Bavarijas Latviesu vestnesis, July 15, 1950

              m
L A T V I J A
Sestdien, 195a g. 15. jūliji
V'-ā"'-'.V'-
i
1
i ' lv,'
i
li
, - '.
i ii
Marfiiia Ziveria
MEHBEKAS LAT\id[ESU TEĀTRA INSCEINSJŪMS
mkHa fr ivitld — t u a Ir vt^na no
tlaritKajim mikslas d«fiiili!i|iin. laspē-
Jaa^ ka podenuklot laikot, vlOia virti*
Mtt Vinrirtiloittef, nv^ artļ B de-fiBlei)
iu Bet j f e i vifii Javao, kiis mk
voei ^etit ttli esam attuffl, kamēr
ttfli faffft oepiiliediia. Belas Bartoka»
Bivla ntodemSta tm Paklo Wkm darki
m n a n l e i aiuft on aels, kamir pieefam
j^iadiSi. Vn KJerkeforda ledi^^a aa
fiariti iladoa l^pUncia ek^a^ļlillsiiia
Itkn^RJā ttpkt Mimu Uekas dlvJītnl, ka
iMI iieiir» laiki» ^ 1 ^ wēM l^it tai-dittk
d l v i k a fara renesanse, tas kā ak*
t a l l M i t i i nepfrspfto sasnlefiUlna no»
tti^ M t e ^ k i l eUvēka aktolllto bH-vtta,
kl^ iirierokeio •alrs ne mieva, ne
rttaiM JUmadi ttk nelerobeiotn brfvibn,
kt «Ittiki >valM ttga neiilna, ko ar ^
iMikt. «n dilvibm jOdo, aeapUnlfo
ibivlfiĻ kaa valn nālpo kidan tflUbii
f i i d i i kft idenkifil Ir. lesHiaiBf, ka
Itdf atidņs ietvaros eUvēkam torpmik
mOM'^^niMit^ ttfU. I»fa, bet
ijMĻķ^io^ l»tastrof i s dran-^
iSiintelal dalal nlntlci» |a«ii lai al-iMte
iKvIles kottservitlvlsmi» paliekot
M | M J ^ m t ^ Ifts kritt-dm
okmi, kit Jipifpeld, Hlļiligalef-atttekflnei
pret DIevn, mtilbii nn visv*
90, i n , aclinre^teot, negribMams paUkt
Dr. toda sabledfbt^ vlpi iitk neliu*
ran Taldeniinin pacelt p i d ^ vfna^ gli-
Bl ptrmi nāves u lavk bri|a -> cilvēka
veseilbn« kas ddvoc pie mlliottleai gada
nn bOi patiesi bifvs aa lalntfgs. Jo, at-telkailea
no iHeva, dlvikl attdkilef ari
no ataaa «n iķistijiiies sāks dsivl no
Janna. taUonefltgi a^eka taa liekas vāji
mieHnāJnms Ipail tagad, paklausoties
karelvigfo patitikas ^Into krievu radio­fona
blmnas,
Lnga mrakstlta ar'llellsktt skatsves
pailnila te<tailkn, tajā nav nevienas tuk­las
vietas, nn Jan iāknmi savilkti drā-matlaki
sUgi, fabnlijnniani attīstoties.
^1
ta^prlngft ffte trfikiaaBl. Ta«a liga ia-tkan
pesimlstlikt Tis ^bUā problimatl-ka
«n irkārtigate vielu sablUrāloms ska­tītāja
plcpfilē t i , ka i W tottēr nejātas
bijis aOksb» svētkos, Udilgs notiknnu
Statgarles valsta teitif bija Sartta Inga
Tnte nbne Begrābate, ko p n bm atteicās
safremot, an yUm teātra kritiķis Br.
