Bavarijas Latviesu vestnesis, January 14, 1950

              komandē
virs-saslimis
Vi iķaf
to. 91 čži-būtas
4 I H - IM
tti par
i i
;--.Yi
PPM.
'Vi.-
" ap-
Iii n^
totritevāci jasr po-
^ igtifead ofidS-
-ilu ieradās
datna. Izrādījās,
savas pir-šķira
pa-ā
un pēc
atkal ap-tik
Musu,
Iftrmā sie-
Ujsturās pie
i bija ļoti
, | i | ! 8 ^ ka vir
lu apst^-
ids pārstei-
JšiiBvai ar rak-ļor
viņu negrib
nokārtots.
n
i i '
p
Iii'
sāp'
LATVI
tatvian Neizper
PttbUahed under E}>M (Hvfl
AiCairs DlvtBlon žplsatto
Humber UNDP uf^bUibttŗ
ifid Editorr V a l ^ Lam-bargs.
ESUngen/NJ^elte Str.
CMJ. Prlnter: tpeu^ &
mmer. Xudwlg8bi Kdrner-itr.
16.PubU8hied|?we^.
drculal
mmKS NEVVSPAPER
Nr. 4 ($49) \
Sestdien, 1950. s* 14L Janv.
tBūMk Mdtfoit 00 teitmenli
Iidevēit: Utvieltt Centrill Ko
mtteSa, Oalvenati r«d«lLtor«s V
timb^Si; gtavenl itdsktora
vietnieki: M. CuUtlB. Beda-toH;
k Botttelns. ft. Igilt*
lAlnderaergs, Ralstert U
S^^ra. ned«keljas adreie:
EssUngra/Nn Brelts 8tr. I-S.
. tslefontlim
m
latv II Fdzte Fonda uzsaukums
Kad ļ
Is k
mūsu dārgajai
*ti Vēlās pāri ne-s,
pārvērzdams
tm mājas, postī­dams
i^orf ^ v a s , un Dieva
svētīto ļat# zemi atkal mina
verādbu;»* iebrucējs, lat-vieSi,
ķvēj^zemes mīlestī­bas
m u d i ^ nacionālās'
lielaimes^dēti, cēlas cīņai.
Slavas I varonības pilnas
vēstures Aišes tad''rakstīja
latviešu w^rs pie savas ze­mes
roWp» I^tgales ezeru
ļarastos, wmes pakalnos, Zem-rgailes
l(4^mos un beidzot
;os.
Bet hei^^ karavīrs * tanīs
drumajāsf^ cēlās pret var^
cēlās visa latvieši!
tauta unfevarēdama nesamē-r
l g o i ^ ^ u lauzt, izteica ap-āko
protestu, atstā­ju
un beidzot pat^
su mīļoto zemi.
zemē un aiz tās ro-ii$
Xtās, cī^īt^u kapu
aitnes, bāriņi, inva-ā
trimdinieku saime
len liecinieļd šai ne-jot
savu
Visā
bežām
kopiņas
lidl un
te vēl
pied:dv(
4
sīvajai un tk'aģiskajai
an vēl tagad nav ga­lā
» Kāad, ērkfiķaināg' trimdas
gaitaakot, latvju vīri, sievas
ua mafoērnl,. sirmi yectēvi^
; voļļ^ļas, iemkdpji un pilsē-
' ' ' ļeki, zinātnieki un kul-
>inleki ar mātes Liat-lu
didli sirdīs un kairo- ziedoto līdzdcļu pārvešanas
a'lal^līnītos'n^r ^ Vāciju un, šķiet, šī
^4
[v|>as, pj^ tautai no-esību
atgūž^u, tipat
NSfkigam iCnītājl'par
J ļ * Tlļftifls^ cinītāļil pulku iz­lieta
drīzumā izkārtosies labvē­ļi
līgi. Ar to būs dota iespēja pa-
; rādīt savu atsaucību^ mūsu grūt-
^ dienu aprūpe visiem tautiešiem,
ķvit ti$ ari atrastos.
