Bavarijas Latviesu vestnesis, July 15, 1950

              imteksi «ieva un trig bēM
ai So bfldtt saārdīt nav māksla,
iOa pāTir
ŗilii bija Meids vairākuma
— viru bariņiem Izskrēja pie*
ņurdoņa. ^Skaidrs, Valter,
dtul Es ari," vairāki pie*
ipteinis centās piedot sa^
pārliecinātāju svaru,
tik nedzirdētu nekauc
didamiesi sauca:
i E » ī | I |^ Mumi
puirtunda, ilgākaia
t^. 1^^^^ pa^
l^^r K^^ SeiV
Is 1llki»ai kfi rokā. Es
ii,^^^^^a^^
jradists, m^et stostu
,^didgrammu es
tte trijās minōtēs. Ko
% iiuiifliii 1^^ apmēram
^ tas Ir, Ja viņi tūlU
pi<s^ mežā
l & t t ^ ap
| iu bOsto krietni pa«
1 ^ malad^
es tiS
Ir^taSu darbojas bez
1^ dusmām uz^
1 Se^ tevi*' viņā
;il|fpa]te8 kā zvē«
Iķis oāka^
iWidiB^a^^š^^
^ fettevi^iiri
-w.^rsfihw)8aii*ar^s^^l^
. bija piMtU UK «mgšu komandan-attapies,
ie-dūd
valķāiitjam sejā un, pār«
M vaibsti^ mežonīgi klieg*
pēct tuvākās maš!npisto«
B bunana^ no kuras dailS
sienas.? pārSķēla
vēle:
ies, kapteini! Zemē le^
Edfil pēc 5! sauciena
dzirdams vienigi ko*
Ihispagriezlenā^ apstfi*
, ^ u m a pīebri^uSu kak»
strtipceļliedzīts ua
'Vil'
catilv;^^^.''.^
^attd««vļļi5lMeōSka^
^ t i ^ l t ā s to^
fmdes mai^
, par daudzi
i i l l ^ sevi pacelttf
āli^ant^ stobru,
ieroci. atiL
no malas it
^ bet tāda, kds
leitltos^ nē, tāda
nicinājums izp»
ņta jntiteis. Noļuku-la
uzraduSās putaa
Tad! Ejiet! Lai
nagus... lupatas!"
,,,5f*€t grīdu atsitās mw
1^0 y ^ zvērojošu skatu
tuonetis, komandants ap^
^^^plittļvi^^ uz savu
wn vīri gatavojas
^^{{cošfim rokām slēg^k
^us, gredzenus,
J, citi, starp drau*
j^liSd^ sadalījusi*
A^vlffia dūmu un pamazām
i i dte^
:;iRrinutes, Nik... ce^
l i t i n ū s neapēdīs." mēģi-
Bm sīkos
t|||^8sl| savu korespon-
^ i l i P l ^ j pāris manuskriptu
%ujūt dažas vēstules, ko nē-
, Viņu zin*... bet dar?t tur
1P#ar Jāiet!" nopūtās Vai-ipftinpr^
roku atrāva aiz^
Ārpuse neredzēja neviena
sekos)
lira baznīca deg
^ t S i S INFORMĀCIJAS TONDA
^mm^i^ par ticības bri-ļi
« psrvalditls lemēs ir cInIsBJ
ncinas kdnfesMM piederigo DlevJ
tur nenUfi vajā. dievnamos
r ī v ē t o rakstu viea ttaito*,K!
i i ^ v i k u piknqas īso k;ŗ««L«M!
iiSi^par bmvitoi nostsjujrell^'
"pptt«tt»S* laecS^ par to nododb*
iMsetiilekt. ECK un LNP Arējās Infoj-p
f e ^ londa iidotā ļaunā broSōra ang­li^
l^ilbdāBeHIlJas vajaSana Latvijā af
wli bolSevilni neieugās metodes.