Kanna par to pleritaija: ^Labl. ka tā, d«
tādi landlm^pie Urides atlUctn doties
paAiiflbā,<« Sādaa paraUiles nedrīkst ap-iaabil
M. ziveria Ingas aoiaBil,ku masa
teātfa Uterātarā Ir Janas, visai Intere­santa
an virttp legavams, l a t r i ibiā
tādi, k u pat liriMes tb*viriijami Imd
liek aadnrtlca ^par** an M»rat** viedok­ļiem
(aa tā Ir laba sbne), no knflem re-eeaaenta
viedoklis nepreteadl ua nemal
digo obJ«ktIvltātt \
Baksma tikai pleOm personām an vie­nā
^ e n ā , Inga ārtjl OKlet plemirota
Mmdas apstikllem, taēa nastāda aktie-irl
«n tik angstas prasības, ka tās veica­mas
vienfgl rutinētam aasambUm. Otr­kārt
ne visur publlkaa caarmirs bBs
tik utņēmlgs, ka, aepalaliot pasi garām,
Hļf J retlitrit visai ieatences aa koaeen-t
f l t i i atilaas, kas nrigāt sprēgā ao Zl-vērta
veiklajiem dImogleBk
Ar visat grfito aīdevamu mērbekleiu
pēdējie miOilkāņl tikutt galā UeUskI, tei­cami
pārvarot art dain «gaisa bedri**» ka«
radailes, autoram pārāk Intensīvi nodo­doties
lugas konstrakcllas problēasām, us
to rikUia atstājot aa visar sasaistītu psi-fhololliko
pavedienu. Pēteris BumpU
meistara Val^eaabra tēU, kai Ir patt at-bUdlgākā
loma lagā, īSastlskl atveidoja
dvēseUskl iaustfta, bet garā lleU cUvēka
pārdsivojumus savam vecumam atbilsto-iā
kārtā, parāadaou tos vairāk kā kon­centrētas
leMķlkas norises, maaāk lan-dams
tām Imauttlei ārējā latelksmē, kas,
Ievērojot priekināves jatoņu, ba<n viņa
tēlam j l e i U r i i vairāk dramatisma. Viņa
p r e t q ^ t i ^ Uaras lomā Helgai Oobri-m
lai lugā bija Iespēja parādīt sevi pla-iāk
un Viq^uslkāk aekā Oda fim. node­vīgā,
daiikā ilevk ua ml}ākā reiiē trak­tēta
kā aervosa, alkatīga būtne, kuras
psfdildEās svārstības j i i ^ atspoguļojas
mimikl, taēu iķlta, ka^dilnātākiL sal-
P«n« iMai iHļ «B aane.
Gardi v n O M a lite.
Vaivari;^ pritna Jauc
Akafi ki ada tm
PirpilBi ar IOB^O kalafliii.
Sirds Jit r^anm un baismo.
Mļi sfinia kāta iDd.
Pērnās ogas dņoa diirkst
Kroplo ķoktt ļlkie sari
Prett syy k i purva gari
PranU mdni rivi mirioil.
Purva puķes tvīkst an mij-
Cilsku rētas, vilku mēlea.
SpSrea skrien ki liesmu strēles
Karsti» dfiņia so|i atU.
Tilami Idit dsegfiisvana.
Arvi» diiļik purvi grimstu.
adiei9io... Bei spēka ļ
Visu i^aeds purva tvans.
Aagiāt 6|ģ. Barņielda Br. «ods; llalla
Basuaae Brja* Apabiā: P^«eris Bļiimi^
HBtbtars Valdemāri, Helga Gkibiiitie
Laura.
l a flartra patiesības, ir par pUiiu ettvē-kaai
» kas ieradis peldēties vannā. 0n a-da
B t a » Vida ir mUiums. Bet galvenais
— H l asprātīgās idejas Uekas kā gran-dlosa
morāUska atbruņošanās taisni liad,
kad konstmktiva daļējo spēku lavāk-iaaa
ua pāri visam tidba kldai 4 i « ^
ķal varai Uekas aeplecieiama vairāk par
v t »,
8ai Biodemo ideju pasaulē iegālti ari
Mārtlai ZIverts ar savu lugu Tvanm kas
jpaiaobtigta Jau rels bija nonākusi Vā­cijā,
pēc tam uivesta Stokholmā, vēlrels
pārstrādāta un nu gaUgā veidā paridUu-ries
us Mtērbekas teātea ce)oJoSii iļtkatu-
?es. Autors pieiet Uetim, a sakot, ao ci­tas
pases — viņi skatās pasaulē jDo sita-aa,
nāves pravieia Br. Toda liedol^a,
kara moaologā resp. dialogā ar Dielstara
Valdmāra aoenknrota lugas idej^ Ciņa
ar B i m atans nonācis iSķIrēJā itadijā.