pie visiem I tautiešiem,
nedrl
u»u vwuuaju^v*mu j plašajā pāsaulē ar sirsnīgu ai-
' ^ ' m ' ^ S l^i^nuf ziedei i e s i S T i ^ ž ā.
apsurt un paguri, ^i^^^^^ grūtdieņu atbalstam
sm
likti
vairs
svm zemju lielceļu
am liktenim atstāt ne­līdz
šim mūsu tais**
uzticīgi līdzi gājis, bet
du nastas nospiests vai
elabvēlīlbas piemeklētsr
ļ/pats sev cĢļu lauzt.
visu mūsu, karstākā
Vē^eSM un dzlļpkā sirds izjūta
ibdieni , — būt un palikt lat­vieši^
kas ne tikai kaist un
iļieg pa lavas tautas sūro likteni
uņ dz! līdzi viņas lielajām
t8p5m,k katrā laikā at-
S^Udfel ret savu tautieti un
li<i«to!|u, tādā veidā stipri-not
cefu uzvarai tm stiprinot
cerība Īsiem redzēt. atbrīvoto
Latviju!
Kur i latvietis šodien uz lai­ku
,iic«itu» lai cik labi viņam
viņš nedrtot aiz-.
^Mtst sti dzimtefii Laļviiu, vi­ltais
kalts lejas, sliacitas ar
varoņu ķinīm uii līdumnieku
sviedrieļ Tāp^t viņš' nedrīkst
alzrairstiavu tautieti svešumā,
ar kuŗ:uļo saista nesaraujamas
tāutlbai^^ kopēja likteņa saites.
Tagad Jarba spējīgos izvieto
dzīvei tais svešās zemēs. Dar­bam
nettmērotos tomēr atstāj
.]Vādjā, jdlikumi ir bargi un rī­kojumi
Bbži cietsirdīgi.
Kūr lalpaiiek pēc IRO aprū­pes
izbeiianas mūsu sirmgalvji,
kara ihviidi,- ^Imie, aizvesjo
m krituS^ ģimenes?
Vaļ mēi tos varam un drīk-stamirbe^
ļbbalsta pamest savam
Hkttoim! i
Mēs trikdā esam saņēmuši
kristīgo l|itu palīdzību. Tas
mums ar ģteicibu jāatzīst^ Sis
tautas un lalstis mnsvi serdie^
ņiem grib ļaļēji 'palīdzēt^ arī uz
priekšu, betžviņas prasa, ko mēs
paši gribani darīt šinī lietā.
Tāpēc kakm latvietim, kas
Vācija, 160.,g. janvāri.
LAĪVIESU PASPAUDZIBAI FONDA VALDĒ
Prāvests JĀNIS OZOLS; Mā ājs ANTONS AB^^UĶS.
valdes priekšsēdis \^des priekšsēža vietnieks
HARALDS KLAHKS, l i^^^vļf ^ ^ ^ T W
LCK priekžsēdis un LP? l^CK locekUs un LPF
valdes loceklis ļ mantzinis
Mācītājs VERNERS piTKUS
LPF valdes loklis •
.LPP valdes Sēdeklis: (2la)Augustdori)ei Be^iold' I^ttenlager.
• ^Ziedojumi jāadresē LPF mantzinim JļNiedram, (21a) Augustdorf
bei Detmold, Lettenlager, B l 9-7.
trimdā.
Sirsnīgi aicinām:
1) Strādājošie tautieji Vācijā,
esiet atsaucīgi un ziedojiet
LPF. Ar gandarījumu pie­minam
Jūsu līdzšinējo lielo
. atsaucību LPF un citām
trimdas vajadzībām, bet
ceram, ka Jūsu , atsaucfl)a
neapsīks arī uz priekšu.
2) Nometnes Vācijā, kas tiek
likvidētas, — nelikvidējiet
savas mantas steigas spiesti,
nelietderīgi, bet tās kopā ar
bi5vrem līdzekļiem nodo­diet
LPF grūtdieņu aprū­pei.