SNWitav<toiā vairāki Jauni lidevnm^
i l ŗ i l kalpot Slm paSam u«devu-
JlfSitiatlņa ar degoSo Pētera baralcas
ttrlāka seviSķi noderīga briVo
««N^ pilsoņu leparistināSanai ar linicļ
i%54rbu, ko neatlaidīgi ton»ina
!«* lwmvbrogflra, kā an a g j ā k j ^
ladevuul dabūjami un P^eP^JJ^JS
lai hCK informācijas^ biroja
Omund. ArtlUerle^ase^
At nosfitSmi liedojumi Arējās inior-w
Idndanu
Fnif. P. Stari»
PATIESĪBA PAR SPORTU
»dās iespēja attīstīt kādu kopdarbību. ilŽTi^Il^Jfl^^s. ^icl6^^a sports Ir vel-dibinot
IzgHtlbas pulciņus un izglītības
biedrības, rīkojot priekšlasIJumusTn dis!
pufti vakarus, tad tagad turpretim par
tādiem centieniem nekā nedzird, bet no
vii&n pusēm pienāk ziņas, ka dibftna
Kimni?"^"* «sacīkstes, ļ ^ t l b a s un gara gaismas ideāli liekas
Sl sporta sacTkSu apmeklētājus nosaukusi
par pasaules padibenēm ~ {aex m ^ S
Senie acteki sporta pubUku saukuši vār-tulkojumā
skan DreS.
h!J ^ i<:orcher. SUddeutsdie Monats-nefte,
1930. g.. 390. Ipp.). Slavenais vā«^
^ t t s^rprol^riem gatTnāU'kaT at^'''^^^^^^^ M senās p^ie^-suSba"!
Ziņas un tām sekot, tad tagad m S S L.^'^f^ ^tl^"^ Teodozijs 894. g. nolie-dusies
Jaunatne, kai JutasTcināte nlml' «motivējot savu n-
St profesorus un rādīt vimmn??S^^^^ ®' ^^«««^ tautas dzl-
Slves ceļu. Ja kāds ^ofesw3^efiXt?pTh^« ^^l^t^^^'^^^''^'^^^ ^^«g^
^kmlgiem un n ^ p U ^ ^ ^ ^ ^
Olā. Es butu ļoti priecīgs, ja mūsu jau- stūra sadkstes-tumlri WK
Ba^e butu šai jautājumā tiktāl ieditli. Jaun^ā laiS^orts atdzivolās rene
BlJuMes. ka varētu nopietni rēķināties ar sanses laikmeta kSd sāka Si^t
m aizrādījumiem. Bet. diemžil, Jāsaka, dus antlsklS^kuitūras iS^^
ifJi^furtSvi^»^^^^^^^ straXa™S'^^Tte^^^^^
ļlļ^as un paviršas, daudzas atziņas un 1898. g. franču baronam Piēram de Ku-gļrtl
nepareizi saprasti vai tīšām sagro- bertēnam pēc 1502 'g iigV plSrauk^^^
^rv\*^^r^ n * . izdevās atjaunot olimpiskās spēles. Visā
^ n i kritiķi parasti lieto augstu stilu, kultūras pasaulē sāka dibināt ^ r t e bled-
^ u c a s uz senajiem grieķiem un romle- rības un radās ari dažādi teorētiķi, kas
Hem un runā par sportu kā senās kultu- no sporta kustības sagaidīja visādus la-fļi
mantojumu. SaJos pagātnes notikumu bumus. Tos min mani kritiķi. Bet dzīves
attēlojumos ir daudz nepareizību aeteicu prakse un par visām lietām zinātniskie
tflasit izdevumu: Gehelmrat Dr. J . Mel- pētījumi pierādījuši, ka an jaunākā lai-
'^'/A^fS!? ^^^1?^} Olimplsdien kā sporta ietekme tautu dzīvē Ir tikpat
ffi^eie, 1836). Seno grieķu lielais filozofs ļauna kā senajā pasaulē. Zinātnisko P « ! -
mtoni saka, ^ka aizraušanās ar sportu jumu ceļā savākto faktu ir loti daudz, nn
^ ^ a i r ā k pastiprUiot ijā rakstā pat aptuveni no-taitātl,
vedot uz barbarismu un nedarot saukt. (Ja tas būtu vajadzīgs, katrā laikā
libumu ne miesai, ne dvēselei. Kādā citā ļ varu sniegt rindu neapšaubāmu faktu par
^ ?^f*^JK^*^*' ka sports cilvēkus ap- sporta kaitīgumu). So atzinumu koprezul-
Ipojot Grieķu rakstnieks Elripids raķ- tāts Ir tāds, ka posts, ko sports nodara
^Ja: »aŗleķija ^c e| no daudzām nelai- tautu dzīvei, tālu pārsniedz tos labumus,
mim. bet tās lielākā nelaime ir sportisti, kādus pēc teorijas sportam vajadzētu dot.