Citvikl Jau atteikuttei no Bieva, im a -
tanāni tOcal atUek vēl pārspēt To radības
Kunga aeiēUbā. 4o driviba Ir netfēUga,
tt airij cita citu, dsiviba un dsive Ir ne­laime,
atana mUJonu armijas Jan stfv
^ t a v i i austrumos, un pasaules JOrās
peld viņa nāvīgās armādas. AtUek tikai glepttdit, kas piepttdāms: brīnumam Ir
ela vara, taču nāve ir vēl varenāka. Tad
Blevi bai atvarēts. Savu mērķu sasnieg-ianai
atans gluH ataniski isUeto dlvē
ku aklo dilves tieksmi, dāvinādams nāvi
tikai vlmam — meistaram Valdemāram,
kas pēc skaisti pavadīta maia atskārst,
ka drive viņu neUetigi plekrāpuai Bū­dams
pieskāries, a sakot, pēdējlenii prin-dpiesgi
» kuros autoram Jāparāda savu
taka muja.tēloJUBai lautu v » reljefāk
liceltlu lOBUs dalmoniskajam elemen­tam.
Maiga Bamroie Irju lomā aplieci­nāja
savu krietaās ākatavisķās dotību,
kam trimdu gada darbs devis vlspuslgu^^^
W ļ 5 ^ p k o PiriieciaS^
visā larādilAr labām sekmēm debitēja
KjM&i i M S I s svaidīga MI-ma
loadĻ gaa daldamles u dikelju
grBtIbām an nepārvaldītās tedmUku dē|
IsdaUdamles no aasamb|a» taēa %aleg-dāma
impalllva, reisi ari drusku natu­rālu
t»u. Prftstati visām Hm kompttcē-talām,
t l sakot, aptrenc dirēse|a Knaām
Oļģerta Pārlieka asdevUms Br. Toda tē>
lā gan pēc teksta, gan pSe skatuviskā
atveidoJuBia iķlta vlsveseuacals; rienga-balafnākals
aa, slēpdaatt sevi pialu dri-matiikās
istelksmes Iespējas, ari vispa­teicīgākais.
BiāksUnieks iMĪriiecinoli no­demonstrēja
lomu visas attf stibu pakā­pes
no indiferenta garāmgājēja ārsta Uds
tieH ieinteresētajam neiab^am garam.
Par r ^ a bija rilpējies K. Baelde. T u
ir viņa pirmais mēģiiiāJUBU lai vlnienā,
un blakus nenoUedsamām selonēm ne-daudso
personu Iskārtojumā gadījās ari
posmi, kvos traacēja i>auBēJoio tēlott-
Ju besdubiba. Visa usveduma kopējais
miksUnledskais traktējums, kuri kamēr-spēles
nodomi apvienoti ar ekspresīvi at-ralritu
spēles principiem, Ir pala an
sambla k<dlektfvs dubs. B. Bajevska de-koriclju
projektētu nn glesnotu ar
erudīto skatuves ardiltekto veiksmi, ne
lidoņus aspritibi, ne telpu lekirtojumā
nelaudamu neko vairāk vēlēties.
Kopnovērtējumā -> Ieguvums, k u md
lu teātra mākslu padara Ievērojami ba
iitiUra, toba, noskaņoto iirāde un svai
ff^ problēnin bagāta, modema luga, k u
ipttgti atiiķiru no visa UdiUnēJā lajā
mākslu ianrā un pret kuru celtie iebU-dunti
nekādā gadījumā nesatricina tās
pamato kvaUtoti.
P ā v i l i Klāni
KULTŪRAS CHRONIKA
Hamburgu raidītāji nesen sniedsa An
dreja Bgffla Bievs, Tava aeme deg ang|u
un vācu valodā, kā ari autora daiu sa­nētus.
BaidIJnmam sekoja paskaidro­jums,
ka Knrsemes frontē vācu karavīri
B0lla^ taka pāctulkojaii. vjlclīķl, pēc
kam iiiii noraidīta UepiJai.«ai«iiķ.