3) Tautieši ārpus Vācijas, kam
liktenis bijis labvēlīgs iz­ceļot
un atrast darbu, ne­aizmirstiet,
ka Vācijā pali­kuši
daudzi no tiem, kas
ar savu uzupurēšanos jums
.šo iespēju sagādājiļ, kas
kādreiz ar jums kopā cjnl-jās,
bet šodien ir bezpalī­dzīgi
un padoti atsaucīgu
ļaužu labvēlībai. Ziedojiet
LPF, tādējādi parādot ne­saraujamu
kopību ar savu
cietēju tautu.
4) Latviešu organizācijas, ār­pus
Vācijas, organizējiet
ziedojumu vākšanu LP^
pār labu. Ziedojumus nau­dā
var sākt vākt tūliņ, tos
pagaidām uzglabājot orga­nizāciju
kasēs vai kontos,
kamēr LCK ,dos norādīju­mus
par līdzekļu pārsūtīša­nu
vz Vāciju. Ziedojumus
mantās varat vākt un pār­sūtīt
mums tūliņ.
au iepriekš garā spiežot roku
k^am atsaucīgam tautietim,
LP valde izsauca visiem līdzSi-niem
un nākošiem ziedotājiem
siL latvisku paldies.
4
Jaunās parlamenta
I*"
spēj strādāt, kurā pasaules* ma­lā
arī viņš atrastos, ir jāpierādaii
ka viņš ir vēl tas pats cmitājs
un brālis, kas neatstāj savu cī­ņas,
biedru savam liktenim, kas
mīl savu tautu un dzimteni sa­vos
tautiešos, savos tautas sēr­dieņos*
.
Ļoti iespējams, ka, IRO dar­bībai
izbeidzoties, par atseviš­ķām
gr.upām (Meciem,- invali­diem,
tuberkuloziem) tiks. gādāts,
bet > kas gādās, kādā veidā un
cik lielā mērā, mums nav zi­nāms,
un pārāk lielas cerības uz
to nevaram likt Jau tagad vē­rojam,
ka tā sauktām vecu cil­vēku
nonļetnēm latviska laik­raksta,
grāmatas, jā — pat past- ^
markas iegādei jāiet palīgā no.
āiipuses, nemaz nerunājot par
speciālo medikamentu, pnotēžū
vai papildus uztura sagādi.
Sevišķi grūtā stāvoklī fāu ta­gad
ir nonākuši izskrīnētie tau­tieši,
kurieni piespiedu kārtā jār
iekļaujas vācu saimniecībā. Ņe­mot
vērā, ka Vācijas rietumos
mīt miljoni vācu bēgļu un dar­ba
atrašana grūta pat pašiem
vāciešiem, cittautieši pakļauti
bezdarbam un sipiesti mitināties
visneapskaužamākos apstākļos.
Sais ^menēs bieži ir mazi bēr­ni,
ar trimdas gaitās iedragātu
veselību, un šo ģimeņu stāvok­lis
ir izmisumai pilns.
I Latviešu Centrālā Komiteja
'jau ir sākusi kārtot ārzemēs sa«
acu partijas uzvāra
ASV ārlietu ministrija
VaSbigtona (E). — BPC ziņo, ka
par ASV ārlietu ministrijas plāno­šanas
daļas vadītāju Džord^ Kene-
'na vietā iecelts Sauķ l^iice. Šveices
laikraksta Dle Tat Vašingtonas ko-res|)
ondents šo Iecelšanu nosauc par
„vācu partljiig Aiziraru Savienoto val­stu
ārlietu ministrijā". Nicem esot
vācu izcelšanēSi itm viņš, tāpat kā
Džems Forestals, ģeni Drepers un
ģen. Kleijs pint^ iestāšianās« valdī­bas
dienestā bija Ņujbrkas bsmJcas
Ŗead ,& Co dienēs. Savā laikā šo
banku uzskatīja ^ar ass valstu gal­veno
finanču aģentu.
28. februāri
KA KONSERVATĪVIE, T A STRĀDNIEKI
CER ŠOREIZ UZVARĒT
druiļ^is Londona/Anļļu tauta'bez
Londān» (B). «-,1Mdie& StlUa valdība puiļM^ U^tttUai
Jauno pariamenta vilēšaan tenniņu. Tii notiks U. lebmirl. Lai | «t
parliments ofkttU tii» atblita 1 f^brairi, tai fa«i divi dieata|i Jatf
prakOsU bddiia paat&vii Viaas S Uelii partijaa — atiMnieki, kanaaiHU
«Ivfo un Ubeiili ^ dmdiainiviatavojaa vlMaaii dņai» inqral Mto A i ļ ^
vai Etlijs varēs saitidlt savu otm kabinetu vai VInstons 0«rfili'siv«
trelo.