Ile neUetIgle cilvēki, kas klejo apkārt pa Runa visu laiku Ir par. rekordu vai sa-aeml."
Pret sportu bijuši arī dtl grieķu cIkSu sportu, bet ne par tā saucamo at-kultūras
darbinieki. Heldelbergas univ€£- pūtas vai paldagoģlsko sportu, pret kuru
iltatē aizstāvētā doktora disertācijā E. neuzstājos ne es, ne ari kāds cits.
Baiers atzīst, ka senie grieķi ar sporta sports ir bagātu cilvēku izprieca,^ kas
PasaulBS sporta laukumos
I t o r d u aptumšojuši savu nacionālo ap- nepavisam nav piemērota tādiem neba­i
d u , sagrāvuši savu kultūru un noveduši
Hdi sabrukumam savU valsts dzīvi (Dr. E.
Bayer, Spoŗt, PoUtlk und Presse).
Vlsl sporta slavinātāji atsaucas uz iz­teicienu:
Veselā miesā vesels garsl It kā
Mls^M^^^^^^^^^^^^ L^«uK'Sln?tt^^^^^^
ISlin c^rp^r^^^ vairākās disciplīnās nedaudz
skan: „Jālūdz, lai veselā miesā mājotu pa^ ^ i ! ^ ; •«ko-di.t. ZAtm^ks r-A^omo
y«sel» gars." Tas noidmē gluži ko citu f*«J«Jff ^^«"J^^J^^
W to apgalvo sportisti. \l^tlom'f^V^T^^^^
^ m i e S l Uljušl noskaņoti pret grieķu Ua labāko rezultātu. Viņa dzīvesbiedre
4»rtu. Pēc viņu uzskatiem sports esotļiaboja Cechu rekordu šķēpa mešanā,
bezjēdzīga niekošanās tm. kaitīga slinku- čedil uzvarēja ungārus vīriešu sacensl-ma
kultivēšana (skat. Bageng, Geschldite bās, bet zaudēja sievietēm,
des Sports, I6t. Ipp.). Noteikti sporta pre- AustrāUetis Džons Maršals, kas studē
tlnleki bijuSI Cicerons, slavenais ārsts ASV, gandrīz katru nedēļu pārspēj pa
Oalēns, Seneka. JUvenāls, bet pazīstamais | pasaules rekordam peldēšanā. Viņa pē­dējie
rekorda sasniegumi ir 1 un Vi angļu
iūdzē. kā arī 500 m kraulā. 100 m uz krū-
M I R I S NOLS BUKS I savukārt jaunā pasaules rekorda lai-ļkā
(1:0,8,9) Berlīnē veica krleyu melstar-
70 g, vecumā Dānijā miris visā pasaulē peldētājs Leonīds Meškovs.
'-^'tamais dāņu vingrošanas skolotājs | Lielāko augstumu kārtslēkšanā, kāds
puks. Jau no jaunības viņš mēģina- Eiropā Jebkad sasniegts, sacīkstēs Tam*
rast Jaunus ceļus ķermeņa vingrina- perĢ, Somijā^ar iM^m veica ASV mels
iā un 1914. g., būdams.tat4«koiaa^8«0fiļ}t9£s3obi| Ričards: : ^ ŗ
I(Ms, izatrgdā^i^ pama^prlritsM^'saif^i ' launirbritu rekordu iāUēkSanā ar T,«9
# ^ ^ģlmnastlkal". Viņa radītajā rmsdšhredzl^ Nlgērijas nēģeris Viljems.
ņoE^ošanas skolā Olerupā. kas bija lielā Līdz šim rekorda īpašnieks bija austrā-lemnlelftu
muižā, viņš ar spožām izdo- lietis Brjūss (7,55). Kontinenta labāko tal­kam
atdzīvināja sastinguSās vingrošanas lēcēju priekšgalā ar 7,59 izvirzījies fran-
Ihetodes, un viņa labākās vienības, ar cūzis FoSē.
ftuŗām Buks pēc pirmā pas. kara kļuva Tikai 1,85 m augstlēkSanā agrāk ziņoto
pazīstams ari ārzemēs, bija muižas zem- ļ 2,02 m vietā sasniedzis Bobs Matlass, re-nleki,
ko viņš apmācīja vakaros un br!- ālizējot savu Jauno pasaules rekordu des-vajās
stundās. Buka sistēma rada atKi-ļ mitciņā. Par nepareizo rezultātu valno-nlbu
visā pasaulē un viņa vingrotāju v i e - ' " "= -
nlbu priekšnesumi visur izvērtās par īstu
skaistas un vienkāršas ķermeņa kultūras
triumfu.