Kompoiiiito: J&ils' C£n^' ko
Mūsu mākslinieki ceļo
Anglijas dziesmu dienas bija pievi­linājušas
ari dažus retus viesi;is no
citām zemēmi viņu vidū dejotājļu Ai­nu
Jansoni no Spānijas un Ibaleta
māksliniekus A. Kozlovski ar lomdzi
Ņinu Dombrovsku no Zviedrijas.
Avīžniekiem Aina Jansone atzinušies,
ka Spānijā iespējas nodoties savai
mākslai ir visai ierobežotas, jo nav
pastāvīga baleta. Māksliniece dzīvo
Palmā un strādā par valodu i^plotā-ju,
brīvlaikā tomēr cītīgi trenēiiamās
turnejai, kas pared^ta rudeni pa
Anglijas latviešu novietnēm.
Abi viesi no Zviedrijas ii^radās
Londonā kā vienā no pirmajiem
Viēi loih ar liMjiis l i i i
Bletumvādju blbUotēka Mārburgā, ku­rā
atrodami |ott dandīt uiņēmumi ar
ainām no Latvijas, Igauniju un Uetu
*3 vēsturiskie ma^
teriāll, rīko l a lU no «l-ai, jaujam l i -
Jādl ar nosaukumu B u geistige Erbe des
deutscnen Ostens. Tās usdevums parādi
vācu UdsdaUbu aus^mios viņu rietum­nieciskās
kultūru veldcritenā.
Rarls Cukmaljers negaida, kamēr viņu
lūgs un aicinās, bet pats Unis dienās do- S.*'??**» Londonu un. Iespējams,
Ml Ņujorku, lai pārrunātu savu darbu
Velna ģenerāUs, aiepeniku kapteinU un
Barbara Blomberga usvelann turienes
teātios.
Žaks Dalkrozs miris
2eņēvā 1 JūUJā. Sl gadu vecumā miris
profesors Bmns Žaks BaUoois, ritmiskās
audnniianu metodes nodibinātā^ Ar So
pimktian viņu Eiropas ceļojumi Seit
viņi sastapās ar senu skolas biedru
Hariju Plūci, kas darbojas Sadlera
Velsa baletā. Pagājušā rudenī Stok­holmas
karaliskā opera uzaicināja
Kozlovsku par tās baleta skoks va-dSltāju;
šai pavasari viņš jau kļuvis
par ši baleta šefu, l)et kund^te par
asistenti Abi mākslinieki operas uz­devumā
devušies tālāk uz PariiEl
"SSL^*™ vajadilgo pamatu
mūrikāUI iigUtlbal, bet pārsteldst^nspa-nākumus
ritmiku vingrinājumi dod ari
vispārējā audrinālani, Israisot un nostip­rinot
radonāln sukaņn pslcblsko Ierosmju
un ķermenisko kustību starpā, ko Ipafi
atsist skatuves mākslinieki.
Balkrois darbojās vispirms Zeņēvu
konservatorijā, tad savā Institūtf BeUe-ravā
pie Brēidenes nn pēc pirmā pasau
Ies kara — Zeņēvā un Paritē, kur vadīja
savus privātos institūtus,
Latvijā Balkroia centieni kļuva pazīsto
nti simērā agri. SI gadsimto pirmajā des-nUtf
par tiem rakstits paldagoģiju isde-vumos;
ari teātra direktors Ariņi-Duburs
tiem pievērsās. Visspilgtākā Balkrosa me­todes
pārsave Latvijā bija Anna Alma-ne,
darbodamās iajā vlndenā gan skolās
un skolotāju kursos, gan konservitoriji,
bet Ipail savi mūiiku un ritoslku skoUL
S-s
APBIMTAIS
Pirms mani burvis bira.
Man ari mājas bU. ^
Bet scB Jau sives Jūra
To debess malu rij.
Par klaidoni es tapu.
Kam ivcius eeļim mīt
Nn rangos, kur rels kapu
Sev smUtts likaalt
Ar vientulību skarbu
BIan briUbn bU a l ^
It ki ļaunu darbu
Aisvien nn liiik bēgi
Ap pasauli es klīstu
Ki grēcnieki ieslnugts.