Stridni^ valdības lēi^iuns vēlēiaaas inlndiait ^ n 21 MbfvM
angln sabiedrība pSrstcldsia.> Lai gan infomētis ai^dis Jau tbm
divi nedēlānt par leoHMamo v ē i ^ n tdiniņa minCJa IdM^^
nS r^SJfis ar va«bu«ni vRUt pavasari, kad UbSU laika; i^ptttļl
solīta lielttos paalkpins vēlēSaila
Jauni padomju
uzbrukiiini Somijai
mam
izsali uzticību
Heii^ki (F). — Sa^Iiējums So­mijā,
kas sāldis ar Padonn savie­nības
'notu, kurā bija piepmitš iz«
dot 300 kara noziedznieku «ivirpina
pieaugt Pēc dažu dienu klusuma
perioda padomju oficiālā ziņu aģen­tūra
TASS publicējusi asu pa­skaidrojumu,
ka t^ēc sonhi progre­sīvās
tautas daļas domām" Fager-holma
valdība piekop] t&du politiku,
kas „var ievirzīt Somiju ļoti nelab­vēlīgā
stāvokli", So polit&u atbal­stot
arī tagadējais valsts prezidents
Pāsikivi, ķi^ p e l ^ g i atbildīgs par
prezldenii'/Wēši^^ mk^UmSri
vēloties radīt neuzticību pret Radom-ju
savienību. No savas pusen T^lļS
atbalsta agrākā ministru prezidenta^
komunista Pekalas ks^ŗididātūrū.
Polltiskaļiem ) novērotājiem šie
TASSa uzbrukimii nenāk negaidīti
Maskava skaidri apzinās, ka komu­nisti
valsts prezidenta vēlēštoUis cie­tis
neveiksmi un ka biedram Pokā­lam
nav nekādu izredžu kļūt par
pirmo valsts pilscmL Tāpēc Padomju
savienība izmanto visu, lai somus
ietekmētu. Liekas tomēr, ka arī šis
Kremļa mēģinājums beigsies ar ne­veiksmi.
Somi līdz šim bijuši nelo­kāmi
im iebaidīt tos arī Padomju
savienībai nav izdevies. Par to lie-cina
kaut vai trešdienas balsošana
Somijas parlamentā, kas Fagerholma
valdībai atkārtoti izteica savunztl-clbu.
Paniat6joties uz Maskavas iemieg-,
to notu, Somijas policija apcietinā­jusi
vairākas pieprasītās, personas.
Bet pēc nopratināšanas tās atkal at­brīvotas.
Divas sievietes, kas baidī­jās,
ka viņas varētu izdot Padomju
savienībai, izdarījušas pašnāvIbiL
Igauņu trimdas prese ziņo, ka daudzi
pieprasītie, aizbēguši m Zviedriju.
Zviedru iestādes viņiem espt garan­tējušas
aizsardzības tiesības. Igauņu
laikraksti piebilst, ka «pieprasītie
kara noziedznieki" esot galvenokārt
Hetuvieši/'
Šķelšanās ari japāņu
komunistu pi^rtijā
Ņujorka (E). — Amerikas Balss
ziņ(^, ka šķelšanās notikusi arī ja­pāņu
komunismu partijā. Pagājušā
nedēlā kominforma oficiālais orgāns,
ko iespiež Bukarestē, publicējis ļoti
asļi rakstu pret japāņu komunistu
partijas vadītājiem, nosaucot viņus
par titolstiem un strādnieku lietas
nodevējiem Uzbrukumi vērsti gal­venokārt
pret partijas ģenerālsekre­tāru
Nofeaku'un parlamenta locekli
Nakaniši. Japāņu komunistu parti­jas
centrālā komiteja, pamatojoties
uz šiem kominforma uzbrukumiem,
jau izslēgusi Nakaniši." Viņš tomēr
paziņojis, ka savu deputāta mandātu
nenoliks. Nosaka, kam kominforma
orgāns pārmet arī sadarbību ar ame­rikāņu
okupantiem, pilsoņu kara
laikā cīnījās komunistu rindās Ķīnā.