giem, kādi pašlaik esam mēs. Pirms otrā
pasaules kara ASV pilsoņi par sportu Iz­tērēja
4 mllj. dolāru gadā. Jaunākajā lai­kā
par pašu sportu izdodot mazāk/toUes
sporta totalizatoros gadā nospēlējot ap 3
miljardi dolāru, bet Anglijā SOOmllJ.mār-cmu.
kara vēl klāt nākot Izdevumi par
pašu sportu. Rletumvādjā sporu totali­zatori
sāka darboties tikai nesen, bet U-jos
jau piedaloties 51 proc. iedzīvotāju.
Cilvēkus arvien vairāk pārņem hazarda
neprāts un masu histērija; sporU sacīk­stes
pieņem arvien mežonīgāku raksturu.
Tās bieži beidzas ar kautiņiem, un pa­stiprinātām
policijas patr\4ām, trakojo­šais
ļaužu pmii Jāizklīdina ar asaru gāzes
palīdzību. Satraukums brīžiem Ir tik liels,
ka kādā boksa sacīkstes laikā 8 dlvēld
miruši ar trieku. Vai tā Ir tautas veselī­bas
veicināšana? Tautas masas arvien vai­rāk
novēršas no kultūras, kā ari no savas
personiskās un valsts dzīves problēmām
un domā tikai par4{aldāmo boksa vai
futbola sacīkšu Iznākumu.
Kā senās pasaules, tā ari Jaunāko laiku
autori liecina par sportistu traģteko Uk-teni.
Elripids saka, ka sportisti, kas Jau­nībā
ir stalti kā statujas, vecuma dienās
staigā skrandās. Prof. DIms atzīst, ka vē­lākās
paaudzes sportistiem nekādus goda
kroņus nevljot. Kāds vācu ilnātiileks pēc
nopietniem pētījumiem par sporta Ietek­mi
uz mūža garumu konstatē, ka sportisti
parasti mirst visu atstāti un aizmirsti.
Seit teiktais Ir tikai mazi sīkumi no lie­lās
patiesības par sportu. UelaU faktu
materiāls, kas par sporiu savākts Jaimā-kajā
laikā liecina, ka talsuRja Ir Tertu-llānam,
sakot, ka sports Ir velna iestādī­jums.
Sākot ar Sokrātu un Platonu un
beidzot ar Osvaldu Spengleru un ievēro- Iamo angļu vēsturnieku Arnoldu Toln-
>lju, visi gara durblnicki Ir pret sportu.
Vai zinot visu So faktu materiālu man
vajadzētu klusēt? Vai mans nacionālais
pienākums būtu mierigl noskatīties, ka
mūsu tautas ķermeni pārņem i l vēzim
līdzīgā slimība, kā to nosauc prof. Mom-sens.
Manu cīņu pret sportu grib nosaukt
par dņu ar vēja dzirnavām. Ja šim ap­galvojumam
būtu taisnība un Ja mana
cīņa paliktu bez panākumiem, tas nozī­mētu
lielu mūsu tautas traģēdiju, nacio­nālās
kultūras apātiju un varbūt vēl ko
briesmīgāku.
I Z C E Ļ O T A ļ l!
Laikraksts LATVUA Iscelošanas cenWos dabūjams nm pasūtlBims ail
01 ānemēm pie šādiem mflsii pārsavjiem:
A m e r i k ā ņ u J o s l ā:
AUGSBURGA: Infaiiterte Kaieme, Kloek der mtemat Presse;
P. dbells, DP Camp Hodvfeld. Hennchstr. *.
BUCBACHA: K. Helnerts. Resetti, Center. yMCAnfWCA.
LTJDVIGSBURGA: Elizabete Kraulls. Flakkaseme. VMCA Office.
MINqHENE: J. Reinsons, Funkkaseme. Bl. tOa-108.
aVEINPURTB: V. Relnfeldi, IRO Resetti. Center, Post-Block 5,
VILDFLBKENA: W. Odenwtller, IRO Lager, Buchhandlung.