Vaira mim notasistu.
Kopi esmu aīdidēta.
LauBi burvis mau pfo kijim
808 aveioa ceļus bur.
Mirt gribu iet us mi^Un,
Bet miju nav Bdrar.
DZELTENAJĀ R A J O NA
• • *
(No noveļu krājuma Ekselences piezīmes)
(C turpinijums)
Lidz āim nananita ložmetējs w>
kādas tiiSka^
jas Jumta «pļāva «uŗp
Ātri Izmainijis sakarsušo
leitnants Rtto deva ua turl«il Kār­tu
Hm l€«tāa gafiHofi. _^ ^ . ^
„TS ir tikai agonija^ v i ^ v ^ 1^
sa. kamēr skaudri lolu strtWa kā
gai5 uibiš, skaidas un putdtjus ^ -
sSdams, simts metru tālāk ļaucfe
pa satrādēJuSien šindeļiem, te
viņi bija paUkuSi astiMji, bMņos
tris, un lejā, paģirainā k<»nandanta
vadīti, gadījās kādi piecpadsmit vai
drusku vairāk Hdz neparātam sa­traukti
un pārbijušies tētiņi
^jtotaļa par! daudz nevienāda/*
Rūts saknieba lūpas, „kādu laiciņu
vēlies, un m Nežēlīga reāUtāte
nostājās acu pdriekšā. Nolādēts, dk
žēl gan var bi|t tādas ddvesi"
Sejā lēca ķiej[elu drumslias.
„Nesapņo!" blakus liedzās T ^ -
gals. Leitnanbi parāvās sāņus. Par
palodzi brāzās lodes. Ar vieglu,
mīkstu tPCtoni tās iz^da pret sie-nu
viņu aizmugurē.
^Sprāgstošās." seržants nikni
šauteni „Blan ir sieva un trīs bēm^
ni So būdu saārdīt nav mākdi,
Es iešu
Kaprālis bija izlekis vairākung
dbmas — viru bariņiem izskrēja pia»
ki^toša ņurdoņa. JSkaidrs, Vitek
ko gan citu! £s ari," vairāid pia4
balsoja.
Velti kapteinis centās piedot n
viem vārdiem pārliecinātāju smīL
kad viņi, par tik nedzirdētu MIIRIK
nibu tikko valdīdamies, sauca:
„Neninā^ muļķības, viri! Mtatti
jāiztur tfimi pusstunda, UtfUg
trisceturtdaļas! Tad 1^ klāt
figL Klausaities! Kas. palidc &
tam dzelzskrusts tikpat k i nUL l i
^voju Jums par tor
„KiŅpteiņa kungs, atļauja td^«
kāds kareivis, radists, ma:diet « M .
damiea iorunājāa, «radiogranaņ «g
nodevu sešos un trijās minOtii llpi
Varšavas līdz mums braw! apmlnni
divi stundas — tas ir, Ja v ^ tflOI
dodas ceļi un ja pieņm, ka miil
nav imikotas lamatas. Tā tīd i(
astoņiem tas būtu.**
nTad mēs Jau būto krMnt M I
is-| dzisuši,'' kmeta Vaigaļa no maiL
grūdi. „Vāksimies dturl" Ljaiļku^ dūi«^ ^^f^^^flLļ?^
,jlēr atcirta; Rūts. .3avfic ^» taēu dart)oJaa bag
nātas. man šķi^ viņi nāks triecie- « M t a ^ ,
nā." Spridzekļiem r<*ā8, sienai pie-1 ,JfOlā«tai8r « k im dusmām ! » •
plakuši, abi gaidīja. Uguns tiešām brāžot, ierēcās kom^lants. „MIIP
aprāvās. sināt? V » ta0i4r Se tev!** vini
ari k i apdivlttiiu «umiUstu, Uds »m
bija nosuais no redses aploka. Tagad i i*
ridis, ka dris pēc IeraSanis Kanadi,
Vankuviri, kur komponists darbojis par
klavieru skaņotfju, viņam kida stiga
trBkdama tik virigl Ievainojusi ad, ka
draudējis pUnIgs aklums. BiiksUnieks to-mir
tagad tUttil atveseļojies, ka var tur-plnit
darba. Korespondences celi mico-tles,
vliMt ieguvis diplomēta klavieru ska-potija
un tedmiķa tiesību un, k i pats
raktta, pirmo praksi guvis us paSa in­strumenta,
i|u gan esot plBdos cietis un
maksijls tikai 2S dcdarus, tomir bijis sa*
vedams k i r ^ i .