Kā krize japāņu komunistu partijā
ir nopietna, ziņo BBC, liecina tas
apstāklis, ka pirmdien centrālkomi­teja
visu dienu nepārtraukti sprieda
par līdzekļiem un metodēm, kas
būtu pielietojamas turpmākajā dar­bībā.
Vai ASV tomēr sūtis
vēstnieku uz Madridi
Taiingtcma (D). — Kāds amerUcā-ņu
ārlietu miniitrijaft pārstāvis treš^
dien ia(teicās, ka Savienotās valstis
gatavojas izbeigt jboikotu pretSpfi-niju.
Ja Apvitooto nāciju dalībnieku
lielākais ickaits nolemtu atjaunot
diplomātiskās attidcsmes ar Franko,
ari Slavieņptās vaMš būtu ar mieru
nosūkt savu vēstnieku UB MadridL
AP, at$auc(Hies uz labi intom^ltām
aprindām, ziņo, ka ārlietu miniitrs
Ečesons esot izšķīries atbalstīt lero-
.sinfijumu Apvienotajās nācijās iz­beigt
diplomātisko boikotu pret
Spāniju. Udz šim, kā dniķns, ASV
atturējās; kad par šādu priekšlikumu
notika balsošanas. Vašingtonā valdļi
"i mmm
ku atbalstu. Sid ztņS amerikāņu
viedoUisi paliUot nemainīgs. Arf
Londohas oetīnrtdienas prese ri^csta,
kāpēc gaa nevarētu atzīt Spāniju, ja
atdta sarkanā Ķīna.
Kopš angļu mārciņas devalvficUai
pagājušajā vasarā visa pasiult 4gr
nepacietību .gaidīja, kad tfrl^dni
valdība notdlu jauno ^ēKteau t4M>*:
miņu Anglijas, parlamentā.' PiruH
pēckara vēlēšanas 1945. gadi devi
pārsteidzēju uzvaru strādni^ piP"
tijai, kas pirmo reizi lielbtttbsijat
vēstu]$ nāca i^e varas, Pagājtmjoa
5 gados tad ari notika lieltt^b ^
vērtības britu saimniedskaji uņ; s^
dālajā s^ctOrl Šodien vil it p ^
agri vērtēt, dksvētlga vailznīd^^H
.bijusi ļ^ristu poUtika vec«M ^ t »
impērijaL Skaidrs tomer^vfiM, k i:
zināmus panākumus un poptdiritttl
daudz peltā W paļātā EtUja vaU^
guvusL Tādēļ ari šķiet, ka jmMfi
vēlSanu cīņā stridni^em k i ^
Uelākfis izredi^ uzvarēt tai gaii*
angļu lielie zemas Ipašnt^ rQ)p«
mā un k^tāls noteikti tr pn*
Stēlorda K r ^ m Moi1«dna loall*
iizficijas politiku m viiis tlm»^
bas nadonfilizācau, ${'
mmaā
ka fWdW^
iteis ar pusUds d n ^ vaMtku»^
mu ari pēc 28. fri)ru^ # '
Lond<ma pašreiz jau ir iH^^tičivfiB^'
šanu drudid. Presē un saUetobl
«(Turpinājums 10, Ipp.).'
„gala vārda** komisiļas da^
vietēļos emi^rāciļas centros
Oronā pagaidām palikuši tikai di-^:
vl inspektori, kas pabeigs to izca]o«
tāju pārbaudi, kas vēl nav pirbau-«
dm emigrācijas centros. Turpmāk
Grona kļūs tikai par kuģu gaidītajā
nometni un n^fidas pārbaudes iur
vairs nenotiks.