A n g i t t j o s l ā :
AUBICHA: B. SUpnieks, European Reception Ctntre. Bl. H-Ma.
DELMENHORSTA: V. IHķtitons. DP Tmnsitiager, Uttische Buchbandlung.
PAUNGBOSTELE: £. Krastiņa. Smigration Centrē, Bl. 43-1
GVRBONTMOAR: FWAa: lUBide.r KIJreūrmdaiiņuSi, ,. ADuP8 wCaanmdepr. eB-rL la gS-eOr. . Zeltungsstand.
LCE apgāds LATVUA
Jamas amerikāņu ziņu aģentūras, kas bi­ja
kļūdijušās, pārrēķinot angļu mērus
metros.
Jaunu Vlmbledonas rekordu sasniedza
amerikāņi Pctljs ar Trābertu, kuru vie­na
seta ciņa kungu dubultspēlē pret aus­trāliešiem
Sedžmenu un Mekgregoru bei­dzās
ar 31-29. Sets Uga 2 stundas, bet visa
sacensība vairāk nekā 4 st.
Holandiete Fanlja Blankere-Kēna, tris-kāršā
olimpiskā uzvarētāja un pasaules
rekordiste, Itālijā labojusi 15 g. vecās po­lietes
Stellas Valasevlēas pasaules rekor­du
220 Jardu skrēj. uz 24,2 sek. 8Ō m bar-ļēros
holandiete skrēja sezonas labākajā
laikā 11,3 sek.; viņai pieder ari šis (^B-tances
pasaules rekords 11,01.
Tour de France. grūtākā un populārā­kā
riteņbraucēju sacensība pasaulē, ftā
kās vakar Parizē. „Trešais vīrs" — fllm-aktleris
Orsons Velless nolaida starta ka
rodzlņu un 116 Eiropas labākie dkllsti
devās 11832 km garajā ceļā, kas cauri v i ­sai
Francijai Ilgs 25 dienas.
Prāgas sporta klubs Slavta, viena no
tradīcijām bagātākajām kontinenta fut­bola
vienībām? tpird4vēta?'p^^ Dsmamo
ļPrag; tas protams tlotittaiVlBU^ Ctdiosld-
Vākljas dzīves nozaru bOlābvlzēšanāi ie­tvaros.
Zl g. v. soms Jorma Valkama. kas ar
savu 7,52 m sasniegumu tfillēkšanfi izvir­zījies
Eiropas kontinenta labāko tāllēcēju
vidū, 1949. gada jūlijā savā pirmajā star
tā sasniedza tikai 6.20 ml
Talantīgā vācu vidus distanCnleka Ul-chelmera
trenēšanu uzņēmies kritušā pa­saules
rekordista Rūdolfa Harbiga ilgga­dīgais
skolotājs GcrSlers. Pēc viņa do­mām
Ulcheimers esot spējīgs iet Harbiga
pēdās.
1^50. g. 29. Jūnijā Vācijā Šķīries no mums mūsu mīļais konfllistrs
mag. rer. nat.
Teodors Barkovskis
Viņu mīļā piemiņā paturēs
korp. Fr. Academica saime trimdā
1950. g. 27. Jūnijā pēc grūtas slimības šķīrās mana mīļā sieva
Vera Freimanis, dzim. NTmands
dzlm. 1915. g. 5. maijā Rīgā, apbedīU 1950. g. ļfi. Jūnijā Karlsrfles
pilsētas kapos.
Dziļā sērās
virs, dēls, māte un tēvs,
(14a) Heilbronn. SGhwabenhof-Ka8eme
ZENTAS MAURTl^AS e s e J as SPĪTS
DM 7,50 un 9,50
DAUGAVAS VANAGU grāmatnīca.
(14a) Ulm/Do., Bblcke-Kaseme.
(518)
IECE1.0TA3I ASV un Kanādā I
Pieprasiet LATVJU GRĀMATAS vispārējo un papildus (izn. 1. aug.) ķata-logu.
Jūs iegūsit visplaSāko Informāciju par grāmatām, laikrakstiem, Utvlsklem
izstrādājumiem utt., par jauhlebraucēju reģlstrēSanos un ziņojumu snegšanu
mūsu aprūpētāju organ. un mūsu sūtniecībai Vašingtonā un daudz cituUetlšķu
padomu. Katalogus piesūta par brīvu.