Baleta mikslinieks H. Placis kopi ar
iadlera Velsa baleta trupu septembra sā­kumi
dosies i i r i iu turnejā pa ASV un
Kanādu.
BVF grāmatnīca AngUJi ussikusi sa­runu
ar vairikām skaņu plaiu firmām,
kuru ricibā ir agrāk latviski ieskaņoto
mOriku darbu negaUvi. Jau panākta
vlenc^Umis ar His Muters Voice firmu,
k u pēc Latviju laiki ieskaņotiem ne-gaUviem
ligatavos Jaunu latvieSu skaņ^
pUttes. Firmu ricibi ir 5S šādi negattvi.
BBC raidītāja skaņu plaSu bibUotēkā at­rodamu
visu Latvijas brivibu laikā ie­skaņotās
latvIdEu skaņu plates.
Turpinoties. Tatjanu Vestenes nn EUL
Leičevska turnejai pa AngUJu, abi māk­slinieki
usstājuiies Kempston-Hardvikā.
Teodors Beltera iinis dienās Skansenā,
Zviedrijā, diriģē turienes koncertnama
,JCo es teicu?" aizsmads izdvesa ©^^Jjie^aiBtoi, im ^ I g i ki
leitnants. „Tagad uzmanies..." ni , ^ t t J a j i t a gM p ^ ^
Taču ārā vi8$ bija kluss, bija un pnajā acumirkU noklaudaDi VMm
palika. Rūts piesard^ P<^^^»MH*^'5^*.?!5J^.?2^^
laukā. No mājeles stūra, kas a t « . «Ja,^^ tuvft stivoiate kirdvii lai*
dās pretim komandantūrai, izbīdījās bija paaitia m iufhi komandūi»
gara kārts ar karoga veidā P^sttP- P J ^ ^ ^ ^ _ . .
rtaātu palaga gabalu. ^^?f^ • J ^^
Bez pavēles R ā j a šaut ari Si?lT^^ komandantūras apakiēji atāva.
BAājeles priekšā iznāca sWds v t e ^ ^ ^ P g c tuvākās «aailnpli^
haki krāsas tērļ?ā, baltu cepuri gal-vā.
Rokas tam b U a t u S f a 8 . I e 8 a r - S ^ Kņadu pāriķiļi
kanās rīta saulc« apttirtaSa taa no-teiktiem
soļiem tuvojāakomandan.^ ^ ^
^ s poļu tonijw^^
tālskatī Macodamie^
l^teigts, novUka, ,Jle taēu i r n a - L, 3^ n i k m ^ ^ S y «
i^Uķti 5 r t a # ļ ^ ^ Saeellania;.f - nejauki W i
to ;mram zinātf ^ « t * ^ tam cwi/pieri. %
nājuši — n ^ n e « ^ I s ^ ) ^ cetlanisl USk. aiidiē VSI^NS
vismaz simts neredzamu atobruļia»» aflTval vBu. £ 1 5 ^
priekšā, ar kameru pie acs, l^dgala Idtodla... Ak^ ēidM
izliecās pa logu. idaudz vaļīga nret Šiem bttidaa M#
„Sī3 Ueliskās bUditea," mierigl, it gtem i r t t j u k ^ u ^ ^
^Vim& pridcšbrokastu d i M ^
sākuma Hdz beigām. LCļdzu — po- bet ari dažu laba pūla terod. ol
}u patriotu N vienības viranitenāk kas nd>ija to Indarijuii no maitti
ar ultimātu kāda ielenkta vācu gu^ i vjenaldzlģi ndūkoJĀ, bet tida, t i i
nizona atliekām... Kas par le^dla-ļatklāti par ^dou frfttātpt, BJĻ ttiļ
mojumu, kas par fonu, vedtl Tie^ i nebija neviena.
jāraud, ka šie skati nekad n^io- ^anda..!" n l ^ nidnijumi nl
kļūs uz ekrāna..." Upriiga no kapteiņa mulei.