JtHirāŗa sākumā notikušas pā>:
midņas emigrantu pēdējo pārbaužu
kārtībā, ko katrs izceļotājs, bez šau­bām,
uzņem ar prieku un zināmu
atvieglinājumu, N Galīgo lēmumu, ko
līdz šim pieņēma imigrācijas un na­turalizācijas
komisijas ierēdņi (Inv-migration
and Naturalization Ser­vice)
Gronā, tagad izdara emigrāci­jas
centros uz vietas. Tā, piemē­ram,
Ludvigsburgā ieradušies divl(
šis komisijas inspektori, Augsburgā
1 im Miiichenē 2—3. Tāpat imigrā­cijas
un naturalizācijas ierēdņi dar­bosies
ari Sveinfurtē, Bucbachā un
Haštatē. Bez tam īpaša komisija ~
2 inspektori un sekretārs — vaja­dzības
gadījumos iz£>rauks uz vie­tām;
lai palīdzētu izšķirt Uetas, ko
inspektori emigrācijas centros nav
varējuši izlemt Tādos gadījumos
jautājumu izšķir komisija ar vien­balsīgu
lēmumu. Emigrants, kura
jautājumu apspriež komisija, var no
savas puses vest līdzi lieciniekus un
iesniegt rakstveida pierādUijumus.
Viņš var aicināt palīgā arī advokātu,
kas tādā gadījumā uzstājas viņa
vietā. Advokāta, atlīdzība jāsedz
pašam emigrantam.
Ja komisija izlemj jautājumu^ne-gatlvi,
cietušais var iesniegt pārsū-d:^
u Vašingtonā, pievienojot jau­nus
rakstveida pierādījumu mate­riālus.
Atbilde no Vašingtonas pa­rasti
pienāk tikai pēc 3 mēnešiem
Ja ari tā ir negatīva, tad paliek pā­ri
vēl pēdējā iespēja pārsūdzēt lietu
Vašingtonas visaugstākajā instancē,
kuras lēmums galīgs. Pa izmeklē­šanas
laiku vīzas termiņš nenotek,
bet tas pagarinās automātiski. Ari
galīgais Vašingtonas lēmums neat­ņem
IRO statusu, bet atstāj iespēju
ar IRO atbalstu izceļot uz kādu ci­tu
zemi.
Ja inspektors emigrācijas centrā
nevar viens pats izšķirt kāda emi-'
granta derigumu izceļošanai, tad
pārbaudāmam pašļam jāpainteresējas
par šaubu cēloņiem un. jau laikus
jāsagādā attaisnojoši materiāli un
liecinieki, lai, ierodoties komisijai,
varētu lietu nekavējoties izlemt
Tiuitiens pieprasa
steidz^u DP Hlcgma
pieņemšanu
4. jan^^ŗa vēstījumā kongre­sam
prezidents Trūmens p ļ ā ­vējās
ari pie DP problēmas^
starp citu sacīdams: ,;MŪ4U
demokrātiskie ideāli un mūsii.
pašu intereses prasa, lai mēs^
izpildītu savu daļu pajumtes
sagādāšanā kara un tirannijaS
^nelaimīgajiem upuriem. To
darot, mēs palielināsim savas
demokrātijas spēkus ār tām
zināšanām un spējām, ko sl^J
sevī šie jaunie t^Iri un sievas.
Es noteikti pieprasu, lai kong­ress
apstiprina likumprojektu
par līdzšinējā DP likuma pa­plašināšanu
un papildināšanu
un novērš tajā diskriminējo­šos
punktus."
Prezidents Trūmens ar šiem
vārdiem skaidri uzsvēris DP
lomu demokrātisko ideju pa­dziļināšanā
amerikāņu tautas
masās, kur trūkst vēl "tās pie­redzes,
ko rada'tieša saskarsme
ar komunismu. Pārvietoto'
personu zināšanu un spēju uz­svēršana
savukārt vērsta pret
pārmetumiem, kas radušies
sakarā ar to, ka no dlv^iem,
kas tikko atbraukuši no E l i ^
pas svešos Amerikas apstāk­ļos,
prasa jau pašā sākumā pil­nīgu
iekļaušanos jaunajos
darba apstākļos un paņēmie­nos.
• i
i
< i
• L i
• i
1. t-i
• -* •