(523) LATVJU GRĀMATA - Waverty, l0wa, USA
CĪŅAI PRET TIRANNIJU
Latvijas okupācijas 10. gada dienas protestam
apgrozībā izlaistas 2 propagandas markas:
VĒRTĪGAS GRĀMATAS
DiBiPUTNIŅŠ
RIRDANA karlkSļtOru krājums arDRŪB&A tJUa ģeogrāfiju kurtu** ! • •
n ā c i s un pisūtināms:
VACIJA — Ed« Alainis, asb) Memmlngerberg. postiagemd;
A. Btāks, (24) Eutln, DP Camp.
Maksā DM 4.S).
ANCTUJA B. Rlrdans, 10, Winchester Rd., London N. W. Sr
D. V. F. grāmatnīca, 44. Hans Place, London S. W. 1.
Maksā £ -^S/—.
AUSTRALUA — J . strautiņš, 12, Sevent Avenue, Alberton, Adelaide, S. A.;
O. StranU, Box 1660. G. P. O., Adelaide, S. A.,
V. dots, 119, Broim Str. Adelaide, S. A.;
Ant Strazdiņi, «4, St John Stireet, Wlndior S. Melboum^ Vict
Maksa £ .
ASV - H. Rudiltis» (J64a, Bergen Place, Brooklyn 10, New York, N. Y.
Ed. Dobelis, 503, Und Street, N. W. Waverley, Iowa.
Maksā I 1.00.
KANĀDA - Valters Ziediņi, 91, Morse Str., Toronto 8, Ont
Maksā I 1.10. t
ZVIEDRIJA - ForetOngen Daugava i . p. a., GarvargaUn 11, Stockholmt
G. KļavlņS, Box 101, Stockholm L
Maksā Zv. kr. 4,90.
BEĻĢUA ^ A. znotlņl, 4 rue Craenendonck, Louvaln. >
DĀNIJA — I. Reltmanis, Postbox an, Kobmbavn.
ARGENTĪNA — F. Pāvulāns, Rlvadavla N. 3961, Munro; F. C. N. G. B, (IS1)
- ar Brīvības pieminekļa ķēžu rāvēju
attēlu. Marka Iespiesta tumši brūnā
krāsā ar uzrakstu: „Help free Balts
Irom bonds of Sovlet tyranny**.
ar bēgļu mottvu pēc J. Orosvalda
gleznas, un uzrakstu: „Sovlet rule
drīves Balts from homes".
t. s. 1 LATA MARKA
(cena 1 Kr, i OM, 1/6 sh, 30 «.)
t.s.lO SANT. MARKA
(cena 10 dres, 10 p f 2 d., 4 c)
. Ienākumi no 1 Is markas Nomāti Izdevumu «fS^ļ^^i»
organizēto vēstuļu akciju. SIs markas izplatīšana Izbeidzas 1. augustii.
Ienākumi no 10 sant. markas tiks IzUetott pārējo P^^Ssa^iJ
clnāšanal (propagandas Uterātūras Izdošanai, latviešu delegātu aīDauinsanm
starptautiskās sanāksmēs uti.).
^ Ikviens latvietis aicināts iegSdAties vienu 1 lata marku nn
v ^ k a s 10 sant. markas — pēc savSm iespē^m.
Markas dabūjamas visās zemēs^ - latviešu organizācijās, grāmatnīcās,
laikrakstu redakcijās un pie fonda pārstāvjiem.
Udz ar So tiek grozīta fonda aicinājumā sniegtā informācija par marku
aprakstu un cenām.
(4S6)
LATVIEŠU NACIONĀLAIS
Postbox 108. Stockholm 1, Postgiro «1482, Sverlge.
Jauni talanti, Jaunas atziņas latviešu
trimdas dzejā
TRrS AUTORI
VELTA SNIĶERE
OJĀRS JSGENS
DZINTARS SODUMS
Nupat iznācis dzejoļa krājums.
Grāmata glīti izdota un dabūjama bro­šēta
un iesiet^.
Cenas (broš. un Ies.): Vācijā: 6,80,9,-,
Anglijā IL'3, 14/9, Austrālijā 14/S, 18/0
ASV 1,60, 2,09, Kanādā 1,75, 2,39.
Mirdza Bendrupe
Smieklīgais
un vina s<rds
Noveles
Cenai (broš. un Ies.): Vāc. 9,-* 7,90.
AngU 8^3, 11/9, Austrai. 10/6, 19/->, ASV un
Kanādā 1,90, 2,-.