,Jiaikam gan nenokļūs," atteicaIfojos kaktiņos bija uzradītās pūtai
leitnants, norausdams no ceļgaliem I ^Salašņu banda! 1 ^ Ejiet! La(
gridas netīrumus. ,3et iesim lejā! Jums novelk nagus... lupatas!^
To vīru man ziņkāro dzirdēt" Grabēdama pret gridu ataitās nuN
„Un man fon Korbu ne mazāk," šīnpistole. Vēlreiz zvērojošu rin^
ironiski piebilda Vaigals. „£jam!" tuvākajiem uzmetis, komandants apA
Gaitai, savu ļaužu vidū stāvē- ^ aizzvārojās ui itv«
dams, drūms kā galēru vergs, ko-|"^°JJv
mandants saņēim sūtni bijai steidzās, un viri
simfonisko orķestri, atskaņojot Bēthove-vojif
stiegrains puisis, brūni iedegishi, naži trīcošām n
nocietinātu vaigu. Soļus trfe n o ^ , ^ , P " * « e ņ u g , gredma t if
kapteiņa fon Kori» nostājies, viņš 5^**,^»toe8, dti, stw ēwf
stādījās priekšā par dzimtenes arw pēdējās cigaretes saddUaHi
mijas virsleitnantu, un, nosaimt u z - ļ P f ^ ^ «zvilka dūmu un pamtfl»
vārdu, ko neviens nevarēja saprast,ļ'^^^ŗ*.?' ^«vfin.
strupi uzaicināja komandantūru pa-1 »»^^divas minūtes, Nlk... cp
doties — bez noteikumiem. ka viņi mūs nc«|)ēdīs," mi||p
na, Suberta un Mocarta darbus.
Komponists J . Norvills, ko Petnbrokas
ev. Int. draudse Kanādā lisanca ērģel­nieka
pienākumu veikšanai, īsi laikā pa­guvis
noorganizēt draudses kori, k u JO-^
nlja beigās pirmo reiri mistajās, atskaņo­jot
da)u no Haidna orātoriju Pasaulesļ ""ļļiiusu r!eīhs"biffft«^ r\i^^ i-!^ttā pasmaidīt BūtS. kad IlUa dkol
radBana ērģeļu pavadījumā
ar soUstui l»^!?^ ^^^^ ^terp c i ^ ^ habali^^Mnia5i^l«r i^mJ^Z
an jūsu prettanku ieroēi," viņš sa- S S f ^ , «aplēsis aavu feorapoo!*
cija ar neslēptu pārākumu saguru- r ^ T ^ P " ® ^ ^ i*ris manu&ripttl
šajā komandantā raugoties, un no ^ vēstufci, ko ni-viņa
balss asā skarbuma bija no- ^ ^ . ^
protams, ka vismīļāk gan šis v i r s L s X ^ ^ ^ *"^J?
lautu notikumiem ristoāties iesāk- nevarJāiet!" nopūtā! Vil­tajā
sUedē. ,JCaut ar tiem vien Sz.^ H * * ^^
^«^«bīdņus. Ārpusē neredzēja nevtor
pledaHianos. Galvojumk devēji bijuši vi­sai
apmierināti un gandarīti par risku,
aicinot latviešu mākslinieku kanadleSu
draudses darbam.
Nākoii gada Jiņos Ņujorku latvieiu
apvienoti pagaidu padome nolēmusi ri-kot
Ameriku latvieiu driesmu svētkus.
Svētku organliācija nīdota komponistam
un diriģentam Bruno Skultem. Paredz,
ka svētkiem bfls Uels apmeklētāju pie-piadums,
par kurn Izvietoianu eventuāli
bfis JārOpēJu Ņujorku latvieSlem. Pado­me
aicina tautleSns visā kontinentā pos­ties
Iscllajam nottkumam un Jau tagad
pieteikt korus.
Biriģents Ed. Bamats, k u darboju Či­kāgu
latvieSu luterāņu draudzē par ēr­ģelnieku.
