus," pateica ģenerālis. „Vai jūs, kungi, ķfltu ar mieru parakstīt ar mani līgumu, ja zinātu, ka briesmu gadl- Jum& es jūs pametīšu? Ein^as at-j ^ S ^ i a nedrošībai un Ismisumam lu^^ļ^u, k a Maskava ieguvusi vis-iž^ lM Jauiiu divīziju. Ja brīvības aizsargāšanai nebūs kopīgu plānu, mēs nestam gaidīt^ lai Rietumeiropā cīnās kopā ar iņums.*^; . . Informētai aprindas Vašingtonā ^erālštfibā p f i i e k S n i ^ di^arāci- Jai'velt: vislielāko ievērību. Vairāki kongresa locdkU nepārprotami iztei- Cās, ka Eijtt^pa saņems no ASV ne Vien ieročus, un kara materiālus, bet var palauties ari uz ekspedīcijas ar-nUju. 58 ģ. vecais ģenerālis Bredlijs tikai 1947. g. nomainīja Eizenhaueru. Savā' laikā viņš komandēja invāzijas armiiu Āfrikā, bet 1945. g. 1. armiju Serburgā, Pēc Vācijas kapitulācijas ģenerālis Bredlijs piedalījās Potsdamas konferencē. Ņe mazāku ievērību Vašingtona radīja ziņa, ka valsts aizsardzības koordinācijas priekšnieks ģenerālis Eizinhauers sajaucis armijas, aviācijas un jflotes ^tāba vadītāju konfe-reņqi. Nekāda tiivāka informācija nav publicēta. Pēdējās, dienis nolemtas svarīgas pSrmaiņas amerikāņu Pacifika flotē, ziņo AP. 16 lielus iznīcinātājus pārsviedīs np Klusā okeāna ūz Atlantijas okenu. ASV militārās aprindās vaida pārliecība, ka stratēģiskais smagumcentrs tagad atrodas Atlantika telpā. Iznīcinātāju skaits At-lantilas c^^anā palielināts uz 117, bet Klusajā dceanā paliek 53. Pēc informācijas no lSwandželo8as, Atlantika telpā amerikāņiem ta^ad ir 409 kara kuģi, bet Pacifikā 285. Kāds ASV ārlietu ministrijas pārstāvis preses sanāksmē paskaidrojis, ka Savienotās Valstis viapār nedomā atbUdēt uz Padomju Savienības protesta notu, kas iesniegta sakarā ar Atlairtika paktu, jo par to jau esot pi^ilkami daudz runāts un rakstīts. An „timcs" prasa uztfemt Vadju U^^ valstu saimē Iespaidīgais Lond(mas „Times'' piekt(|ienas ievadā prasa tūlītēju Rietumvācijas uzņemšanu rietumu valstu saimē. A/Uant&a pakta iecerētā Eiropas atjaun^ana ^ nodiošbiāšana pret uzbrukumiem no padomju bloka neesot iedomājama b©z Vādjas. „Vācija mums tādēļ jāuzņem par pilnti^īgu lo- ^ k l i UN saimē,*' prasa „Times". „Bez tam mums jārespektē Vācijas d e n u ^ t ^ o partiju vadoņi, lilēs tos nedrīkstam iedarīt par milltārgubemātoru pavēļu izpildītājiem, jo vācu tauta i r redzīga un ļptīga. Tās aizvainotās pa-trioti^ ās jūtas un cilvēcīgais pašlepnums nekādu uzspiestu valdību necietīs. Šādus okupācijas pavēļu izpildītājus aizskalos pirmais nacionālisma,'neokomūflisma vai naciboļševisma vilnis, kas varētu ni3^t no Austŗumvācijas." \ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-04-09-01