Vēl k r ā j u m ā:
JAUNSAIMNIEKS UN VELNS, J. J a U n •
s u d r a b l ņ a romāns, DM ll,~> Angl.
17 4, AustrāL 22/-, ASV un Kanādā 2,80.
A COURSE OF ENGLISH, A. P o g 1 n a s^
£ l c b e 8 sistemātisks an^u valodas kurss.
DM 6,~. AngU 7/8, AustrāL 10/-, ASV un
Kanādā 1,85.
Pieprasiet saviem grāmatu piegādātā
Jiem, Ja tāda nezināt, Ud tikai apgādam
Garvarg. 11, Stockholm, Sweden. (509)
• • • • •
• * 4 •
• » • • •
» • » • •
• • f
Rā idiliilis 11» inUi grīiit»
V A C U A U N SRPUS, V A C U A S
Bakstiet tieši apgādam, pieprasot vēlamās grāmatai. Jūi tās taņemtit pa
pastu savā dzīves vietā, ar norādījumu, kam izdarāma lamaksa.
Brāļu Kaudzīšu Mlmteku laiki, pilnīgs Izd. ar Ed. Brtncina 86 Uustr.
uz kriu papīra, audekla sējumā, ar S. Gelsuutes vāka ilmij. . . 18,-
au|skla^umā 14,-
broi, bez ilustr, t,-
A. Saulleli Darbu liUse» broi k IM
Ittieta 6,80
A. AustHņa Puiškftns, tēlojumi, brošēu
K. Skalbes Stāsti un tēlojumi, brošēu * , . •
R. Blaumaņa Pasudulals diU, drāma, brošēu
A. Deglava Rīga, romāns, brošēu . • • • • .
L Uimanes Mātes ettts, romāns, brošēu .
K. Letiņa Ue^( Hni kārtojat pašat, stāsti un nov., llustr., brol.
Grebz&s'iStva «āll^ ititoti» brol.^^^. . . ,
P. Klana Greizie rati, tēlojumi, broš. . . <
J. Kadlļa^kārt. Nove|u izlase, n d.,bro8..
a Skujiņas Putni, dzejoļi, broš
K. Dāles Laika rasa, dzejoļi, broš. . \ 1,80
M. Umežus Torņi liesmās, dzejoļi, broš. 8,-
Alant Vlļa un R. Blrzgaļa Poem pi kalšen, ilustr. poēma izloksnē, br. 130
A. GalllU Liesmojošā sirds, rom.. tulk. no ig. vai., brol. . . .
V. Uibopū Neviens mūs nedzird, rom., tulk. no ig. vai., broš. .
J. Sirmaņa Dad2u Juris, stāsti jaunatnei, broš.
L. Bērziņa Laimīgais Ansis, stāsti bērniem, broš
M. Bērzlņas Ganu lūle, stāsU Jaunatnei, broš.
a Blrzgaļa Ziemas prieki, bllšu grām bērniem, broš.
a Skujlņat un a Blrzgaļa Palaidnīgie zaķēni, ilustr. bērnu grāmaU,
broi.
Izgrieiamis lelles bērniem •
D. Rogas un S. Cīruļa Ābece, broi. • • • • • ; • • • •
M. Gaides Un A. Endzlņa Tēvu valodas mfidba, broš
J. Slrmaņa un A. Kaugara Ceļa malte^lasāmā grām., broi. .
R. Krelcera Ddvei mācība, broi. . •
A. Bumbēra Fltika« L d„ broi. #
M. Celma MatēmaUka 7. kl., broš.
M. Sostes Ģeometrija, n. d., brol. . . . . . . . .
IZL d.
A. Upenleka Likteņa viesnīca, rom., broš
p. Upei Tumšā robefta, tēloj. no robežsargu dziv., t d., broi
n. d.
HL d.
kopsējumt, br(4.
Latvju kultūra, ralcstu krāj., brol.
E. Sūnas Literāra saruna ar kritiķiem un rakstn., brol
Dr. K. Ulmaņa Domu par uutu un valsti, brol.