Šogad var aukatities uz M ga­du
mākslinieka un paidagoga gaitām. Ie­spējams,
ka viņi turpmāk darbosies ari
par driedāianu profesoru OUfa koUedtā.
ASV ieradušies AnSlavs Egtitis ar Ve­roniku
^anelslņu, gleznotājs i . Kalmite,
dejotāja Helēna Pakule, raksti|ieks Knuts
LesiņS ar ddves biedri driedātūu Valdu
Lesiņu, komponists prof. Ad. Ābele on
iumāllsts K. Krakfftis.
Vijolnieks V. KuSevics nesen koncer­tējis
KalamasB pUsēU Miēiganā, izpel­noties
)oU atalnigu preses un mūziku
spedāUstu atsauksmes. Tūliņ pēc kon­certa
mākslinieks saņēmis ofidāln pie­dāvājumu
uzņemties Kalamazū valsts
koUedlu vijoļu klues profesora pienā-kūmus.
Bet tam māksUnieks nākoSal se­zonai
angažēts ari Kalamazū simfoniska
Jā orķestri par koncertmeistaru.
JAUNA AKADĒMISKI IZGLĪTOTA
LATVIETE
Bonnas universitātes matemātikas un
dabu zinātņu fakultātes farmāciju no­daļu
Jūnijā beigusi Velta B f l ^ a . Tuvā­kā
bUkā Jaunā farmacelte dosies uz ASV,
kur Ņujorkā tai paredzēts darbs savā
arodi.
(Turpinājums sekos)
mes varētu šo māju sagraut Pus- ^ J S ^
stundas laikā, bet šī ir viaiīgā l a b ā ' ^ ^^
māja visā ci^nā, un mēs vēlētos to
saudzēt"
,JCas notiks ar maniem vīriemri riZk^ 1^ T •
balsij smokot jautāja* kapteinis, rCtera 0920108 060
Viņam nāca prātā, ka kādreiz Krie- ^ ^s-fciiivvj
vijā, līdzīgā situācijā viņš veaehi ARĒJAS INFORMACUAS FONDiK
S i T K s ' ^ ! ^ ' ^ " " " ^ " " i JAUNA BROŠŪRA
nKuŗš tagad padosies, tā dzīvību jao^tevUm apgalvojami par ticībai ^
garantēs," parlamentieris lakoniski 2SL
teica. „Jums ir desmit minūtes pār- S S l i ^ S " «SS^aSflSKJJlS
domām.^ Sešos piecdesmit astotās I noposta, svēto raksta vfiS tiktai pa*
mēs atjaimosim uugguunnii..*" pl^ bo)ievUm paiitju be k a m i tMl
,jpodiet man pusstimdu laika^HJL'SShli^^
mēģināja kaulēties fon Korbs. un' ^ " ' ^ ^ - ^ ^ ^
viņa pirksti, nervozi pogu rindu
pārskrējuši, palika knibinoties pie
pogu cauruma, kurā bija ievērtos
goda zīmju lentites. Jylan jāapru­nājas
ar ļaudīm"
«Esmu atkārtojis, kas man pavli-
^ f ^ ^ ^ ^ a r Mtevam aastāja retf»>
J u JautiJuBiUL Ltodbas par toBOiodlif!
Ti n m a i i aeklavate iattģlska vaJ0sai[
arafieciniekt LCK aa U f P Ārijis lafia'
Biriju f01^ M o H fauni broiBra atf-
|u valodi KeUHItt vajaana Latvijā ^
•eda boļševika aeiaigia autodea. .
, Sagatavoiani vairāki Jauni liievumli
kttfu noiaks kalpot iim ISim usdef»'
Bum.
Gitaatlņa ar degoio Pētera
lēts," sūtnis vienald^ paraustīja h m l us vika seviiķi *Mdal^ kriv»
plecus, īsi sveicināja un, vispārējain Sgfil SiS^a tepariaŗiaBanalar tti^
kl^umam valdotatstāja telpu. ffi SSJŽi^SlIf&^S^t?
Reize ar viņu, šķiet izgāja ari dL«;. kufie hiē^tmm^Mi^
dplina. pMitaanai LCK Informiciju >w*
UBUHI^
liNi!!i
ia!to4t», un
albu
•kait
triumfu.