A. Grapmaņa Dzimtā leme. Latvijas skati, broš.
K. Kalniņa Vai JOs tinat, ka LatvUa..., brol.
K. Kalniņa Do yoo know that Latvis..., brol
Kora dziesmas Esllngenas dziesmu svētkiem, brol
Kā Daugava valda,' dziesma ar S. Vidberga grafiku • . . • •
A. Celchnera Austrālija, brolūra ^ • . • •
A. Ceidmera Kanāda, brošūra
2. Cīruļa Kokapstrādāšvun rokas grām., bro^ •
LCK apgāds LATVIJA,
(14a) SchMvābisdi Omttnd. ArtiUerie-Kaseme.
US Zone, Germany (Ulr. Schw. Omtmd 2199).
• *
. • • « • • «
. • • I
7,90
2,-
0,88
0,80
140
1.60
0. U
2,00
t . -
1, -
2,60
4.70
2.66
MO
2.80
I.-
130
uo
1.60
MO
2,80
1.20
1.20
0,20
0,10
1,80
1.80
i -
DAŪGAVA
M e k l ē j u
GAIDU EGUTI
no Rīgas. Ja kāds ko zinātu par viņu, lū­dzu
ziņot mātei J. Eglītei. Schw. GmUnd,
ArtUlerle-Kaseme, Bl. 5-48. (526)
ANGĻU un SPAmr VALODAS
Stundas un tulkojumi no un uz vācu
valodu, —
Ing. HEINZ NONNEa Schw. GmUnd,
Leutzestrasse 27; Tel. 2740
(Herr Scbwinherr). <?28)
Atkal dabūjama latvieitt grāmatu grāmaU
b r ā l v Kaudzlitt
iKuMd lūUti
I
Nesaīsināts izdevumsarEd.Brencēna
66 oriģināmustrācijām uz krtU papīra,
audekla sējumā ar E. 0» e i s t a u t e s vā­ka
zīmējumu. Cena DM! 19,—.
Grāmatu izsūtām vienīgi pret samaksu
vai pilnā pēcmaksā. IzsOUm ari uz ārze­mēm.
Atkalpārdevējiem parutā atuide.
, LCK apgāds LATVIJA
LATVJU ZĒNS
Vēlas nopietnā predbu nolūkā saraksU-ties
ar tautietēm, kas izceļo vai vēlas iz­ceļot
uz ASV, ^ ne vecākām par 26 g.
neizslēdzot atraitnes a]'t>ēmu Lūdzu pie­vienot
savu foto. Of. ar Nr 529 I. av.
kant. (925)
LATVIJAS PABSTAVIS BEĻĢUA
K. ERKKNS
127, rue de FleurtJis, Cbatelet,
lūdz abonentus un pārUjot klientus netfl-tīt
viņam naudu vienkāršās vēstnlls. Jo
vairākas jau pazudušasn bet gan vislabāk
ar pasU naudas pārvedumu vai leraksUtā
vēstulē.
E. D ā r z i ņa
MELANCUOUSKO VALSI,
var būt an rakstitas notis, sUidzI|i me­klēju.
Piedāvājumus lūdzu sūtit: Kraulb»
le, Pfeffenhausen, Ndb., Holzbausen 9. m
LATVIJAS
ABONEMENTS VACijA«
pasūtinot individuāli (lldt 8 aka. ttt
vienu adresi), maksā ai plttūtiiaiiu
DM 4,- par eka. mēnesi, patflttnot
kollektivl (vairāk par 2 eks.) DM IJē
mēn.. os irtemēm DM 4,80 min., ut
ASV pa galu pastu DM 8,80 min.;
atsevtfķa oonara eeoa DM 8,86.
SLUDINĀJUMI VACUA
maicsā DM 0,90 par vlenslej. nonptrtll»
le iespledumrtndas aizņemamo telpu;
vienreizīgs 10 tctpiedumrindu tlud.
DM 9.-J vtenreii 9 lespledumr. slud.
DM 2,-. Grāmatu apgādu ūn tirgoUJu
sludinājumiem, piesūtot tot tieil ap­gādam,
aprēķinām 90% atlaidi.
Abonementu pieteikumus, sludināju­mus
un Iemaksas V i c I J i pieņem
m«su pārstāvji nometnēs, kā ari ap­gāds
tieU.
AbonemenU un sludinijtmiu maksu
ā r z e m ē s un turienes pSrstāvju sa­rakstu
Izziņojam vai rikas reizes mē­nesi
Ipaiā tiudinājumā.
Um apgāds LATVUA,
a4ai Sdifribisdi OmOnd,
Artiiterie-Kaferoe, US Zooe,
Germany (tālr. Sdiw. GmUnd 8118)